Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. septembris, 2015
Drukāt

Cik kvalitatīva ir jauno autovadītāju apmācība? (3)

CSDD publicitātes fotoCSDD publicitātes foto

Saistībā ar ceļu satiksmes drošību izskan viedoklis, ka jāuzlabo arī jauno autovadītāju apmācība. Kā apmācību kvalitāti vērtē autoskolu pārstāvji?

 

Andris Ķerpe, Braukšanas instruktoru biedrības valdes loceklis, autoskolas “Gross” instruktors: “Uzskatu, ka autoapmācības nozare pie mums ir augstā līmenī, ja Latviju salīdzinām ar citām valstīm. Satiksmes negadījumos vainīga ir braukšanas kultūra. Ir jāmaina attieksme! Ceļu policija jāpadara neuzpērkama, kā tas ir visās attīstītās valstīs. Citādi vienmēr atpirksies un brauks tālāk kā negudri. Lasīju, ka Edmunds Zivtiņš grib, lai vieglo automašīnu vadītāji apmācībā brauc arī ar smagajām mašīnām. Es domāju, ka varētu citādāk – piešķirt vadītāja apliecību uz vienu gadu. Ja gada laikā nopietni nepārkāpj noteikumus, var izsniegt pilnās tiesības. Instruktori teorētiski varētu ieraudzīt agresiju, varētu mēģināt pārmācīt, bet parasti apmācībā visi brauc labi un mierīgi. Kad saņem tiesības, viņos pamostas cits cilvēks, un to mēs nevaram izskaust.”

 

Kristīne Rogovska, autoskolas “Kristīne” vadītāja un instruktore: “No savas puses sekojam, lai mūsu darbinieki ievēro visus noteikumus. Arī visi apmācāmie lielākoties pilda, ko prasa, bet, kad saņem tiesības, uzpeld visādi brīnumi – kļūst kauns, ka esam viņus apmācījuši! Kopējo auto apmācības līmeni vērtēju apmierinoši. Valsts pēdējā gada laikā mūs ļoti uzrauga, bet varētu vēlēties saskaņotāku darbību starp CSDD inspektoriem un mūsu instruktoriem. Vairāk jārīko semināri. Runājot par ceļu satiksmes drošību, negadījumos vainīgi tikai paši vadītāji. Cilvēki ir steidzīgi, nervozi, neapmierināti, iespējams, pie vainas situācija valstī. Kultūra uz ceļiem ir briesmīga. Jaunie autovadītāji uzreiz nopērk jaudīgas mašīnas un nespēj tās savaldīt. Uzskatu, ka līdz 25 gadu vecumam nevajadzētu pārdot jaudīgas mašīnas. Vecāki arī ir vainīgi. Bērni redz, kā māte vai tēvs brauc: ātri, dažkārt pārkāpjot noteikumus.”

 

Diāna Keiša, “Citas autoskolas” direktore, 
pasniedzēja un instruktore: “Strādājam atbilstoši noteikumiem. Jebkāda krāpšana nekādu labumu mums nedod. Pati esmu arī instruktore, tāpēc man vieglāk ir sekot visam līdzi. Neuzskatu, ka auto apmācība pie mums ir zemā līmenī, kā to mēdz pasniegt medijos. Mani darbinieki ir profesionāļi, un es par viņiem galvoju. Katram, protams, nevar ielīst galvā un mašīnā. Svarīgi ir autovadītājiem iemācīt uzvesties – bieži redzu, ka braucēji, piemēram, nepalaiž pāri ielai māmiņu ar bērnu. Šoferis acīmredzot domā – ko par mani padomās aizmugurē braucošais, ja es apstāšos? Bet tā ir normāla prakse – palaist gājēju. Interesanta norma ir autoapmācībā noteiktais minimālo braukšanas stundu skaits. Es nesaprotu, kāpēc vispār tādas minimālās stundas vajadzīgas. Daži jau pēc 1 – 3 stundām ir gatavi likt eksāmenu, bet citam arī pēc minimālajām 14 braukšanas stundām nav sajēgas, kā braukt.”

