Latvijā
Tehnika

Kā izdzīvot savādas ziemas uzbrukumā? 16

Foto – Valsts policija

Kritizēt ceļu uzturētājus, tā stimulējot lielākai aktivitātei, noteikti vajag. Taču pašam autovadītājam jāuzņemas galvenā atbildība.

Policija vakar ziņo: “13. janvārī situācija uz ceļiem apledojušo ceļu dēļ vietām ir katastrofāla – līdz pulksten 10 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas ir bloķētas vai daļēji bloķētas. Visvairāk negadījumu šorīt noticis Rīgas reģionā. [..] Šogad uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau 13 cilvēki.”

Šā gada janvāra sākuma laika apstākļi tiešām ir auto satiksmei gauži nelabvēlīgi. Mainīgi, grūti prognozējami. Un lielais traģisku negadījumu skaits, protams, ir tiešas to sekas. Ko darīt saprātīgam cilvēkam šādā lietus, sniega, ledus, vēja virpulī? Vainot un lamāt ceļu uzturētājus? Kritizēt, informēt par bīstamajām vietām, tā stimulējot lielākai aktivitātei, noteikti vajag. Taču – būsim objektīvi.

Jākopj 20 000 km ceļu

Lūk, vakardienas skaitļi: “VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (“LAU”) ziemas dienesta darbos iesaistītas 119 tehnikas vienības. Centra reģionā ziemas dienesta darbos iesaistītas – 59, Kurzemē – 32, Vidzemes reģionā – 14 un Latgalē – 14 ziemas dienesta automašīnas. Brauktuves tiek apstrādātas ar pretapledojuma materiālu. Tomēr apgrūtināti braukšanas apstākļi ir uz valsts galvenajiem autoceļiem A2 Rīga–Līgatne; A3 Murjāņi–Braslas tilts; A6 Rīga–Ogre; A8 Rīga–Meitene; A9 Rīga– Skulte–Liepāja; A10 Rīga–Kūdra. Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Rīgas, Aizkraukles, Alūksnes, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Limbažu, Talsu, Tukuma un Ventspils apkaimē. Apgrūtināti braukšanas apstākļi ir uz visiem vietējas nozīmes autoceļiem.”

LAU jākopj 20 000 km ceļa. Elementāra matemātika – katrai “tehnikas vienībai” iznāk gandrīz 200 km. Pierīgā mazāk, toties Vidzemē un Latgalē nepieveicams apjoms…

Distance dod drošību

Tādēļ vēlreiz – autobraucējam jādomā un iespējami pareizi jārīkojas pašam. Tad nebūs tā kā braucējam, kurš uz Jelgavas šosejas pie Medumciema notrieca nevietā ieklīdušās vecmāmiņu un mazmeitiņu. Formāli, juridiski nevainīgs. Bet faktiski vēl daudzus gadus nakts murgos šo būkšķi skatīs. Un, manuprāt, ir arī šādas mokas pelnījis. Jo brauca priekšējam auto par tuvu, tā sev ceļa pārskatāmību un manevra iespēju atņemdams.

Ātrums, kurš lielāks par visiem apstākļiem atbilstošu, ir bīstams. Taču sevišķi slikts tas ir komplektā ar Latvijā plaši izplatītu sērgu – jebkādas kaut cik saprātīgas distances neievērošanu. Droša distance starp vienā virzienā braucošiem auto mūsu ceļu satiksmes noteikumu komentāru izpratnē ir “puse no ātruma”. Tātad – ja 50 km/h, tad 25 metri. Uz šosejas attiecīgi 90 km/h un 45 m. Vasarai ļoti piesardzīga un prāva atstarpe. Bet ziemā pat šāds attālums mēdz kļūt riskants – priekšējais var nevis vienkārši bremzēt, bet bēgt no pēkšņi ieraudzīta gājēja, sagriezties, aizķert sniega valni un stāties negaidīti ātri.

Tādēļ – lūdzu! – ja šodien varat braukt tikai lēni, neesiet skopi un ietiepīgi pašpārliecināti, atstājiet pietiekamu atstarpi apdzenošajam. Paldies, ja sapratāt!

