Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Eksperte: Referendums atvirzījis iespējas panākt uzlabojumus krievvalodīgo interesēs

Foto- LETAFoto- LETA

Referenduma ierosināšana par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir atvirzījusi iespējas panākt reālus likumu uzlabojumus krievvalodīgo interesēs, šādu viedokli laikrakstā “Vesti Segodna” paudusi “Providus” eksperte Marija Golubeva.

Pētniece atzīmējusi, ka latviešu elektorāta partijas ir apspriedušas likumu izmaiņas, kuras interesē krievvalodīgos un nepilsoņus, piemēram, Zatlera reformu partija rosināja piešķirt pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem bērniem. Šāds priekšlikums varbūt izskatās nebūtisks uz krievu valodas referenduma un dažādu “Saskaņas centra” (SC) piedāvājumu fona, taču pāris gadu laikā būtu reāli panākams, atzīmējusi Golubeva.

Golubeva uzsvērusi, ka krievvalodīgā elektorāta partiju kļūda ir piedāvāt pārāk radikālus priekšlikumus, kas izsauc latviešu aizsargreakciju, apgrūtinot jebkādu izmaiņu iespējamību. Kā piemēru viņa minējusi priekšlikumu ļaut pašvaldībās sazināties krievu valodā. Šādu ierosinājumu latvieši izprot kā prasību ikvienam pašvaldību darbiniekam zināt krievu valodu. SC būtu jāsaprot, ka pašreizējā politiskajā situācija šādas izmaiņas ir neiespējamas un priekšlikuma apspriešana izvērtīsies tikai par simbolisku cīņu ar mikrofonu rokās, piebildusi pētniece.

Pētnieces vērtējumā, latviešu vēlētājus pārstāvošās partijas pakāpeniski kļuvušas pielaidīgākas nacionālajos jautājumos, taču referendums atmetis progresu tālu atpakaļ.

“No vienas puses, krievvalodīgie pilsoņi jutās vīlušies. Tomēr būtisks ir aspekts, ka SC atbalstu referendumam būtiski palielināja pēc neveiksmes sarunās par iekļaušanos valdošajā koalīcijā. Tas bija loģiski no SC kā partijas izdzīvošanas viedokļa, lai nepazaudētu vēlētājus. Tomēr objektīvi ņemot, tas veda pie etniskā konflikta eskalācijas,” sacījusi eksperte, “kad gaidas, no vienas puses, sakrīt ar apdraudētības sajūtas un baiļu pieaugumu, no otras puses, pie nekā laba tas novest nevar. (…) Mēs dzīvojam nereālu gaidu apstākļos no abām pusēm. Krievi gaida, ka vienu dienu visus ierobežojošos likumus atcels. Latvieši gaidīja, ka krievi kļūs par latviešiem.”

“Nevar noliegt, ka okupācija ir bijusi, bet ir cilvēki, kas dažādu emocionālu iemeslu dēļ to neatzīst. Manuprāt, demokrātiskā un neatkarīgā Latvijā strādājošam politiķim nedrīkst būt šāda pozīcija. Bet, no otras puses, kādas tiesības ir valstij teikt privātpersonām – tev ir pienākums domāt tieši tā, lai mēs tevi uzskatītu par pilnvērtīgu pilsoni,” piebildusi pētniece.

Golubeva aicina krievus pārstāvošos politiķus domāt par reālu mērķu sasniegšanu, piemēram, nevis par otras valodas ieviešanu pašvaldībās, bet par lielāku pretimnākšanu krievu valodā runājošajiem. Ja apzināti netiks saasinātas etniskās attiecības, tāpat tuvākajos gados reālākas varot kļūt iespējas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, pieļāvusi pētniece.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+