Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. jūnijs, 2012
Drukāt

Kā pie brāļiem un māsām. Saruna ar Lietuvas prezidenti D. Grībauskaiti

Foto - Viesturs SerdānsFoto - Viesturs Serdāns

Rīt sākas Lietuvas Republikas prezidentes Daļas Grībauskaites valsts vizīte Latvijā. Prezidentes sagaidīšanas oficiālā ceremonija pie Rīgas pils norisināsies otrdien plkst. 13. Vizītes pirmajā dienā kaimiņvalsts vadītājai paredzētas sarunas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un premjeru Valdi Dombrovski.

 

D. Grībauskaite arī apmeklēs Okupācijas muzeju un noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Trešdien kaimiņvalsts prezidente tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, kā arī apmeklēs Inčukalna gāzes krātuvi. Četras dienas pirms Latvijas apmeklējuma ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti viņas pilī Viļņā tikās “Latvijas Avīzes” žurnālisti Viesturs Serdāns un Ivars Bušmanis. 

 

Pirms sasēžamies ap ovālo galdu un kamēr notiek fotografēšanās, puspajokam pajautāju:

– Prezidentes kundze, Igaunijas prezidents Ilvess Rīgā ieradās ar vilcienu. Kā jūs plānojat ierasties Rīgā?

Daļa Grībauskaite smejas: – Ar mazu lidmašīnu.

– Ar “Air Baltic”?

– Nē, ar militāro.

– Vai ar to no Šauļu lidlauka?

– Nē, mums pašiem ir vairākas lidmašīnas.

– Mēs Latvijā uzskatām, ka Lietuvā ir labākie ceļi Baltijas valstīs. Kāpēc ne ar auto?

– Tā kā braucu tikai ar atļauto braukšanas ātrumu, tad līdz Rīgai ir jābrauc vairāk par trim stundām.

– Debesīs nav ierobežojumu?

– Ātrāk, un mums ir labi militārie piloti.

Ap ovālo galdu runājam pavisam nopietni.

– Lietuva ir vienīgā Baltijā, kurā ir visas valsts ievēlēts prezidents.

– 1992. gadā referendumā pieņemtā jaunā konstitūcija to paredz, un pirmo prezidentu šādi ievēlēja 1993. gadā.

– Latvijā atsākušās politiskās diskusijas – divas no koalīcijas partijām paziņojušas par kopīgiem pūliņiem šādas likumdošanas izstrādāšanā. Kādas, jūsuprāt, ir atšķirības šajās divās sistēmās?

– Pirmkārt, atšķirības nosaka visa politiskā sistēma, nevis tikai tiešas vēlēšanas. Politiskais līdzsvars tiek sadalīts nevis vairs starp diviem varas centriem, bet nu jau trim – valdību, parlamentu un prezidentu. Otrkārt, arī funkciju pārdale nepieciešama starp trim centriem. Ja ir tikai tiešās vēlēšanas bez varas pārdales, tad tām nav jēgas. Bet, lai tās īstenotu, nepieciešams vienoties politiskajām partijām ar tautu. Lietuvā šī vienošanās bija jau pašā neatkarības atgūšanas sākumā.

Redzot, ka politiskā dzīve Lietuvā un vairāk vai mazāk arī Latvijā kļūst arvien sarežģītāka, daudzveidīgāka un parlamenti un valdības lielākoties ir koalīciju veidotas, dažreiz ir nepieciešams varas trešais pīlārs, lai līdzsvarotu spriedzi, kad tā rodas valstī. Balstīties uz diviem vienmēr ir grūtāk nekā uz trim. Ja ir trešais, tas dažkārt var kalpot kā stabilizētājs kritiskās situācijās. Mūsu sistēmā tas strādā diezgan labi.

– Jūs esat izmantojusi savas pilnvaras šādās situācijās?

– Jā, protams. Kad ir koalīcijas valdība, tās lieku lietā likumdošanas priekšlikumos.

 

Tiesu sistēmā pilnvaras tiek izmantotas, prezidentam ieceļot tiesnešus. Ir daudz funkciju, kas dod ne tikai juridisku, bet faktisku varu. Kad ir debates par likumiem vai par ārpolitiku, protams, prezidentam ir savs vārds. Arī komunikācijā starp valdību un parlamentu ir gan vārds sakāms, gan ierosināms, gan lemjams.

 

– Jūs teicāt, ka nozīme tiešām vēlēšanām ir tad, ja prezidentam piešķir lielākas pilnvaras. Vai Lietuvā ir atrasts īstais līdzsvars un prezidentam nav nepieciešamas vēl lielākas pilnvaras?

– Lietuvā ir rasts diezgan labs līdzsvars. Es nekad neesmu teikusi, ka man vajag lielāku teikšanu…

– … kā parlamentārai republikai?

– Jā, oficiāli Lietuva ir parlamentāra republika, bet, ja lūkojamies uz varas sadalījumu, tas jau ir prezidentālas valsts un parlamentāras republikas sajaukums. Jo Lietuvas prezidentam bez reprezentatīvās lomas ir arī izpildvara. Tāpēc mēdzu norādīt, ka neesam tipiska parlamentāra republika. Kā norāda konstitucionālie eksperti, mums ir jaukta vara.

