Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. novembris, 2016
Drukāt

Zemes dzīļu izpēti plāno, neaizskarot privātīpašuma tiesības (2)

Foto - Guntis EniņšFoto - Guntis Eniņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atkārtoti iesniegusi valdībai precizētu koncepciju, kurā plāno atvieglot zemes dzīļu izpēti iespējamai vara, niķeļa, platīna vai citu krāsaino metālu rūdu atklāšanai. Tāpat paredzēta iespēja noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus, kuros varētu notikt šī izpēte, vienlaikus paredzot atlīdzību zemes īpašniekiem.

 

Tikai pēc vienošanās ar īpašnieku

“Koncepcijā piedāvātais pašlaik nesatur nekādu jaunu apdraudējumu zemes īpašnieku tiesībām. Netiek plānots mainīt Civillikumu, kurā noteikts, ka Latvijā zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas atrodams zem tās – līdz pat zemes centram,” apgalvo VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. “Bet tajos gadījumos, kad varētu rasties vajadzība veikt zemes dzīļu izpēti, vienojoties ar zemes īpašnieku, paredzam tiesības to darīt.”

Uz jautājumu, kā varētu notikt šī zemes dzīļu izpēte, ja īpašnieks iespītētos un neielaistu pētniekus savā īpašumā, A. Ozola atbild, ka izpēte varot notikt, lietojot dažādus paņēmienus, un ne vienmēr ir nepieciešamība iekļūt privātīpašumā. “Viens no ģeofizikālās izpētes paņēmieniem ir veikt izpēti no lidmašīnas. Cits paņēmiens – ar speciālu zemes dzīļu skenēšanas iekārtu šķērsot noteiktu zemes nogabalu, neveidojot urbumus. Ja būs jāšķērso privāt‑īpašums, piemēram, īpašniekam piederoša pļava vai tīrums, tad, protams, būs jāvienojas ar viņu. Šāds pārbrauciens viņam tad arī būs vienīgais apgrūtinājums,” skaidro viņa.

 

Izpēte īpašuma tiesības neierobežos

Ja tomēr neizdotos vienoties ar īpašnieku, ministrijas pārstāve gan pieļauj, ka īpaši nozīmīgos projektos valsts varētu paturēt tiesības organizēt šo izpēti.

Tiesa, izpētes gadījumos nebūtu nepieciešams noteikt īpašniekam jebkādus saimnieciskās darbības ierobežojumus.

“Kādi būtu šie iespējamie ierobežojumi, ja izpētē atklātos, ka zemes dzīlēs ir atrodami derīgie izrakteņi, to koncepcijā šobrīd nenosakām,” piebilst valsts sekretāra vietniece Alda Ozola. “Vispirms vajadzīgs valdības lēmums par to, kurā virzienā turpmāk strādāt. Tad turpināsim darbu pie iespējamiem risinājumiem, kas apmierinātu gan zemes īpašnieku, gan valstiskās intereses un ļautu pievērsties zemes dzīļu izpētei. Ja valdības atbalsts būs, tad sāksim darbu pie izmaiņām tiesību aktos par zemes dzīļu izmantošanu, nosakot jau konkrētus ierobežojumus zemes dzīļu izpētei.” Viņasprāt, likuma “Par zemes dzīlēm” grozījumu un citu nepieciešamo tiesību dokumentu sagatavošanai un apstiprināšanai būtu nepieciešami vēl vismaz divi gadi.

 

Par kompensācijām vēl spriedīs

Aldai Ozolai jautāju, kādas atlīdzības paredz īpašniekiem, kuru īpašumus nākotnē skartu zemes dzīļu izpēte un iespējamā derīgo izrakteņu ieguve. “Kompensāciju apmēri būtu atkarīgi no tā, vai būtu tikai jāpārbrauc pāri īpašnieka zemes gabalam vai būtu nepieciešams veikt urbumu,” atbild A. Ozola. “Izstrādājot koncepciju, šajā ziņā pētījām arī citu Eiropas valstu pieredzi. Piemēram, Somijā zemes īpašniekam paredz maksājumu divu procentu apmērā no iegūto derīgo izrakteņu tirgus cenas. Kādas kompensācijas būtu paredzamas mūsu zemes īpašniekiem, par to mums, protams, vēl būs jālemj, kopīgi apspriežoties visām iesaistītajām pusēm – gan zemes īpašniekiem, gan sociālajiem partneriem.”

