Ēlerte: “Nepilsoņu kongresam” maz sakara ar patiesu vēlmi palīdzēt nepilsoņiem 0
Pasākums, kurā, piepalīdzot Krievijas tautiešu politikas ideologiem, dzīvību cenšas iepūst “Saskaņas centra” un “lindermaniešu” ļaudis, ir politisks projekts, kam maz sakara ar patiesu vēlmi palīdzēt cilvēkiem, kas tā vai cita iemesla dēļ nav vēlējušies iegūt Latvijas pilsonību, uzskata partijas “Vienotība” Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.
Viņa norāda, ka vieni dzīvi “ērtajā un drošajā” nepilsoņa statusā izvēlējušies tādēļ, lai varētu vieglāk ceļot uz Krieviju, citiem grūti saprotamu iemeslu dēļ vēl joprojām nav izdevies iemācīties latviešu valodu, lai nokārtotu naturalizācijas eksāmenu, taču vēl citiem tas esot principa jautājums, pie kura stingri turēties aicina daži ideologi.
“Latvijas Pilsonības likums ir taisnīgs un ļauj iegūt pilsonību katram, kas nodzīvojis Latvijā noteiktu gadu skaitu un nokārto samērā vienkāršo valodas un vēstures eksāmenu. Kārtība, kādā var iegūt Latvijas pilsonību, atbilst Eiropas Savienības valstu principiem. Taču uzspiest pilsonību nav nedz iespējams, nedz arī vajadzīgs,” uzsver Ēlerte.
Politiķe norāda, ka kļūt vai nekļūt par kādas valsts pilsoni ir katra atsevišķa cilvēka individuāla izvēle, kas nozīmē apzināties sevi kā piederīgu valstij, ieaugt tās valodā un kultūrtelpā. Tāds esot naturalizācijas priekšnoteikums ikvienā valstī.
Viņa pauž sapratni par to cilvēku psiholoģisko traumu, kas 1990.gadā pamodās citā, neatkarīgā valstī un 1992.gadā piedzīvoja, ka tā valsts, kuras pilsoņi viņi bija, pazuda no zemes virsas. “Visi bijušie PSRS pilsoņi gan Latvijā, gan citur Eiropā kļuva par bezvalstniekiem. Šie cilvēki vai nu atgriezās dzimtenē, vai centās iegūt attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju, mācīties valodu un iegūt pilsonību. Latvijā, kā arī Igaunijā, bijušajiem PSRS pilsoņiem – okupācijas laika ieceļotājiem – vēsturisku un humanitāru apsvērumu dēļ tika piešķirts īpaši priviliģētais nepilsoņu statuss: sociālās garantijas, droša uzturēšanās un perspektīva iegūt pilsonību. Nekur citur Eiropā vai pasaulē tur palikušie bijušie PSRS pilsoņi šādu priviliģētu statusu neieguva. Kopš 1998.gada Latvijā dzimušie nepilsoņu bērni var iegūt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Šādas privilēģijas nav, piemēram, Latvijā dzīvojošai ķīniešu ģimenei un Latvijā dzimušam ķīniešu bērnam,” stāsta Ēlerte.
Ēlerte uzskata, ka divdesmit gadu laikā bijušo PSRS pilsoņu “pamošanos” Latvijā dažādi centušās kavēt partijas, kurām nepilsoņu jautājums bijusi galvenā vai vienīgā politiskā kārts.
Viņa stāsta, ka liela daļa no bijušajiem nepilsoņiem ir iekļāvušies Latvijas sabiedrībā, un nepilsoņu skaits ir būtiski samazinājies, no apmēram 30% 1992.gadā līdz 13,5% patlaban.
“Spriežot pēc portālu ziņām, “nepilsoņu kongresā” izskanējuši priekšlikumi Augstākās Padomes dokumentos revidēt atsauci uz okupāciju un 1918.gadā dibinātās Latvijas valsts kontinuitāti. Iedoma pārskatīt Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, uzrāda šīs īstermiņa politiskās spēles marginālo dabu. Jo tas izslēdz jebkādu iespēju “nepilsoņu kongresam” veidot dialogu ar Latvijas tautas leģitīmiem pārstāvjiem. Vispirms ir jāatzīst valsts, kurā tu dzīvo, lai būtu par ko sarunāties,” uzsver politiķe.
Jau ziņots, ka vakar “Nepilsoņu kongresa” dibināšanas sapulcē, kurai reģistrējušies bija aptuveni 250 pārstāvji, nolemts organizēt paralēlas Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas 1.jūnijā, nosakot, ka šī parlamenta pārstāvjiem būs jāizveido efektīvs ietekmes kanāls uz varas institūcijām, lai risinātu masu bezpilsonības problēmas.
Tāpat nepilsoņu parlamentam, kurā ievēlēti tiks 30 cilvēki, būs jādemonstrē, ka valsts politika kas vērsta uz nepilsoņu diskrimināciju un ignorēšanu, ir izgāzusies. Plānots darboties starptautiskajā līmenī, fokusējoties galvenokārt uz Krieviju, Eiropas Savienību un ASV.
Kongresa iniciatore Jeļizaveta Krivcova atzīmēja, ka dalījums pilsoņos un nepilsoņos ir vēsturiska netaisnība, ko pieļāva Tautas fronte, kas solīja vienu, ber realizēja citu politiku. Viņa arī skaidroja, ka ielūgums ierasties uz kongresu ir nosūtīts arī Sarmītei Ēlertei (V), kura gan neesot ieradusies, jo labāk sēžot un rakstot kā dzimteni mīlēt, nevis tikties ar nepilsoņiem.
Kongresā arī tika uzsvērts, ka nepilsoņu jautājums ir svarīgs, jo, neiegūstot nepilsoņiem iespējas ietekmēt politiku, nebūs iespējams Latvijā saglabāt krievu valodu un krievu skolas Tāpat tika akceptēts, ka Latvija ir demokrātijas deficīts, kas neatbilst Satversmei un šī politiskā problēma esot jārisina. Tikšot prasīta gan okupācijas pieminēšanas atsaukšana no Augstākās padomes dokumentiem, kā arī atsaukšanās uz 1918.gada valsts kontinuitāti esot jālabo, jo tai esot revanšistisks raksturs. “Nepilsoņu kongresā” arī pieņēma nolikumu un programmu, kā arī ievēlēt pagaidu valdi.
Kā novēroja LETA uz kongresu bija ieradies arī Boriss Cilēvičs (SC).
“Nepilsoņu kongresa” pagaidu valdes uzdevums būs sarīkot Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas vienlaicīgi ar pašvaldību vēlēšanām šogad 1.jūnijā. “Nepilsoņu kongresa” 2013.gada rīcības programmā ir iezīmēti soļi vēlēšanu rīkošanai, kā arī turpmākai sadarbībai ar pašvaldībām, Saeimu un starptautiskajām organizācijām, kontaktu uzturēšana ar nepilsoņu organizācijām Igaunijā, protestu akciju organizēšana, izglītošana interešu aizstāvībā un cilvēktiesību jautājumos.
“Nepilsoņu kongress” ir kustība, kas ir nodibināta pērn 20.novembrī pēc Centrālās vēlēšanu komisijas atteikuma izsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.
Patlaban “Nepilsoņu kongresa” interneta vietnē esot reģistrējušies vairāk nekā 2000 cilvēku. “Nepilsoņu kongresa” mērķis esot Latvijas politiskās nācijas izveidošana un nepilsoņu institūta likvidēšana ar jebkuru pieejamu likumīgu metodi.
