Mobilā versija
Brīdinājums +11.8°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
15. septembris, 2017
Drukāt

Junkera Eiropas vīzijas (4)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Autori: Ina Strazdiņa, Latvijas Radio Briselē; Ivars Bušmanis

 

“Ne vārda par breksitu, bet tikai pārējām 27 dalībvalstīm – “kuģot pa vējam” – tā pirms Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera uzrunas pieprasīja vairāki ietekmīgi Eiropas Parlamenta deputāti. Vēlmes uzklausītas. Sagaidījām secinājumu “Eiropas burās ir atgriezies vējš” un aicinājumu “atraisīsim tauvu mezglus. Kuģosim prom no ostas. Un uzņemsim apgriezienus”. Breksits 80 minūšu laikā tā arī netika piesaukts. Vien pašās beigās daži vārdi: “Breksits nav viss, jo breksits nav Eiropas nākotne,” un “mēs to nožēlosim, bet arī jūs to nožēlosiet”.

No Eiropas Komisijas prezidenta arī šogad rudens uzrunā par Eiropas Savienības stāvokli sagaidījām gan uzmundrinošus vēstījumus, gan tādu pārmaiņu pieteikumus, kas diez vai tiks īstenoti, bet tajā paša laikā – arī detalizētu analīzi tam, kas blokā vēl nepilnīgs un uzlabojams.

 

Pozitīvu dienas kārtību

Vēl pirms gada 50 minūšu ilgajā uzrunā Eiropas Parlamenta pilnajā zālē Žans Klods Junkers rosināja veidot “pozitīvu darba kārtību nākamajiem 12 mēnešiem”. Junkera uzruna bija emocionāla un viņam neraksturīgi nopietna, bez ierastajiem jokiem, asprātībām un centieniem sasmīdināt publiku. Taču jāteic, smiekliem tobrīd īsti nebija arī vietas – svaigi noticis breksita balsojums referendumā, arvien liela migrācijas krīze, sarežģītas attiecības ar Krieviju, drošības bažas, terorisms un daudz citu izaicinājumu Eiropas ikdienas ainu vērsa visai skarbu. Īpašu uzmanību interneta sociālajos tīmekļos izpelnījās Junkera frāze, kuru viņš attiecināja uz brekstia izraisīto samilzušo naidu pret viesstrādniekiem Lielbritānijā.

Pērn Eiropas Komisijas priekšsēdētājs negaidīti rosināja pavisam svaigu ideju, proti, izveidot Eiropas solidaritātes vienību, kurā darbotos brīvprātīgi jaunieši, kuri varētu palīdzēt situācijās un vietās, kur tas būtu nepieciešams, piemēram, bēgļu krīzē. Tā arī sāka darboties. Šoreiz svaigu ideju ir vairāk, un tās jau sadūrušās ar dalībvalstu vadītāju pretestību. Piemēram, viņa ideja saistībā ar ārpolitiku un nodokļu sistēmu izmantot vairākuma balsojumus, kas neatbilst Latvijas interesēm. Diskusija būs arī par priekšlikumu ES ieviest kopīga prezidenta amatu, apvienojot EK priekšsēdētāja amatu un Eiropadomes priekšsēdētāja amatu, un izveidot Eiropas ekonomikas un finanšu ministra posteni.

Junkers ved uz lielāku Eiropas federalizāciju, kurā būtu mazāka nacionālo valstu ietekme. Viņš iepazīstināja ar “Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas Savienības ceļvedi”. Priekšsēdētāja runu Eiropas Parlamentā papildināja Eiropas Komisijā pieņemtas konkrētas iniciatīvas attiecībā uz tirdzniecību, ieguldījumu izvērtēšanu, kiberdrošību, rūpniecību, datiem un demokrātiju. Pavisam Eiropas Komisija todien izsludināja 41 likumdošanas iniciatīvu – regulas, direktīvas, rekomendācijas un ziņojumus.