Valdībai iesniegto koncepciju VARAM bija sagatavojusi un sāka diskusijas jau pirms diviem gadiem, atsaucoties gan Ārvalstu investoru padomes, gan dažādu nozaru uzņēmumu ierosinājumiem sakārtot zemes dzīļu izpētes procesu.

Kā zināms, pēc Civillikuma zemes īpašuma tiesības ir neaizskaramas līdz pat zemes centram. Šajā ziņā Latvija ir unikāla valsts, jo nevienā citā Eiropas valstī zemes īpašniekam nav šādu absolūtu tiesību. Tādējādi mūsu zemes īpašnieks pašlaik var neļaut ne pētīt, ne iegūt.

VARAM pārstāve atklāj, ka otrs lielākais šķērslis ir tas, ka valstij trūkst datu par to, kādas vērtības varētu glabāt mūsu zemes dzīles, pēdējie sistemātiskie pētījumi notikuši padomju laikā.

 

Kompromisa priekšlikumi

“Pirmoreiz valdībai iesniegtajā dokumentā paredzējām vairākus risinājumus zemes dzīļu izpētes veicināšanai, to skaitā arī risinājumus, kas paredzēja noteikt izmaiņas īpašuma tiesībās, bet daži apspriešanai sagatavotie iespējamie risinājumi izraisīja asu zemes īpašnieku kritiku,” stāsta Alda Ozola. “Piemēram, tika nokritizēts iespējamais risinājums novilkt noteiktā dziļumā nosacītu horizontālu līniju, no kuras uz leju īpašuma tiesības piederētu valstij, zemes īpašniekam saglabājot tiesības uz zemes dzīļu un dabas resursiem virs šīs nosacītās līnijas. Tāpat netika atbalstīts ierosinājums noteikt, ka krāsaino metālu rūdas, ja tādas būtu atrodamas Latvijas zemes dzīlēs, pieder valstij. Īstenojot kādu no šiem risinājumiem, visdrīzāk tiktu ierobežotas Civillikumā noteiktās īpašnieka tiesības. Kā jau minēju, pašlaik valdībai iesniegtā koncepcija satur kompromisa priekšlikumus, kuri, mūsuprāt, tās neierobežos.”

Ministrijas amatpersona piebilst, ka sākums idejai par nepieciešamību pārskatīt īpašuma tiesību regulējumu, nogludinot ceļu zemes dzīļu izpētei, bijusi Kanādas ģeoloģijas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” (agrāk – “Ginguro Exploration”) iniciatīva. Uzņēmums bija vērsies Lielo un stratēģiski nozīmīgo investoru padomē, kura ieteica ministrijai uzlabot tiesisko vidi zemes dzīļu izmantošanai.

“Pārlabotā koncepcija ir labāka nekā pirms diviem gadiem sagatavotā,” atzīst Advokātu atbalsta biedrības valdes locekle un koncepcijas projekta apspriešanas dalībniece Daiga Siliņa. “Toreiz mūsu galvenie iebildumi bija par to, ka ministrija bruģē ceļu uz Latvijas zemes dzīlēm tikai ārzemju uzņēmumiem, tostarp kanādiešu “Inventus Mining Corp.”. Bet ar zemes dzīļu apgūšanu var sekmīgi nodarboties arī pašmāju uzņēmumi. To pierāda Latvijā reģistrētā sabiedrība “Baltic Oil Management”, kas gribētu sākt naftas ieguvi Kuldīgas novada Gudenieku pagastā. Protams, paliek neizrunāts par kompensācijām, kas ir būtiski zemes īpašniekam, lai viņš būtu ieinteresēts zemes dzīļu izpētē un atradņu izmantošanā.”