– Kādas vēl jums ir pilnvaras, kādu nav Latvijas prezidentam?

– Es nevaru salīdzināt, jo nezinu Latvijas prezidenta pilnvaras. Lietuvas prezidenta funkcijas ierakstītas konstitūcijā.

– Ieskatījāmies. Jūs piešķirat pilsonību. Vai vienīgā?

– Jā, bet mūsu Pilsonības likums ir ļoti stingrs. Katru gadu pilsonību piešķiru diviem trim simtiem, ne vairāk. Prasības pretendentiem ir diezgan stingras.

– Runa par stāvokli valstī, ko jūs vakar teicāt Seimā, tieši šajā laikā ir jūsu iniciatīva?

– Pienākums, kas ierakstīts konstitūcijā.

– Jūs pirms ievēlēšanas bijāt ES budžeta komisāre. No Eiropas Komisijas saņemtais ES budžeta priekšlikums neapmierina nevienu no Baltijas valstīm – ne par Kohēzijas fondu, ne par lauksaimnieku atbalstu. Kā, jūsuprāt, var panākt taisnīgu un līdzīgu atbalsta sadalījumu starp valstīm?

– Parasti tā nenotiek. Jo katrs taisnīgumu un līdzvērtīgumu uztver atšķirīgi. Jāsaprot, mēs esam lūdzēji no ES budžeta, no tām valstīm, kas tajā iemaksā.

 

Lai mēs uzreiz varētu saņemt tādus pašus maksājumus kā citi, tiem citiem no šāda daudzuma ir jāatsakās. Jā, mēs – Lietuva, Latvija, Igaunija – sarunas vedam kopā, ir arī divpusējās sarunas ar dalībvalstīm par mūsu kopējo pozīciju. Es sagaidu, ka mūsu lauksaimnieki dabūs vairāk, nekā piedāvāts EK priekšlikumā, bet diez vai tik daudz, cik cerēts.

 

– Eiropas Parlaments gatavojas nākt klajā ar priekšlikumu par zemāko slieksni lauksaimnieku tiešmaksājumiem noteikt 65% no ES vidējā līmeņa…

– Nepiekrītu, vismaz 75% vajag.

– Jūsu prognozes, cik varētu būt?

– Es ar minējumiem nenodarbošos. Galīgais balsojums būs visu dalībvalstu vadītājiem ES Padomē pēdējā naktī.

– Latvija ir noteikusi iestāšanās laiku eirozonā – 2014. gadu. Kaut arī Lietuva gatavojas līdzīgi, nav dzirdēts, ka būtu noteikts kāds mērķa datums.

– Lietuvā nav noteikts datums eiro ieviešanai. Tas var būt lietderīgi, lai iekšēji sagatavotos. Nedomājam ieviest eiro, cik vien ātri iespējams. Šobrīd iestāšanās brīdi lielā mērā nosaka ārējā situācija – cik pati eirozona būs gatava paplašināties.

 

Finansiāli disciplinētiem ir jābūt sevis, nevis kāda cita dēļ. Pragmatiska politika nepieciešama pašiem, nevis kādam citam. Mēs pilnībā atbalstām stingru un atbildīgu fiskālo politiku, tāpēc esmu jau parakstījusi ES fiskālās disciplīnas līgumu un nodevusi Seimam ratifikācijai. Mums mērķis nav eiro, bet disciplinēta, pragmatiska fiskālā politika.

 

– Jūs esat vienīgā valsts vadītāja, kura 11. maijā, apmeklējot Ukrainu, apciemoja arī notiesāto bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. Kāds bija šī apmeklējuma nolūks?

– Pirmkārt, mazināt augošo spriedzi Ukrainas un ES attiecībās saistībā ar sarunām par ES asociācijas līgumu (Tāds tiek slēgts ar visām valstīm, pirms tās kļūst par ES kandidātvalstīm. – Red.). ES pārmet Ukrainai cilvēktiesību neievērošanu, it īpaši attiecībā uz politisko opozīciju. Ukrainā netiek veiktas iekšējās, tostarp tiesu, reformas, kas apdraud šī līguma parakstīšanu. No Jūlijas Timošenko konkrētā piemēra bija svarīgi pārliecināties, vai notiek pārmaiņas. Otrs mērķis bija mudināt Ukrainas valdību būt atvērtākai un pieejamākai, būt civilizētākai pret opozīcijas līderiem, neturēt politiskos cietumniekus.

– Vai jūs uzskatāt, ka Jūlija Timošenko tika notiesāta un apcietināta, vadoties tikai no politiskiem apsvērumiem?

– Nē, es absolūti nevērtēju tiesas lēmumu. Runa ir tikai par attieksmi pret cietumniekiem, un šajā ziņā ieturu ES oficiālo pozīciju.

– Kā jūtas Jūlija Timošenko?