 

Sestā vīzija

Vēl martā Žans Klods Junkers piedāvāja piecus Eiropas Savienības attīstības scenārijus, nododot tos dalībvalstu izvērtēšanai. To vidū bija gan daudz ciešāka Eiropas Savienības integrēšanās, gan arī iespēja valstīm, kuras vēlas turēties tālāk un neskriet citām līdzi, piemēram, nesteigties ar eiro ieviešanu, izvēlēties lēnāku gaitu.

Daudzi šajos piedāvājumos saskatīja vairāku ātrumu Eiropas ideju, kas varētu novest pie Eiropas Savienības nevienlīdzīgas attīstības. Briseles strīdi ar Varšavu un Budapeštu līdz šim ir bijuši pierādījums tam, ka Eiropas monolītumu noturēt nebūt nav vienkārši, jo valstis ir katra ar savu raksturu un interesēm.

Trešdien Junkers piedāvāja savu “sesto scenāriju”: “Man Eiropa nav tikai vienotais tirgus. Tā ir kas vairāk par naudu un par eiro. Tās centrā vienmēr ir bijušas vērtības.” Vadoties no tām, viņš iestājas par vienu ātrumu, vienu valūtu un… vienu prezidentu. Tāpēc visām ES valstīs jāievieš eiro, un Šengenas zonā beidzot jāiekļauj Bulgārija, Horvātija un Rumānija.

 

Bēgļi un terorisms

Eiropas Savienībā joprojām ir daudz vājo punktu. Pret terorismu joprojām nav rasts efektīvs ierocis. Arī imigrācija, lai gan savu dramatiskāko pīķa punktu ir piedzīvojusi, joprojām paliek milzīga problēma.

Tie, kas cerēja, ka Junkers atzīs ES kļūdas bēgļu politikā, nācās vilties. “Kaut arī man ir nepatīkami pieredzēt, ka solidaritāte netiek vienlīdzīgi izrādīta visās dalībvalstīs, Eiropa kopumā turpina to darīt. Pagājušogad vien mūsu dalībvalstis izmitināja vai garantēja patvērumu vairāk nekā 720 tūkstošiem bēgļu – trīsreiz vairāk nekā ASV, Kanāda un Austrālija kopā. Eiropa pretēji tam, kā daži saka, nav cietoksnis un nekad nekļūs par tādu,” teica Junkers. Legālās imigrācijas ceļu saglabāšana uz ES valstīm ir “absolūta nepieciešamība”, viņš uzsvēra. “Eiropa ir kontinents, kas kļūst vecāks, tāpēc valstīm ir nepieciešams uzņemt vairāk migrantu,” skaidroja Junkers.

 

Junkera jaunie ierosinājumi

ES ieviest kopīga prezidenta amatu, apvienojot EK priekšsēdētāja amatu un Eiropadomes priekšsēdētāja amatu.

Izveidot Eiropas ekonomikas un finanšu ministra posteni, kurš atbalstītu strukturālās reformas dalībvalstīs.

Izveidot Eiropas izlūkošanas vienību.

Bulgāriju, Horvātiju un Rumānijai iekļaut Šengenas zonā.

Eirozonai paplašināties, lai visās bloka valstīs ieviestu eiro.

Izveidot Eiropas Darba iestādi.

Izveidot Eiropas Kiberdrošības aģentūru.

Noteikt kvalificēta vairākuma balsošanu lēmumos par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.

 

Žans Klods Junkers. Foto - REUTERS/LETAŽans Klods Junkers. Foto - REUTERS/LETA

Žana Kloda Junkera runas par stāvokli ES svarīgākie vēstījumi

Eiropa uzņem apgriezienus

“Desmit gadus kopš krīzes sākuma Eiropas ekonomika beidzot sāk atgūties. Kopā ar to – arī mūsu uzticēšanās. ES-27 valstu vadītāji, Parlaments un Komisija atgriež Eiropu mūsu savienībā. Kopā mēs atgriežam savienību mūsu savienībā.”

