Pasaulē
Eiropa

Pirmoreiz nelaiž uz noklausīšanos divas komisāru kandidatūras0


Polijas kandidātam EK lauksaimniecības komisāra amatam Janušam Vojcehovskim Eiropas Parlamenta deputāti nozīmēja otro uzklausīšanas kārtu, pēc jautājumu atbildēšanas rakstveidā.
Polijas kandidātam EK lauksaimniecības komisāra amatam Janušam Vojcehovskim Eiropas Parlamenta deputāti nozīmēja otro uzklausīšanas kārtu, pēc jautājumu atbildēšanas rakstveidā.
Foto: EK AV dienests

Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja (JURI) ar balsu vairākumu pirmdien atkārtoti lēma nelaist cauri savam sietam divas komisāru kolēģijai nominētas kandidatūras, kas ir bezprecedenta gadījums.

Proti, Ungārijas izvirzīto Laslo Tročāņi, kurš pretendēja uz Eiropas Savienības kaimiņ­attiecību un paplašināšanās komisāra amatu, kā arī Rumānijas kandidāti Rovanu Plumbu, kurai bija paredzēts transporta komisāres portfelis.

Aizkaitina dalībvalstis

Šis lēmums, protams, izraisīja neapmierinātību gan Budapeštā, gan Bukarestē. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau pagājušajā nedēļā vainoja “imigrācijas partiju”, kura dara visu iespējamo, lai liktu šķēršļus Tročāņi un uzturētu pret Ungāriju vērsto spiedienu.

Orbāns tomēr atzina, ka viņam padomā esot arī “otrā, trešā un ceturtā” kandidatūra. Acīmredzot pirmais šajā rindā bija valsts pastāvīgais pārstāvis Briselē diplomāts Olivers Varheji, kas tiek raksturots kā politikā mazāk iejaukts tehnokrāts un jau pieteikts Tročāņi vietā.

Savukārt Rumānijā reakcija JURI verdikta sakarā sākotnēji bija varbūt pat vēl asāka – valdība un valdošā sociāldemokrātiskā partija (PSD) grasījās nepiekāpties un premjere Viorika Dančija apsūdzēja Eiropas Parlamentu “aizkulišu politiskajos manevros”.

Tomēr nākamajai (cerams) Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai nekas cits neatlika kā vien pieprasīt Ungārijai un Rumānijai nākt klajā ar alternatīviem piedāvājumiem.

Interešu konflikta dēļ

Juridiskās komitejas vairākums uzskatīja, ka Laslo Tročāņi un Rovana Plumba atrodas interešu konflikta situācijā, kas nav savienojama ar komisāra pienākumu veikšanu. Ungārijas bijušajam tieslietu ministram Tročāņi pārmet saistību ar viņa 1991. gadā izveidoto un viņa vārdā joprojām saukto advokātu biroju, kas saņem valdības pasūtījumus un sniedz tai pakalpojumus dažādu projektu īstenošanā.

Viņš pats (žurnālam “Le Point”) apgalvo, ka ir pārtraucis sakarus ar uzņēmumu un pārdevis savas īpašuma daļas tajā jau ilgāku laiku, pirms kļuva par ministru, bet valdības pasūtījumus skaidro ar biroja augsto reputāciju. Tāpēc viņa atstumšana no komisijas eventuālā sastāva ir “politisks uzbrukums”. (Tročāņi tāpēc draudējis iesniegt sūdzību Eiropas Savienības Tiesā.)

Savā ziņā tas pat varētu atbilst patiesībai, jo atsevišķi parlamenta Juridiskās komitejas deputāti droši vien paturēja prātā viņa ministrēšanas posmā pieņemtos likumus, kas daudzu ieskatā neatbilst ES spēkā esošajiem tiesiskuma principiem.

Saskaņā ar izdevuma “Politico” rīcībā nokļuvušu 1. oktobrī publicēto informāciju parlamenta komitejai nepalika nepamanīts vēl kāds zīmīgs, lai gan publiski neafišēts fakts – laikā, kad Tročāņi ieņēma ministra krēslu, Ungārija atteicās izdot ASV divus aizturētus Krievijas pilsoņus, ko amerikāņu tiesībsargājošās iestādes bija pieķērušas nelikumīgā ieroču tirdzniecībā, bet pērn novembrī abi tika izdoti Krievijai (ASV Valsts departaments toreiz adresēja oficiālajai Budapeštai diezgan skarbu paziņojumu).