Par “melno ledu”

Termometrs palīdz briesmas paredzēt. Modernos auto iebūvētie parasti sāk mirgot, brīdina ar sarkaniem uzrakstiem, sniegpārsliņu simboliem un spalgiem pīkstieniem, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +3 grādiem. Tā ir robeža, kad attiecīgi sagadījušos apstākļos (vējš, mitrums, zemes “aukstuma inerce”) uz asfalta jau var parādīties caurspīdīgā kārtiņa, kuras saķeres koeficients ir tuvs nullei. Neatstājiet bez ievērības termometra brīdinājumus. Mācieties paredzēt vietas, kurās gaisa un mitruma plūsmas var šo stiķi izstrādāt. Parasti tas notiek lielu, tādēļ siltāku un naktīs miglā kūpošu ūdeņu tuvumā (arī vakar uz piejūras ceļa Rīga–Ainaži bijis melnais ledus). Uz tiltiem, augstākiem nekā ceļš, vietās, kur beidzas mežs un sākas pielijuši pļavu jeb purvu klajumi. Arī citur. Visnegaidītākajās vietās un laikā. Autobraucējam jāvar tās uzminēt.

Rāmu garu!

Esiet optimisti. Asa un nervoza rīcība, kas vasarā tikai izkaisītu pa salonu iepirkumu maisiņus, ziemā var būt liktenīga. Tikai nejauciet optimismu ar izklaidību vai pašpārliecinātību. Viens nāk kā vējš un iezveļas pie stūres kā dīvānā pie televizora. Aiziet uz nebēdu! Cits, vēl aizdedzes atslēgai nepieskāries, aizsprādzē siksnu. Viens drosminieks un meistars? Cits gļēvulis?

Tikai otrajā plānā siksnām ir sakars ar avārijas iespējamību. Pirmkārt, tās ir nopietnības simbols. Es ar šo apliecinu, ka turpmākās stundas vai minūtes vadīšu visbīstamāko (arī skaistāko, protams!) cilvēces izgudrojumu un uzņemos pilnu atbildību par savu un līdzpilsoņu veselību, dzīvību un mantu. Klikš! Un tikai tad starts.

Izdzeniet beidzot no savām smadzenēm pretenzijas pret citiem, pret sliktiem ceļiem, pret riebīgo laiku. Izbeidziet sūkstīties, dusmoties un meklēt vainīgos. Tā vietā mierīgi novērtējiet apstākļus, savu un sava auto sagatavotību un brauciet tā, kā šis komplekts atļauj. Vai nebrauciet nemaz. Pēdējais variants tiešām ir vispiemērotākā (un nez kāpēc absolūti ignorētā) rekomendācija tad, ja braucēja prasme knapi pamatskolas līmenī, ja labām riepām naudas nav pieticis, bet šķīst un kūst, salst un snieg. Palieciet taču mājās! Neceriet un neprasiet, lai mūsu ceļu kopēji paveic neiespējamo. Nepaļaujieties uz brīnumu un sargeņģeli. Varbūt viņam šonakt cits darbiņš darāms.

Tātad – rāmu garu un vieglu roku! Nav pretīga laika, nav riebīgu ceļu. Ir tikai katriem apstākļiem un tavām spējām atbilstošs ātrums. Vissliktākajos gadījumos tas būs līdzīgs nullei. Arī tad nav iemesla izmisumam – katrs putenis reiz beidzas, migla izklīst, palīgs agri vai vēlu ierodas.

Viedoklis

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas komentārs

Autovadītājiem vajadzētu izvēlēties ātrumu atbilstoši ceļam, sava spēkrata tehniskajam stāvoklim (īpašu uzmanību pievēršot riepām), kā arī savām kā autovadītāja iemaņām un prasmēm. Ceļš nav slēgts poligons, kur izmēģināt, ko spēj auto (avārija uz Jūrmalas ceļa). Tam ir domātas slēgtas teritorijas, piemēram, Biķernieku trase, kur tiek organizēti ziemas treniņi. Tas sākās pagājušajā gadā un turpinās arī šobrīd – nihilisms, visatļautība un galveno satiksmes drošības normu neievērošana.

Pērn viena no lielākajām problēmām ceļu satiksmē bija avārijas, kurās iesaistīts viens transportlīdzeklis un bojā gājis tā vadītājs un pasažieri. Šo traģēdiju iemesli bija ātrums, alkohols, drošības jostu nelietošana, auto tehniskās problēmas u. c. iemesli. Kopumā šādu avāriju skaits ir palielinājies par 26,8%.

2014. gadā 53,3% no bojā gājušajiem vieglo automobiļu vadītājiem un pasažieriem reģistrēti viena transportlīdzekļu negadījumos.

Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā viena transportlīdzekļa negadījumos bojā gājušo skaits vieglajos automobiļos braucošo vidū uzrāda pieaugošu tendenci: 2012. gadā – 26, 2013. gadā – 34, 2014. gadā – 48.