 

Tirdzniecība

“Partneri no visas pasaules ir sākuši veidot rindu pie mūsu durvīm, lai ar mums noslēgtu tirdzniecības nolīgumus. (..) Šodien mēs ierosinām uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi.” “Teikšu reizi par visām reizēm: mēs neesam naivi brīvās tirdzniecības atbalstītāji. Eiropai vienmēr ir jāaizstāv savas stratēģiskās intereses.”

 

Rūpniecība

“Jaunā Rūpniecības politikas stratēģija, ar kuru mēs šodien iepazīstinām, palīdzēs mūsu rūpniecībai inovācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas ziņā saglabāt līderpozīciju vai to ieņemt.”

 

Cīņa pret klimata pārmaiņām

“Ņemot vērā ambīciju sabrukumu Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropa panāks, ka mēs atkal padarīsim mūsu planētu diženu. Tā ir visas cilvēces kopīgais mantojums.”

 

Kiberdrošība

“Kiberuzbrukumi var būt daudz bīstamāki demokrātijas un ekonomikas stabilitātei nekā ieroči un tanki. (..) Šodien Komisija ierosina jaunus instrumentus, tostarp Eiropas Kiberdrošības aģentūru, lai palīdzētu aizstāvēt mūs.”

 

Migrācija

“Eiropa ir solidaritātes kontinents, kurā tie, kuri bēg no vajāšanas, var rast patvērumu, un tādai tai ir jābūt arī turpmāk.” “Ja ir kopīgas robežas, jābūt arī kopīgai aizsardzībai.”

 

Eiropas Solidaritātes korpuss

“Es esmu īpaši lepns par tiem jaunajiem eiropiešiem, (..) kuri strādā mūsu jaunajā Eiropas Solidaritātes korpusā. Viņi iedzīvina Eiropas solidaritāti.”

 

Eiropas nākotne

“Šodien es vēlētos iepazīstināt jūs ar savu viedokli – savu “sesto scenāriju”.” “Man Eiropa nav tikai vienotais tirgus. Tā ir kas vairāk par naudu un par eiro. Tās centrā vienmēr ir bijušas vērtības.”

 

No austrumiem līdz rietumiem

“Eiropa sniedzas no Vigo līdz Varnai. No Spānijas līdz Bulgārijai. No austrumiem līdz rietumiem – Eiropai ir jāelpo ar abām plaušām. Citādi mūsu kontinentam būs grūti elpot.”

 

Darba ņēmēju norīkošana

“Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas darba ņēmēji. Darba ņēmējiem būtu jāsaņem vienāda samaksa par vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā.”

 

Eiropas Darba iestāde

“Šķiet absurdi, ka mums ir banku iestāde, lai nodrošinātu kārtību banku darbības standartos, bet nav kopējas darba iestādes, lai nodrošinātu taisnīgumu mūsu vienotajā tirgū. Mēs tādu izveidosim.”

 

Pārtikas divējāda kvalitāte

“Savienībā, kurā valda vienlīdzība, nevar būt otrās kategorijas patērētāji. Es nepieļaušu, ka dažviet Eiropā patērētājiem tiek pārdota zemākas kvalitātes pārtika nekā citās valstīs (..). Slovāki savos zivju pirkstiņos nav pelnījuši saņemt mazāk zivju. Ungāri savās maltītēs – mazāk gaļas. Čehi – mazāk kakao šokolādē.”

 

Tiesiskums

“Eiropā stipro likumus aizstāj likuma spēks.” “Tiesas spriedumi ir jārespektē visiem. Tos graut vai graut valstu tiesu neatkarību nozīmē atņemt iedzīvotājiem viņu pamattiesības.”

 

Paplašināšanās

“Mums ir jāturpina dot Rietumbalkānu valstīm ticamu paplašināšanās perspektīvu (..) Ir skaidrs, ka [šajā] pilnvaru termiņā turpmāka paplašināšanās nenotiks (..). Taču pēc tam Eiropas Savienībā būs vairāk nekā 27 dalībvalstis.”

 

Āfrika

“Ar mūsu 2,7 miljardus eiro vērtā ES Trasta fonda Āfrikai palīdzību tiek radītas nodarbinātības iespējas visā kontinentā.”

