Ekonomika
Bizness

Gāzes tirgus atvēršana: uzņēmumi aprīli gaida ar bažām 16


AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm biokurināmā katlumājas pamatos Rencēnu ielā.
AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm biokurināmā katlumājas pamatos Rencēnu ielā.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Siltums mūsu klimatiskajos grādos dažus mēnešus gadā ir pirmās nepieciešamības prece – par siltumu, tā cenu un piegādātājiem runā un domā visi. Viena vareni stabila nozare. Tomēr 2017. gads nozarē nes vairākus nezināmos, jo aprīlī beidzot atvērsies gāzes tirgus.

 

Apgrozījums aug vien diviem

Vērtējot siltumapgādes nozares uzņēmumu finanšu rādītājus, 2015. gads šķiet divējāds – apgrozījumu izdevies audzēt vien diviem uzņēmumiem. Superlēciens izdevies Liepājā bāzētajam “UPB Energy” – apgrozījums audzis par 125%. Kompānijas valdes loceklis Māris Dzirnieks sacīja, ka pērn lielākais projekts bijis Kurzemē lielākās biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība. Tāpat arvien pieaugot arī koģenerācijas moduļu pārdošanas bizness. “Šobrīd realizējam līdz šim Eiropā nebijušu projektu – Horvātijas pilsētā Draškovecā ražojam divus 1,2 MW moduļus, kas darbosies ar ģeotermālo gāzi, kas iegūta no minerālūdens,” sacīja kompānijas pārstāvis.

Tikmēr 2015. gadā būtiski apgrozījums krities “Fortum Jelgava” – vairāk nekā uz pusi, tomēr tas izskaidrojams ar uzņēmuma reorganizāciju – “Fortum” grupā kopš 2015. gada nošķirts siltuma un elektrības ražotājs koģenerācijas iekārtās “Fortum Latvia” un siltumpiegādātājs “Fortum Jelgava”. Ja abu uzņēmumu apgrozījumus saliktu kopā, skaitlis tuvotos 30 miljoniem eiro. Uzņēmuma vadītāja Latvijā, zviedriete Jūlija Sundberga aizvadīto gadu Latvijā vērtē kā veiksmīgu – izdevies nedaudz pieaudzēt siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas apjomus, sekmīgi ieviesta arī automātiskās attālinātās skaitītāju mērījumu nolasīšanas sistēma.

Labā ziņa – peļņa, kaut niecīga, bijusi visiem. Lielākais siltumražotājs valstī ir “Rīgas siltums” (“RS”). Tā valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis ir lepns, ka pērn rīdziniekiem izdevies piedāvāt zemāko siltum­enerģijas tarifu lielo pilsētu vidū (šogad tas varētu samazināties par vēl 3%), kā arī turpina augt centrālapkurei pieslēgto mājsaimniecību skaits – Rīga ir līdere ar 70%. Būtiski, ka pērn uzņēmums atteicies no rezerves kurināmā – mazuta izmantošanas, lai neradītu sēra dioksīda emisijas. Pirms mēneša AS “Rīgas siltums” sāka liet pamatus biokurināmā katlumājai Rencēnu ielā.

 

Aprīlī daudz nezināmo

Šogad visu uzmanība vērsta uz drīz gaidāmo dabasgāzes tirgus liberalizāciju. “Ir daudz nezināmo – kādi spēlētāji ienāks Latvijā? Vai sadārdzināsies resursi? Kā tiks veidots siltumenerģijas tarifs, proti, kādu metodiku tarifa izstrādei piemēros Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija? Kādi būs pārejas noteikumi, kamēr izstrādās un apstiprinās tarifus? Daudzi uzņēmumi aprīli noteikti sagaida ar bažām,” man atklāja “RS” valdes priekšsēdis N. Talcis.

“UPB Energy” valdes loceklis M. Dzirnieks tik noraizējies nav. “Dabasgāzes tirgus atvēršanas procesam sekojam līdzi. Cenu izmaiņu rezultātā atsevišķām patērētāju grupām, īpaši uzņēmumiem ar stabilu elektrības un siltuma patēriņu, var kļūt finansiāli izdevīgi dabasgāzes koģenerācijas risinājumi pašpatēriņam.” Arī J. Sund­berga uz gāzes tirgus liberalizāciju skatās pozitīvi. “Tirgus liberalizācija nozarei būs pārbaudījums un pārsteigumu laiks, taču tas dos pozitīvu rezultātu pilnīgi visiem, jo ikvienam būs iespēja izvēlēties sev vēlamos piegādātājus. Pozitīvi raugāmies arī uz pāreju no gāzes iegādes tūkstoš normālkubikmetriem uz megavatstundām, kas ļaus samērīgāk salīdzināt dažādus kurināmā veidus un to priekšrocības.”

 

“Gāze teju par velti – tas nav normāli” 

* Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš: “Es uzskatu, ka ražotājiem būs pietiekami daudz laikas, lai varētu noorientēties un saprast jaunos noteikumus. Kopumā patērētājam jaunumi būs labi, jo nav lielas pretrunas starp patērētāja un ražotāja interesēm. Turklāt vienmēr ir labāk, ja ir iespējams izvēlēties pakalpojuma piegādātāju. Tomēr nav teikts, ka siltumenerģijas cena obligāti kritīsies – tā var iet arī uz augšu! Taču jebkurā gadījumā mājsaimniecības par gāzi Latvijā praktiski nemaksā neko, tā ir teju par velti, kas nav normāli, jo tas parāda, kādā veidā līdz šim strādājusi sistēma. Taču es gribu būt optimistisks un konkurence globāli patērētājiem nāks par labu. Protams, joprojām, visticamāk, 95% gāzes nāks no Krievijas cauruļvada, taču Eiropā jau ir līdzīgi, kur ir viens liels piegādātājs, kas tirgo pārējiem.”

 

LA.lv