Felpsa sapnis piepildījies 0
ASV peldētājs Maikls Felpss kļuvis par visu laiku sekmīgāko sportistu olimpiskajās spēlēs. Viņa kopējais guvums Atēnās (2004), Pekinā (2008) un Londonā ir 19 medaļas – 15 zelta, pa divām sudraba un bronzas.
Pēc Pekinas spēlēm, kurās Felpss savu medaļu kolekciju dubultoja līdz 16, likās, ka viņš metis mieru, jo turpmākajos gados nekā izcila nesasniedza. Tomēr, tuvojoties 2012. gadam, amerikānis atsāka nopietni trenēties. Felpss bija nolēmis Londonā pārspēt olimpisko rekordu, kas kopš 1964. gada piederēja toreizējās PSRS vingrotājai Larisai Latiņinai, proti, 18 medaļas (9-5-4), ko izcilā sportiste ieguvusi Melburnas, Romas un Tokijas spēlēs.
Sākums bija neveiksmīgs – 400 m kompleksā peldējuma finālā Maikls Felpss finišēja tikai ceturtais. Taču pēc tam rekordam tuvojās soli pa solim: sudraba medaļa kopā ar tautiešiem 4 x 100 m brīvā stila stafetē, vēl viena – 200 metros tauriņstilā. Stundu vēlāk viņš startēja 4 x 200 m brīvā stila stafetē, ko aizsāka Raiens Lohte, Konors Dvaiers un Rikijs Bērenss, un pēdējā posmā finišēja pirmais (6:59,70), sāncensi no Francijas apsteidzot par 3,07 sekundēm. Felpsa bilance šajos 200 metros: piecpadsmitais zelts, deviņpadsmitā medaļa, un pirmais starp visu laiku olimpiešiem.
Iepriekšējā rekorda īpašniece Larisa Latiņina apsveikusi Maiklu Felpsu un izteikusies, ka labprāt pasniegtu viņam medaļu apbalvošanas ceremonijā. Tāda iespēja varētu būt, jo Felpss olimpiskajās spēlēs gatavojas startēt vēl trīs peldēšanas disciplīnās.
Vakar Londonas ūdenssporta paradīzē “Aquatics Centre” atkal startēja lietuviete Rūta Meilutīte, kura divas dienas iepriekš pārsteidza visu pasauli, 15 gadu vecumā kļūstot par olimpisko čempioni 100 m brasa peldējumā. Tādā pašā distancē brīvajā stilā Rūtai neveicās ne tuvu tik spoži – priekšsacīkstēs 56,33 sekundes, krietni atpaliekot no Lietuvas rekorda, un tikai 29. vieta. Pusfinālā iekļuva 16 ātrākās peldētājas. Meilutīte jau divus gadus dzīvo un trenējas Lielbritānijā, tādēļ turienes prese izteic nožēlu, ka viņa olimpiskajās spēlēs pārstāvējusi nevis savu mītnes zemi, bet Lietuvu. Taču meitene paziņojusi, ka nedomā kļūt par Lielbritānijas pilsoni. “Šeit es tikai dzīvoju, bet vienmēr palikšu lietuviete un nekad neatteikšos pārstāvēt savu dzimteni. Tas nav pat jājautā, lai gan jautā daudzi. Manuprāt, muļķīgs jautājums,” Rūta Meilutīte sacījusi Lietuvas ziņu aģentūras ELTA speciālkorespondentam Londonā. Rīt viņa “Aquatics Centre” peldbaseinā startēs 50 m brīvā stila priekšsacīkstēs, peldot tieši līdzās rīdziniecei Gabrielai Ņikitinai, pēc olimpiskajām spēlēm dosies uz dzimteni, bet septembrī – atkal uz Lielbritāniju, lai uzsāktu mācības Plimutas skolas desmitajā klasē.