 

Jānis Kronītis, autoskolas “Credo” instruktors: “Protams, no mums ir atkarīgs, kāds braucējs nonāk uz ceļiem. Bet mēs viņus neapmācām slikti. Taču es nezinu, kas ar viņiem notiek pēc tam, kad saņem tiesības. Redzu, kā daudzi brauc gar skolām, bērnudārziem, citām mašīnām… Tas ir ārprāts! Kursos visi brauc labi un mierīgi, bet, tiklīdz iegūst tiesības, tā viss mainās – nopērk jaudīgus auto, nonāk nevēlamās kompānijās, sāk braukt sānslīdēs. To, protams, var darīt, bet tam domātas sacīkšu trases, nevis ielas. Manuprāt, instruktori mums ir spējīgi un zinoši. Negadījumos vainīgi paši autovadītāji, ātruma neievērošana, mūžīgā steiga. Braukšanas kultūra ir tāda, kādu to veidojam, bet kā ierobežot agresiju uz ceļiem, tas ir labs jautājums. Var izdomāt ierobežojumus, bet tos vienmēr mēģinās apiet. Neļaus pirkt jaudīgus auto – reģistrēs ārzemēs. Bīstamās vietas, iespējams, jāpārbūvē, jābūvē gaisa pārvadi, nevis jāmaina likumi. Daudzās vietās trūkst ceļa zīmju, citur to ir par daudz.”

 

UZZIŅA

* Latvijā reģistrētas 355 autoskolas (tostarp arodvidusskolas), kopumā ir 1065 licencēti braukšanas instruktori un 544 licencēti autoapmācības pasniedzēji.

* Sakarā ar konstatētajiem pārkāpumiem topošo autovadītāju apmācībā auto apmācības instruktoram Ruslanam Poluškinam pagājušajā nedēļā atņemta braukšanas mācību instruktora apliecība (kvalifikācija). CSDD komisija uz vienu gadu arī atņēmusi mācību karti autoskolai IK “Ieva Auto”.

Avots: CSDD

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Šoferu paaudze nemainās vienā dienā… Kā šodien, rīt un tuvākos gadus mācīs- tas nāks atpakaļ pēc gadiem. Pārāk vaļīgas prasības ir autoskolām. Nav ne savu mācību poligonu, ne mācību standartu. Palaiž ”zaļu gurķi” uz ielām kā mācību poligonā. Un cik redzam, kā mācību auto brauc pa pirmo joslu apkārt aplī, neievēro rāvējslēdža principu, sēž kreisajā joslā bez vajadzības. No valsts puses stingrāka apmācība ir vairāk ”čakarēt” eksāmenā nevis prasīt kvalitatīvu apmācību

  2. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Lai cik labi jaunie auto vadītāji būtu apmācīti, viņiem vienalga nav tās zināšanu bagātības, ko sauc par pieredzi. Katra ziema ir savādāka, ceļu segums dažāds, tādēļ braucot tas jāņem vērā. Nav noslēpums, ka ar priekšpiedziņas mašīnu ir bīstami strauji bremzēt ar dzinēju, sevišķi ar dīzeļdzinējiem, kuri ir daudz smagāki. Vienmēr ir spēkā paruna, kad lēnāk brauksi, tālāk tiksi.

  3. Liela dala cilveku brauc atbilstosi situacijai valsti,vispareja neapmierinatiba ar valdibas darbu,mazas algas un citas problemas,tas modina dusmas un agresiju,kuru izliek uz cela brauksanas stila.To lieliski var redzet pec neiecietigajiem un agresivajiem komentariem interneta portalos un kamer nemainisies situacija valsti nekadi sodi un akcijas so problemu neatrisinas.Pamata agresivie brauceji ir no Rigas,laucinieki vairak dzivo saskana ar dabu un sevi,tapec ari brauc daudz mierigak.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+