 

Turcija

“Turcija jau kādu laiku milzu soļiem ir attālinājusies no Eiropas Savienības.” “Žurnālistu vieta ir ziņu redakcijās nevis cietumā.” “Mans aicinājums Turcijas varasvīriem ir šāds: atbrīvojiet mūsu žurnālistus.”

 

Pasaules mēroga dalībniece

“Es vēlos, lai dalībvalstis apsvērtu, kuru ārpolitikas lēmumu pieņemšanā varētu pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu.” Līgums to jau paredz.”

 

Institucionālā reforma

“Eiropa darbotos labāk, ja mēs vienā amatā apvienotu Eiropas Komisijas un Eiropadomes priekšsēdētāja pienākumus (…) Eiropa būtu vieglāk saprotama, ja kuģi vadītu viens kapteinis.”

 

Cīņa pret terorismu

“Aicinu veidot Eiropas izlūkošanas vienību, kas nodrošina, ka izlūkošanas dienestu starpā un ar policiju notiek automātiska datu apmaiņa par teroristiem un ārvalstu kaujiniekiem.”

 

Labāks regulējums

“Mums nevajadzētu jaukties Eiropas iedzīvotāju ikdienā (..). Mums nevajadzētu ierasties ar jaunu iniciatīvu birumu vai tiekties pēc arvien lielākas kompetences. Mums būtu jānodod kompetence atpakaļ dalībvalstīm jautājumos, kur tas būtu lietderīgāk.”

 

Ceļvedis

“2019. gada 30. martā mēs būsim 27 valstu savienība. “Es ceru, ka 2019. gada 30. martā Eiropas iedzīvotāji pamodīsies savienībā, kurā mēs turpinām aizstāvēt savas vērtības. Savienībā, kurā visas dalībvalstis stingri ievēro tiesiskumu. (..) Savienībā, kurā mēs esam nostiprinājuši mūsu ekonomiskās un monetārās savienības pamatus tā, lai varētu aizsargāt savu vienoto valūtu gan labos, gan sliktos brīžos, bez nepieciešamības pieaicināt palīgus no ārpuses.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Junkers – Brežņeva analogs eirozonā. Eirozona – monetārā imperiālisma zona!

  2. galvenā vadlīnija ko lilā putra slēpj..Eiropa paliek vecāka un tapeic ir jauzņem mazatīstītie primāti no musulmaņu zemēm .. nevis skoloti un izglītoti cilvēki. Netiek domāts par ģimeņu atbalsta politiku ,lai tad atjauninātu kvalitatīvo .Redzama mērķtiecīga Eiropas vērtību demontāža liekot vietā mazatīstītos alucilvēkus. No investoru skatpunkta…kur ieguldīt 25-50 gadu termiņā Francijā,Lielbritānijā,Beļģijā,Zviedrijā vai Norvēģijā ? Kur braukt atpūsties (droši) Francija -parīze,Liona,Marseļa , Beļģija-Brisele laikam jau “Nē !

  3. Ja Junkers turpinās tādā pašā garā , viņš var tieši veicināt vēl citu valstu “breksitus”. Līdz šim pastāvošā migrācijas politika ( pareizāk būtu teikt – nekontrolējams vājprāts ) ir kaut kāda sazvērestība pret Eiropu. Es sāku tam ticēt, lai gan nekad neesmu bijis dažādu sazvērestības teoriju piekritējs. Palasiet ko ir teicis gudrs un cienījams zinātnieks – LU Āzijas studiju profesors Leons Taivāns par islamizāciju, migrāciju un t.t.

  4. Vecais prātu izkūkojušais muļķis Junkers.

Bijušais Spānijas karalis 79 gadu vecumā kļuvis par burāšanas čempionuBijušais Spānijas karalis Huans Karloss 79 gadu vecumā ir kļuvis par pasaules burāšanas čempionu kopā ar savu komandu sacensībās, kas notika Kanādas pilsētā Vankūverā.
Draugiem Facebook Twitter Google+