Iedzīvotājus aicina iesaistīties Tēvzemes balvas meklējumos 0
Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas Nacionālo arhīvu aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties un palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu, informē Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
Tēvzemes balva ir pašreizējā, 1995. gadā izveidotā Latvijas Republikas valdības augstākā apbalvojuma – Ministru kabineta balvas – vēsturiskā priekštece, ko pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1937. gadā dibināja prezidents Kārlis Ulmanis.
“Tēvzemes balvu pasniedza līdz 1940. gadam, kad Latvija tika okupēta. Diemžēl karš un padomju okupācijas laiks ir bijis nežēlīgs šo unikālo vēstures liecību glabāšanai – Tēvzemes balvas nozīmītes un diplomi nav saglabājušies muzejos, nav izdevies atrast arī foto liecības. Ja kāda liecība tomēr ir saglabājusies, tad to atrast, visticamāk, varam tikai ar apbalvojuma saņēmēju pēcteču, radinieku, draugu palīdzību. Nav izslēgts, ka kara laikā, emigrējot no Latvijas, augstais apbalvojums paņemts līdzi un, iespējams, liecības glabājas kaut kur ārpus Latvijas,” klāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.
Viņa piebilst, ka augstais apbalvojums prestiža dēļ būtu dēvējams par Latvijas “Nobela prēmiju”. “To dibināja, lai ar sevišķu atzinību novērtētu visizcilākos Latvijas gara un saimnieciskos darbiniekus,” skaidro Zeibārte.
Tēvzemes balvu pirmo reizi pasniedza 1937. gada 15. maijā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Pirmskara Latvijā Tēvzemes balvas pirmie laureāti bija:
- 1937.gadā: Dzejnieks Jānis Akuraters, operdziedātāji Milda Brehmane-Štengele un Ādolfs Kaktiņš, režisors Aleksis Mierlauks un komponists Jāzeps Vītols;
- 1938.gadā: Dzejnieki Vilis Plūdons un Edvards Virza, mākslinieks Vilhelms Purvītis un tēlnieks Kārlis Zāle, profesors un izcilais folklorists Pēteris Šmits un sabiedriskais darbinieks Hermanis Enzeliņš;
- 1939.gadā: Dzejniece Aspazija, aktrise Jūlija Skaidrīte, profesors Jānis Endzelīns, skolotājs Juris Bebris, komponists Alfrēds Kalniņš un lauksaimniecības darbinieks Jānis Mazvērsītis;
- 1940.gadā: Profesori Ludvigs Kundziņš un Augusts Tentelis, arhitekts Eižens Laube, skolotāja Valērija Seile, sportists Jānis Daliņš, kā arī tautsaimnieks un politiķis Alfrēds Bērziņš.
Kā norāda Ministru kabinetā, ikviens iedzīvotājs ir aicināts palīdzēt atrast vēsturiskas liecības par Tēvzemes balvu – diplomu vai krūšu nozīmīti. Vērtīga būs jebkura liecība, arī fotogrāfijas, kur redzams, kā izskatījās šīs apbalvojums.
“Aicinām šo ziņu izplatīt pēc iespējas plašāk – lai kopā izdodas atrast vienu no Latvijas brīvvalsts prestižākajiem apbalvojumiem!” klāsta Signe Znotiņa-Znota, aicinot interesentus, kā arī papildu jautājumu gadījumā sazināties ar Valsts kancelejas komunikācijas departamentu pa tālruni 80000120 vai ar e-pasta palīdzību: “[email protected].”