Taču diez vai arī jelkura cita ar partijas “Fidesz” svētību virzīta persona turēsies pie pārliecības, kas pārāk atšķiras no Orbāna nostādnēm, un, piemēram, Ungāriju pārstāvošajam komisāram atvēlētajā ES kaimiņattiecību un paplašināšanās jomā minētās nostādnes ir labvēlīgas Rietumbalkānu valstīm, bet nav īpaši draudzīgas Ukrainai.

Varbūt parlamenta komiteja nespēja gluži atmest zināmus aizspriedumus tāpat attiecībā uz Rumānijas kandidāti. Rovana Plumba ilgstoši bijusi ministre valdībās, ko tieši vai no aizkulisēm vadīja korupcijā apsūdzētais varas partijas jeb PSD līderis Liviu Dragnea.

Arī viņa pati agrāk nonākusi Nacionālā Pretkorupcijas direktorāta bijušās (skandalozi atstādinātās) galvenās prokurores Lauras Kodrutas Kovesi redzeslokā. Bet parlamenta Juridiskās komitejas šaubas izraisīja Plumbai izsniegtie aizdevumi Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņai.

Smagnējāk nekā citkārt

Kopumā kandidātu uzklausīšanas process šonedēļ ir noritējis smagnēji arī tad, kad nav sevišķu iemeslu apstrīdēt nominantu godprātību.

Polijas pārstāvis Janušs Vojcehovskis, kurš pretendē uz lauksaimniecības komisāra biezo portfeli, nespēja atbildīgās komitejas locekļus pārliecināt, jo varbūt ne pārāk labo angļu valodas zināšanu dēļ izklāstīja savu viedokli nepietiekami izsmeļoši.

Viņam pārmeta vīzijas un precīzas izpratnes trūkumu par nozarē gaidāmajām reformām, tāpēc Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja uzdeva Vojcehovskim sagatavot izvērstāku skaidrojumu.

Iespējams, viens no augušo prasību iemesliem ir meklējams tajā apstāklī, ka parlamentā vairs visu nenosaka Eiropas Tautas partija tandēmā ar sociāldemokrātiem, bet, kā gadījumā ar šomēnes paredzēto komisijas apstiprināšanu, vajadzīgs vēl citu politisko grupu deputātu atbalsts.

Tas vairo viņu ambīcijas un rada galvassāpes Urzulai fon der Leienai, kuras prezentētās komisāru kolēģijas sastāvā patiesībā netrūkst personu, kam tiek piedēvēti dažādi pagātnes grēki. Pārsvarā saistīti ar naudas lietām.

Dažas no tām izmeklē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai jeb OLAF, kas izskata, piemēram, eirodeputātu parlamentāro asistentu fiktīvās nodarbinātības lietu, kura skar diezgan daudzus politiķus, tajā skaitā Francijas centristu partijas “MoDem” bijušos eirodeputātus un pašu partiju, kur savulaik darbojās Silvija Gulāra.

“MoDem” tagad pievienojusies valsts prezidenta Emanuela Makrona valdošajai koalīcijai, un Gulāra tika izraudzīta ES iekšējā tirgus komisāres amatam. Problemātisko situāciju OLAF līmenī viņa daļēji atrisināja, atmaksājot EP parlamenta finanšu dienestam 45 000 eiro par asistentu, kura lietderību nespēja pierādīt, tikmēr Francijā izmeklēšana turpinās un nemitējas arī strīdi par to, ka, būdama eirodeputāte, viņa saņēma atalgojumu no amerikāņu domnīcas “Berggruen Institute”. Turklāt ir vēl citas pagātnes ēnas pār fon der Leienas komandas galvām.

Pieredzējuši politiķi reti ir bez vainas vai agrākās karjeras gaitā pieļautām kļūdām. Un oponenti to reizēm savtīgos nolūkos izmanto. Bet tagad izskan secinājumi, ka gluži nevainojama un pasargāta no aizmuguriskiem darījumiem nav arī potenciālo komisāru vērtēšanas kārtība.

Saistītie raksti

Piemēram, rodas jautājums, kāpēc komisijas priekšsēdētāja amata pretendentam interešu deklarācija nav jāiesniedz, bet citiem eventuālajiem kolēģijas locekļiem tas ir jādara.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā bija parādījušās dažas interesantas idejas ES augstāko amatpersonu vērtēšanas un uzraudzības sakarā. “Makronistu” politiskā kopa “Renew Europe” izteica priekšlikumu “izveidot neatkarīgu struktūru ētikas jautājumu pārraudzībai visās institūcijās (caurskatāmība, lobiji un interešu konflikti)”. Tēma ir apsverama un, kā izrādās, aktuāla.

LA.lv