 

Rūdu atradnes jāmeklē

Kanādieši domā, ka Latvijā niķeļa, vara un platīna grupas metālu rūdas varētu būt atrodamas un ka tās jāmeklē vispirms Kurzemē, kur ieži pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma esot līdzīgi daudzviet pasaulē izplatītām un sekmīgi apgūtām rūdu atradnēm.

Arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras vadītāja p. i., asociētais profesors Ģirts Stinkulis pieļauj, ka Latvijā vara, niķeļa, platīna un citas rūdas varētu būt atrodamas pirmskembrija pamatklintājā, kas Kurzemes dienvidu daļā ieguļ 1 – 1,9 km dziļumā.

“Tieši šī Latvijas teritorijas daļa ir perspektīva šo rūdu meklēšanai un varbūt arī ieguvei. Rūdu ieguves process ir iespējams tikai pazemes izstrādnēs,” stāsta viņš. “Tas nozīmē, ka no samērā mazām – dažu hektāru – teritorijām zemes virspusē tiek veidots pazemes izstrādņu tīkls. Tas var sasniegt simtiem kilometru kopgarumu vai pat vairāk, taču būtiski neietekmē ne dabu, ne cilvēkus. Draudus apkārtējai videi var radīt vietas, no kurām uz leju tiek veidotas pazemes izstrādnes. Tomēr tās īpaši neatšķiras no citām saimnieciska rakstura būvēm un man nav ziņu par papildu apstākļiem, kas varētu ietekmēt dabiskās ekosistēmas.”

Tomēr Ģirts Stinkulis atzīst, ka potenciālās rūdas galvenokārt veido sulfīdu minerāli, tāpēc, lai nodalītu vērtīgos metālus no nevajadzīgā iežu un minerālu materiāla, kausēšanas procesā jāatbrīvo arī liels daudzums sēra. Viņaprāt, ja izpētē atklātos, ka rūdas Latvijā patiešām ir, un ja nonāktu līdz to ieguvei, jābūt ļoti stingrām prasībām rūdu kausēšanas procesā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nu tad jāmaina Civillikuma attiecīgā norma , tajā paredzot īpašnieka tiesības tikai 7 pēdas zem zemes.
    Tik pat labi šobrīd varētu būt spēkā absurda Civillikuma norma, ka zemes īpašniekam īpašumā ir viss gaiss virs viņa zemes īpašuma ieskaitot nebeidzamās kosmosa tāles ar visiem melnajiem caurumiem un galaktikām.

  2. Vai tad sērs ir kāds nevērtīgs atkritumprodukts, ka no tā jānorobežojas? Sēra ieguve arī būtu valstī lietderīga. Stinkulis arī gudri stāsta, kā būtu ja būtu, bet pats stāv malā un necenšas iesaistīt ģeologus šajos izpētes darbos. Bet tiem nav ko darīt. Mums taču jau ir atklātas 2 dzelzsrūdas atradnes Staicelē un Gārsenē, nu sāciet ar to priekšizpēti, nosakiet iespējamos šo iegulu apjomus un robežas, gan jau arī dzelzs nākotnē noderēs. Eiropa tādām vajadzībām taču naudu šodien dod. Bet mūsu jaunie ģeologi staigā pa purviem, vai brauc pētīt iežus Grenlandē. Un sūrojas, ka būšot jābrauc uz ārzemēm, jo vietējo projektu neesot. Valstī nav kas domā un koordinē šīs izpētes lietas, kaut arī mums ir vesela VARAM ministrija un Valsts ģeoloģijas aģentūra. Visi tikai uztraucas par vidi un īpašniekiem, nu tas ir tāds jājamzirdziņš , bet ka izrakteņu ieguve dotu jaunas darbavietas un ienākumus valsts mērogā, tas nevienu neinteresē. Tā taču kauna lieta, ka šos izpētes darbus cenšas organizēt Kanādas latvieši, jo vietējiem nav laika: jānodarbojas ar politiskām intrigām un nepārtrauktām novadu reorganizācijām.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+