Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. februāris, 2014
Drukāt

Jūrmalas domes atklātā vēstule par Ķemeru sanatorijas glābšanu (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Ķemeru bijusī sanatorijas ēka ir unikāls Latvijas brīvvalsts laika arhitektūras mantojums. Diemžēl neveiksmīgas privatizācijas un investora rīcības rezultātā ēka pašlaik iet bojā, un to ir nepieciešams steidzami glābt.

Jūrmalas pašvaldība pēc iepriekšējā investora maksātnespējas iestāšanās skaidri apliecināja savu gatavību arhitektūras pieminekli iegādāties, lai tam neļautu aiziet bojā.

Mēs bijām gatavi iegādāties sanatoriju, kad notika pirmais mēģinājums to pārdot par piespiedu atsavināšanas cenu. Diemžēl toreiz Finanšu ministrija valsts kredīta saņemšanai Jūrmalai izvirzīja nereālas un neizpildāmas prasības – īpaši absurda bija prasība Jūrmalai pirms sveša īpašuma iegādes to vispirms atbrīvot no uzliktajām hipotēkām, kā arī sniegt juridisku novērtējumu par to, vai administrators vispār ir tiesīgs šo objektu pārdot pilsētai! Tāpēc iegāde tika padarīta neiespējama.

Taču ir iespējami citi – valstiski atbildīgi – risinājumi, uz kuriem norādījusi gan Saeima, gan maksātnespējas administrators, gan premjerministre Laimdota Straujuma, kura beidzot tādus ir pieprasījusi no atbildīgajām valsts institūcijām.

No Ķemeru sanatorijas ilglaicīgas attīstības viedokļa pareizākais ir sanatoriju pārņemt valsts īpašumā vai arī, valstij aktīvi iesaistoties un liekot lietā tās iespējas, atrast patiešām atbildīgu privāto investoru. Valsts iesaiste ir loģiskākais risinājums. Pirmkārt, jau tāpēc, ka valsts iespējas apsaimniekot kompleksu ir nesalīdzināmi lielākas nekā vienai pašvaldībai, otrkārt, valstij ir pienākums rūpēties par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu, un, treškārt, valstij ir jāuzņemas atbildība par neveiksmīgo privatizāciju un jānovērš tās traģiskās sekas.

Valstij ir daudz lielākas finansiālās iespējas un resursi – tai ir specializētas institūcijas ar lielu pieredzi un iespējām gan investoru piesaistē – kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan nekustamo īpašumu iegādē un apsaimniekošanā – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Valsts ir tā, kuras rokās ir Eiropas Savienības līdzekļu sadale, un tikai no valsts ir atkarīga šo līdzekļu piesaiste Ķemeru sanatorijas kompleksam.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka Nacionālajā attīstības plānā kurortoloģijas attīstība ir minēta kā viena no prioritātēm, un Latvijā nebūs iespējams runāt par “veiksmes stāstu” kūrortu nozarē, ļaujot iet bojā ievērojamā arhitekta Eižena Laubes radītajam unikālajam objektam.

Diemžēl rodas iespaids, ka valsts iestādes, neskatoties uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas doto uzdevumu rast konkrētu risinājumu, joprojām nav ieinteresētas rīkoties izlēmīgi. Tās negrib un nespēj koordinēt savu darbību un kopīgi sagatavot valstiski atbildīgu lēmumu. Būtu patiešām nepiedodami, ja galu galā tiktu nolemts atstāt Ķemeru sanatoriju tikai likteņa vai Jūrmalas domes ziņā.

Jūrmalas dome vēlreiz apstiprina, ka gadījumā, ja neviens cits pretendents šo īpašumu neiegādāsies, tā izskatīs iespējas to iegādāties par adekvātu cenu. Taču dome nedrīkst izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai radītu konkurenci un sacenstos ar privātuzņēmējiem, kuri, kā apgalvo SIA “Ominasis Latvia” maksātnespējas administrators, gatavojas piedalīties nākamajā izsolē. Pašvaldība nedrīkst pārsolīt privātuzņēmējus izsolēs, kuru mērķis ir iegūt kreditoriem vēlamo iespējami augstāko cenu.

Jūrmalas pašvaldība ir gatava veicināt un atbalstīt Ķemeru attīstību. Par pašvaldības līdzekļiem jau esam uzbūvējuši Eiropas līmeņa bērnudārzu, esam atvēruši jaunu aptieku, iegādājušies pasta ēku un darām visu, kas pašvaldības spēkos, lai Ķemeru sanatorijas apkārtne kļūtu sakārtotāka. Dome ir gatava arī turpmāk attīstīt Ķemerus, tā radot iespējas nākamajam sanatorijas kompleksa īpašniekam sekmīgi īstenot savas ieceres. Taču par valsts nozīmes pieminekļa – Ķemeru sanatorijas – saglabāšanu un nākotni atbildība ir jāuzņemas valstij.

Jūrmalas pašvaldība cer, ka jau otrdien, 4. martā, Ministru kabineta sēdē valdība skaidri un nepārprotami uzņemsies atbildību, lai beidzot pieliktu punktu “Ķemeru sanatorijas sāgai”, kas diemžēl turpinās nu jau 15 gadus.

Jūrmalas pilsētas domes vārdā – domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis

Atklātā vēstule adresēta Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Kultūras ministrijai, Tieslietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Valstij Ķemeru sanatorija jānacionalizē,bet valstvīri to negrib darīt. Lai bankrotējušais īpašnieks un viņa investori iet mežā sēnes lasīt. Lūk tā ir jādara! Investorus gan nevajag meklēt. Mēs zinām pieredzi ar investoriem!

  2. Ha! Truksnim ka’ tik naudu izsaimniekot! Tiec galā ar pašreizējiem parādiņiem.

  3. Un tad mēs meklēsim “investoru” Mildai.

  4. Ko te vēstuļoties. ŠEIT IR 100% tiesu lietas par Ķemeru nolaišanu postā, par BEZDARBĪBU. Sākot ar Nagli un premjeriem, Saeimas deputātiem , kuri balsoja paz šadu nejēdzību. 100% vieta a=iz restēm. NOZIEDZNIEKI UN LIELS NOZIEGUMS!

  5. Varbūt izeja no situācijas būtu, izveidojot īpašu teritoriālu vienību “Ķemeru sanatorijas teritorija” tiešā valsts pārvaldīb? Bet no personām, kas pieļāvušas šadu situāciju, būtu jāprasa kriminālatbildība par tīšu unikālās ēkas iznīcināšanu.

    • Izveidot vēl vienu ”vienību” līdzīgu kā pēc MAXSIMAs ar super budzetu, te jau uzreiz parādīsies visādi , nu tādiņi nekādiņi, kuri visu zina, taču tomēr NESAPROTU VALSTS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAS INSPEKCIJU, – vai svarīgi ir tikai tie SUPERPIEMINEKĻI – nu Kalnciema ielas apbūve, kur var reprezentēties gan teātri, gan Mārtiņš Rītiņš iepērkoties, neko nesaku ir jau labi, bet šis ĶEMERU SUPERPIEMINEKLIS tiek izlaupīts un un teikšu kā domāju “”APGĀNĪTS”” no valsts pieminenekļu aizsardzības inspekcijas puses!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+