Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. septembris, 2015
Drukāt

Ieskats mākslas darbu vandalisma vēsturē (1)

venera_8

1914. gadā agresīvā britu sieviešu tiesību aizstāve Mērija Ričardsone Nacionālajā galerijā Londonā ar gaļas cērtamo nazi septiņas reizes iecirta 17. gadsimta spāņu mākslinieka Djego Velaskesa slavenajai gleznai "Venera ar spoguli". Ričardsone paziņoja, ka protestē pret domubiedres Emelīnas Pankhērstas arestu iepriekšējā dienā, jo kā Venera bijusi skaistākā sieviete antīkajā pasaulē, tā "Pankhērsta ir skaistākais tēls modernajā vēsturē", bet valdība to gribot iznīcināt. Uzbrucēju sodīja ar tolaik maksimālo sodu, kāds pienācās par mākslas darba sabojāšanu, – sešu mēnešu arestu. Gleznu drīz atjaunoja.

1845. gadā students Viljams Loids pēc nedēļu ilgas žūpošanas ieradās Britu muzejā Londonā un smalkās drumslās sadauzīja tā saukto Portlendas vāzi, ko uzskata par izcilāko antīkās stikla mākslas paraugu.

1845. gadā students Viljams Loids pēc nedēļu ilgas žūpošanas ieradās Britu muzejā Londonā un smalkās drumslās sadauzīja tā saukto Portlendas vāzi, ko uzskata par izcilāko antīkās stikla mākslas paraugu. No tumši zila un balta necaurspīdīga stikla darinātais 25 cm augstais un 56 cm diametra trauks izgatavots Romā laikā starp mūsu ēras 5. un 25. gadu. Uz vāzes attēlotas dievu un cilvēku figūras. Restauratori antīko vērtību dažos gados atkal salīmēja, taču pēc tam Portlendas vāzi vajadzēja atkārtoti restaurēt 1948. un 1987. gadā.

1913. gadā 29 gadus vecs vecticībnieku ikonu gleznotājs Ābrams Balaševs Tretjakova galerijā Maskavā ar nazi sagraizīja Iļjas Repina darbu “Ivans Bargais un viņa dēls Ivans 1581. gada 16. novembrī”, kurā nežēlīgais cars redzams apskaujam paša nogalināto dēlu. Balaševu atzina par psihiski slimu, bet Tretjakova galerijas pārzinis Hruslovs, uzzinājis par uzbrukumu, metās zem vilciena. Mākslas darbu izdevās atjaunot nedēļas laikā.

1914. gadā agresīvā britu sieviešu tiesību aizstāve Mērija Ričardsone Nacionālajā galerijā Londonā ar gaļas cērtamo nazi septiņas reizes iecirta 17. gadsimta spāņu mākslinieka Djego Velaskesa slavenajai gleznai “Venera ar spoguli”. Ričardsone paziņoja, ka protestē pret domubiedres Emelīnas Pankhērstas arestu iepriekšējā dienā, jo kā Venera bijusi skaistākā sieviete antīkajā pasaulē, tā “Pankhērsta ir skaistākais tēls modernajā vēsturē”, bet valdība to gribot iznīcināt. Uzbrucēju sodīja ar tolaik maksimālo sodu, kāds pienācās par mākslas darba sabojāšanu, – sešu mēnešu arestu. Gleznu drīz atjaunoja.

1956. gadā kāda persona Luvrā meta ar akmeni renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči “Monai Lizai”. Tajā pašā gadā gleznu aplēja ar skābi. “Mona Liza” ir iemīļots vandaļu uzbrukuma objekts, turklāt 20. gadsimta sākumā tā tikusi arī nozagta. Lai gan kopš 1974. gada mākslas darbu sargā ložu drošs stikls, regulāri atrodas kāds, kas vēlas tai ar kaut ko mest vai apliet to ar krāsu.

1964. gadā kreisi radikāli noskaņoti mākslinieki no tā sauktās situacionistu kustības nozāģēja galvu tūristu iecienītās Nāriņas bronzas figūrai Kopenhāgenas ostā. Galvu neatrada, un to izgatavoja no jauna. 1998. gadā vandalisms atkārtojās. Vainīgos neatklāja, taču Nāriņas galvu atdeva kāds anonīms atradējs. 2003. gadā figūru sabojāja sprādzienā. Tēlnieka Edvarda Ēriksena radītā figūra vairākkārt tikusi aplieta arī ar krāsu.

1972. gadā Austrālijas pilsonis Lāslo Tots ar ģeologa āmuru metās dauzīt Sv. Marijas tēlu Mikelandželo kompozīcijā “Pieta” Vatikāna Sv. Pētera bazilikā. Psihiski slimais uzbrucējs turklāt saucis: “Es esmu Jēzus Kristus!” Atdauzītos marmora gabalus salasīja un “Pietu” atjaunoja, taču paslēpa aiz ložu droša stikla. Totu atzina par sociāli bīstamu, ieslodzīja psihiatriskā iestādē, bet vēlāk izdeva Austrālijai.

1975. gadā bez darba palikušais skolotājs Viliams de Reiks Amsterdamas “Rijksmuseum” ar nazi sagraizīja Rembranta 1642. gadā uzgleznoto “Naktssardzi”. De Reiku bija saniknojusi apsardzes rīcība iepriekšējā dienā, kad viņu neielaida muzejā, jo tā darba laiks bija beidzies. Uzbrucēju atzina par psihiski slimu un ievietoja psihiatriskajā slimnīcā, kur viņš pēc gada izdarīja pašnāvību. Gleznas restaurācija ilga pusgadu, bet 1990. gadā kāda persona tai atkal uzlēja skābi. Postījumi, par laimi, nebija lieli.

1985. gada 15. jūnijā 48 gadus vecais ekskursants no Lietuvas PSR Broņs Maiģis Ermitāžas muzejā Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) aplēja ar sērskābi un vairākas reizes iegrieza ar nazi Rembranta šedevrā “Danaja”, kas attēlo gultā gulošu kailu dievi. Maiģis pirms uzbrukuma bija apjautājies gidam, kura glezna zālē ir visvērtīgākā. Lietuvietis savu akciju skaidroja ar politiskiem motīviem, taču padomju psihiatri viņu atzina par garīgi slimu. “Danaju” izdevās atjaunot tikai 1997. gadā.

2015. gada augustā reliģiski noskaņoti vandaļi Sanktpēterburgā nokala no 20. gadsimta sākumā celta daudzstāvu īres nama bareljefu, kurā attēlots Mefistofelis. Dekors, kas bija novietots virs ēkas jumta, nogāzās uz ielas un sašķīda. Krievijas policija ierosinājusi krimināllietu, tomēr atjaunot cilni pilsētas varas iestādes negrasās.

Attēli: Britu muzejs (Londona), Tretjakova galerija (Maskava), Nacionālā galerija (Londona), Luvras muzejs (Parīze), VisitCopenhagen.com, Vatikāna mājaslapa, “Rijksmuseum” (Amsterdama), Ermitāžas muzejs (Pēterburga), Pēterburgas aizsardzības koalīcija.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pat tik virspusējam rakstam kā šis, tomēr nepieciešama rūpīgāka attieksme: Kopenhāgenas Mazās Nāriņas autors ir viens no slavnākajiem dāņu klasiskā perioda māklsiniekiem, tēlnieks Bertels Torvaldsens, nevis ‘Edvards Ēriksens’. Tas interesentien uzziņai.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+