Diemžēl šajās traģēdijās bojā iet gados jauni cilvēki bez pietiekamas pieredzes un iemaņām ceļu satiksmē. Tādēļ 2015. gadā tiks turpināta vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kompleksās sistēmas pilnveidošana.

Fakti

Šogad uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau 13 cilvēki. Otrdienas rītā situācija uz ceļiem apledojuma dēļ vietām bija katastrofāla – četru stundu laikā no plkst. 6 līdz 10 policija bija saņēmusi izsaukumus kopumā par 57 negadījumiem visā valstī: Rīgas reģionā – 40; Vidzemes reģionā – 6; Kurzemes reģionā – 4; Zemgales reģionā – 4; Latgales reģionā – 3. Vairāki negadījumi bija ar traģiskām sekām.

Smagākās avārijas 13. janvāra rītā

Plkst. 7.44 uz Daugavpils šosejas notika negadījums starp piecām automašīnām, negadījumā bija iekļuvis arī ugunsdzēsēju auto. Dzīvību zaudēja divi cilvēki un vairāki guva traumas.

Plkst. 8.15 netālu no lidostas “Rīga” uz Jūrkalnes ielas notika negadījums, kurā gāja bojā gājējs.

Plkst. 7.45 uz Valmieras šosejas pie Raganas notika negadījums starp sešām automašīnām.

Plkst. 7.57 uz Jelgavas šosejas pie Medemciema notika negadījums, kurā iesaistītas septiņas automašīnas.

Pirms plkst. 10 notika negadījums Tallinas šosejas 99. kilometrā, kurā saskrējās divas kravas automašīnas.

Pēdējo dienu traģiskās avārijas

Pirmdien, 12. janvārī

Ķegumā uz autoceļa Rīgas HES–Jaunjelgava automašīna “Mitsubishi Pajero Sport”, kuru vadīja 1960. gadā dzimis vīrietis, notrieca velosipēdisti, 1941. gadā dzimušu sievieti, kas no gūtajām traumām mira.

Uz Jelgavas šosejas pie Medemciema ap plkst. 8.25 nāvējoši sabraukta sieviete un bērns. Abi gājēji šoseju šķērsojuši neatļautā vietā. Abus pamanījusi automašīna “Volvo”, kas izvairījusies no sadursmes, taču iebraukusi ceļazīmē. Aiz “Volvo” braucošā automašīna “Škoda” nav paspējusi izvairīties un uzbraukusi abiem gājējiem.

Svētdien, 11. janvārī

Ap plkst. 18.30 autoceļa Rīga–Jaunmārupe 10. kilometrā pie autobusu pieturas “Riekstiņi” 1961. gadā dzimis vīrietis ar automašīnu “KIA” notrieca gājēju – 1947. gadā dzimušu vīrieti. Cietušo aizķēra automašīna “Toyota”, kuras vadītāja – 1957. gadā dzimusi sieviete – notikušo uzreiz nepamanīja un nobraukto vīrieti aiz automašīnas aizvilka līdz pat Rīgai.

Autoceļa Tīnūži–Koknese 12. kilometrā sadūrās vieglā automašīna “Toyota Corolla” un apvidus automašīna “Land Rover”. No gūtajām traumām notikuma vietā mira 1989. gadā dzimusi sieviete. Slimnīcā ar dažādām traumām no avarējušās automašīnas nogādāta 2002. gadā dzimusi meitene, kā arī 1989. un 1965. gadā dzimuši vīrieši.

Naktī ap plkst. 3.30 kāds 1988. gadā dzimis vīrietis, pa Jūrmalas šoseju vadot automašīnu “BMW”, nobrauca no ceļa un ietriecās Rīgas dekoratīvajā zīmē. 26 gadus vecā vīrieša dzīvību mediķiem neizdevās glābt.

Sestdien, 10. janvārī

Ap plkst. 22.45 Mārupes novadā, pie Jaunmārupes, 1978. gadā dzimuša vīrieša vadītā automašīna “Hyundai” sadūrusies ar 1989. gadā dzimušas sievietes vadīto automašīnu “Audi”. Notikuma vietā gājusi bojā 2008. gadā dzimusi meitene, kas sēdējusi vienā no automašīnām. Cietuši vēpieci cilvēki: 1984. un 1981. gadā dzimušas sievietes, 2014. gadā dzimusi meitenīte, kā arī abu automašīnu vadītāji.

Ap plkst.19.20 autoceļa Cēsis–Vecpiebalga–Madona 12. kilometrā pie Bērzkroga no piesniguša ceļa nobraucis un apgāzies mikroautobuss. Negadījumā gāja bojā viens cilvēks.

LA.lv