Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

Kā rūpējaties par savu pensiju?


Foto - LETAFoto - LETA

Ar dzīvesbiedru esam norunājuši, ka mūsu nodrošinājums vecumdienām ir mums piederošais īpašums – ēkas, lopi un zeme. Strādāsim, kamēr varēsim, bet, kad vairs nejaudāsim, saimniecību pārdosim un nopirksim mazu dzīvoklīti un naudas pārpalikumu pamazām tērēsim.”

Jāzeps Bauers:
 “Strādāju un par to, cik liela būs pensija, neesmu īpaši domājis. Pirms sešiem gadiem tiku pieteicies arī otrā līmeņa pensijai. Ja varētu sākt saņemt pensiju no 62 gadiem kā pašlaik, tad man būtu jāstrādā vēl seši gadi. Zinu, ka ar nākamo gadu pakāpeniski sāks celt pensionēšanās vecumu, bet pagaidām neesmu rēķinājis, cik gados varēšu pieprasīt pensiju.”

Anita Saksa:
 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir pilnīga informāciju par visu manu 25 gadu darba stāžu. Jo pagājušajā gadā, kad vajadzēja saņemt bezdarbnieces pabalstu, aiznesu uz VSAA visus dokumentus – gan augstskolas diplomu, gan darba grāmatiņu. Esmu pieteikusies otrajam pensiju līmenim un sekoju līdzi, cik ienesīgs ir manis izvēlētais plāns. Visiem iesaku regulāri ieskatīsies www.manapensija.lv, kur var redzēt, vai konkrētajā pensiju plānā ieguldītā nauda pelna labi vai ne. Pensiju plānu var mainīt. Gribēdama zināt, kā pieaug ieguldījums 3. līmenī, reiz iemaksāju tajā 50 latus. Pēc laika šis ieguldījums bija samazinājies līdz 39 latiem, vēlāk atkal pieaudzis, un tagad tur ir 51 lats. Mans dzīvesbiedrs strādā lielā, labi pelnošā uzņēmumā, kas veic iemaksas par saviem darbiniekiem arī pensiju trešajā līmenī.”

Lilija Limane:
 “Cenšos vairāk strādāt un nopelnīt, jo tas ir vienīgais veids, kā gādāt lielāku pensiju. Agrāk jau cilvēki īpaši nepievērsa uzmanību, vai līgumos par kādiem papilddarbiem ir paredzēts, ka maksās sociālo nodokli vai ne, bet tagad to skatās jo rūpīgi. Jau otro gadu esmu ieguldījusi naudu trešajā pensiju līmenī. Mani motivē galvenokārt tas, ka, veicot šos uzkrājumus pensijai, varu no Valsts ieņēmumu dienesta atgūt daļu no iepriekšējā gadā nodokļos samaksātā. Turklāt, tā kā man jau ir 55 gadi, trešā līmeņa pensiju fondā iemaksāto varu jebkurā nepieciešamības gadījumā tūdaļ izņemt.

Tā kā visu mūžu esmu strādājusi tikai vienā darbavietā, stāžu nebūs grūti pierādīt.”

Astrīda Salmiņa:
 “Man tikai šogad paliks 62 gadi, taču kā politiski represētai personai bija iespēja pensiju pieprasīt jau no 57 gadu vecuma, un 58 gados to arī izdarīju. Ņemot vērā savu pieredzi, iesaku paziņām jau laikus sagādāt visus dokumentus, lai pierādītu darba stāžu līdz 1996. gadam. Zināju, ka apdrošināšanas stāžā ieskaita arī bērna audzināšanu. Taču izrādījās, ka tikai līdz astoņu gadu vecumam. Ja būtu to laikus noskaidrojusi, būtu rīkojusies citādi un darba stāžs būtu iznācis par gadu lielāks.”

 

Uzziņa


* Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) trūkst datu par aptuveni 475 300 iedzīvotāju vecumā no 31 līdz 62 gadiem uzkrāto darba stāžu līdz 1996. gadam.

* Visi dati par darba stāžu pēc 1996. gada ir aģentūras rīcībā, taču līdz tam uzkrātie ar dokumentiem jāapliecina cilvēkam pašam.

* Kopējo apdrošināšanas stāžu izmanto, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tāpat arī apdrošināšanas stāža gadi līdz 1996. gadam var būtiski ietekmēt pensijas un bezdarbnieka pabalsta apmēru.

* Galvenais darba stāžu apliecinošais dokuments ir darba grāmatiņa. Var būt nepieciešama arī kolhoznieka grāmatiņa, mācības apliecinoši dokumenti par mācību periodu pēc vidējās izglītības iegūšanas, karaklausības apliecība vai citi dokumenti, kas apliecina darba periodu vai tam pielīdzinātu periodu.

* Kāda informācija ir VSAA rīcībā, jebkurš var noskaidrot VSAA klientu apkalpošanas vietās, ierodoties klātienē. Internetbankas lietotājiem un e-paraksta īpašniekiem ir iespēja pieprasīt e-pakalpojumu “Informācija par reģistrēto darba stāžu (līdz 1996. gadam)” portālā “www.latvija.lv”.

LETA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+