– Pēc badastreika tobrīd samērā labi. Viņas pārvietošana uz slimnīcu jau bija labs žests. Nepieciešamo medicīnas aprūpi saņem, taču spiediens, kādu rada uz politiskajiem ieslodzītajiem, ir nepieņemams.

– Kā vērtējat Lietuvas un Latvijas sadarbību pašlaik?

– Visus šos neatkarības 23 gadus mūsu attiecības ir bijušas ļoti labas. Mēs attiecamies pret latviešiem kā pret brāļiem un māsām (Gluži nesaistīti ar šo, bet it kā apstiprinot sacīto, piektdienas laikraksta “Respublika” virsrakstā tik tiešām varēja izlasīt “Broliai latviai”. – Red.). Šī attieksme vienmēr ir bijusi tāda. Jo reāli atrodamas vienā reģionā, mūsu intereses ir ļoti līdzīgas, it īpaši, kad cenšamies kaut ko panākt starptautiskajās institūcijās, NATO, Eiropas Savienībā. Mūsu intereses ir ļoti tuvas, un mēs vienmēr atbalstām viens otru.

– Vai Visaginas AES ir šāda veida sadarbības projekts?

– Tāds tas varētu būt, ja mēs beidzot izšķirsimies par tās būvniecību. Arī pie mums vēl ir diskusijas. Mēs pašlaik pabeidzam izstrādāt lielos enerģētikas projektus.

 

Enerģētiskā drošība ir visam reģionam aktuāla, un mums ir vieni mērķi enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā no viena piegādātāja. To var palīdzēt īstenot AES vai Inčukalna gāzes krātuve jūsu valstī, kas var kalpot kā reģionāla gāzes glabātava, ceram uz savienojumu ar Latviju. Arī dzelzceļš “Rail Baltica” un ceļi. Mums ir daudz kopīgi darāmu lietu.

 

– Enerģētikas ziņā Lietuva, mūsuprāt, ir visneatkarīgākā.

– Kā jūs to domājat?

– Atomenerģiju Lietuvā ražoja un, visticamāk, ražos.

– Kad AES būs, elektroenerģija būs mums visiem.

– Naftas rūpnīca Mažeiķos.

– Tā ir pārstrādes rūpnīca, kuras galaproduktu jūs varat importēt, no kā vien vēlaties, ne no mums vien.

– Elektrības savienojums ar Zviedriju pienāks Lietuvas jūras krastā.

– Tas nav uz Lietuvu, bet uz visu Baltijas reģionu. Tālāk būs pārvads arī uz Latviju. Tie nav Lietuvas projekti – visus projektus veicam kopā.

– Un sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis? Arī kopīgs?

– Ja reģionālā termināļa nepieciešamības izpētes projektā Eiropas Komisija noteiks (tās slēdziens tiek solīts līdz gada beigām. – Red.), ka tas jābūvē Latvijā, – apsveicam, mēs nepretendējam ne uz kādu ES līdzfinansējumu.

 

Bet neatkarīgi no tā, kāds būs EK lēmums, mēs būvēsim mazu termināli savām vajadzībām, kuru varēsit izmantot arī jūs, jo Latvijā ir uzglabāšanas iespējas. LNG termināļi ir relatīvi mazi projekti – starp 200 un 300 miljoniem eiro. Tādus projektus Eiropā īsteno vismaz 50 kilometru attālumā vienu no otra.

 

– Kāpēc izšķīrāties par šāda termināļa būvi “tik un tā” un “neatkarīgi no nekā”?

– Mazo termināli ir vērts būvēt tikai tad, ja tas valsts īpašumā ir vismaz tik daudz, lai citiem nebūtu bloķējoša vairākuma. Tātad vismaz 34%. Lielāko daļu gribētu iegādāties gāzes piegādātāji, bet to nepieļausim. Tas būs valsts īpašums, tikai 20, 25, nu, līdz 30% varētu nodot privātās rokās. Tas ir vienīgais variants, kad ir jēga būvēt LNG termināli.

– Kādus neatrisinātus jautājumus vai domstarpības plānojat izskatīt Rīgā?

– Nē, mūsu starpā nav domstarpību. Šī ir protokola vizīte, vairāk reprezentatīva, tās laikā plānoju vairākus jautājumus pārrunāt ar prezidentu Bērziņu, ko mūsu valdības varētu darīt starptautiskajā sfērā. Plānoju arī apmeklēt Inčukalna gāzes krātuvi un satikties ar tās kompānijas direktoru, kurš iesaistīts LNG termināļu būvē.

– Tātad vizītes raksturs nozīmē, ka netiks skarti tādi neatrisināti jautājumi kā Latvijas–Lietuvas jūras robeža?

– Jūs zināt, ka Lietuva robežlīgumu ratificēja pirms laba laika. Latvijas pusē ir jāizlemj, kad un kā atrisināt šīs problēmas. Nedomāju atgādināt par to ikreiz, kad tiekamies. Šīs vizītes laikā mums jārunā par labām un lietderīgām lietām, ko varam paveikt kopīgi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+