Brazīlijas džudists Leandru Žileiru, kurš svara kategorijā līdz 81 kg pirmajā divcīņā aizsūtīja mājās mūsu Konstantīnu Ovčiņņikovu, arī pats nav ticis necik tālu – līdz ceturtdaļfinālam, kurā piedzīvoja zaudējumu, un tāpat arī gandarījuma turnīra pirmajā kārtā. Divkārtējam olimpiskās bronzas laureātam tā varbūt ir vēl sāpīgāka neveiksme nekā olimpiskajam debitantam Ovčiņņikovam. Šodien ap pusdienlaiku uz džudo paklāja tatami izies Jevgeņijs Borodavko, kur svara kategorijā līdz 100 kg spēkosies ar Entoniju Liu no Amerikas Samoa. Mazliet vēlāk Afanasijs Kuzmins ņems rokā pistoli, lai savās devītajās olimpiskajās spēlēs sāktu kvalifikācijas pirmo kārtu ātršaušanā 25 m distancē. Bet paši pirmie no mūsējiem šodien cīņā dosies Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš, pulksten 11 pēc Latvijas laika pludmales volejbola laukumā tiekoties ar Ričardu Šuilu un Reineru Numerdoru no Nīderlandes. Mača uzvarētāji izcīnīs pirmo vietu E grupā.
OLIMPISKAIS PJEDESTĀLS
AIRĒŠANAS SLALOMS
Vīrieši. Kanoe vieninieks: T. Estangets (Francija) 97,06, S. Tasiadis (Vācija) 98,09, M. Martikans (Slovākija) 98,31.
DAIĻLĒKŠANA
Sievietes. Sinhronie lēcieni no 10 m torņa: Ž. Čeņa un H. Vana (Ķīna) 368,40, P. Espinoza un A. Orosko (Meksika) 343,32, M. Benfeito un R. Filiona (Kanāda) 337,62.
DŽUDO
Sievietes. Līdz 63 kg: U. Žolnira (Slovēnija), L. Sjui (Ķīna), J. Ueno (Japāna) un Ž. Emanē (Francija).
Vīrieši. Līdz 81 kg: K. Čžebums (Dienvidkoreja), O. Bišofs (Vācija), I. Ņifontovs (Krievija) un A. Valuā-Fortjē (Kanāda).
JĀŠANA
Trīscīņa, individuāli: M. Jungs (Vācija) ar zirgu Sam 40,60, S. Algotsone-Ostholta (Zviedrija) ar Wega 43,30, S. Aufārte (Vācija) ar Opgun Louvo 44,80; komandām: Vācija 133,70, Lielbritānija 138,20, Jaunzēlande 144,40.
PAUKOŠANA
Vīrieši: ar floreti: Š. Lei (Ķīna), A. Abuelkasems (Ēģipte), Č. Bjugčuls (Dienvidkoreja).
PELDĒŠANA
Sievietes. 200 m brīvajā stilā: E. Šmita (ASV) 1:53,61, K. Mufā (Francija) 1:55,58, B. Barata (Austrālija) 1:55,81. 200 m kompleksā: Š. Je (Ķīna) 2:07,57, A. Koutsa (Austrālija) 2:08,15, K. Leverenca (ASV) 2:08,95.
Vīrieši. 200 m tauriņstilā: Č. le Kloss (DĀR) 1:52,96, M. Felpss (ASV) 1:53,01, T. Macuda (Japāna) 1:53,21. 4 x 200 m brīvajā stilā: ASV 6:59,79, Francija 7:02,77, Ķīna 7:06,30.
SVARCELŠANA
Sievietes. Līdz 63 kg: M. Maneza (Kazahstāna) 245 (110+135), S. Carukajeva (Krievija) 237 (112+125), K. Žirāra (Kanāda) 236 (103+133).
Vīrieši. Līdz 69 kg: C. Liņs (Ķīna) 344 (157+187), T. Trijatno (Indonēzija) 333 (145+188), K. M. Razvans (Rumānija) 332 (152+180).
ŠAUŠANA
Vīrieši. Apaļajā stendā: V. Henkoks (ASV) 148, A. Goldings (Dānija) 146, N. Al-Atijahs (Katara) 144.
VINGROŠANA
Sievietes. Komandu sacensībās: ASV 183,596, Krievija 178,530, Rumānija 176,414.
