×
Mobilā versija
+10.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
31. decembris, 2017
Drukāt

Zvaigžņu lietus: kādas pazīstamas personības zaudējām 2017. gadā

Foto: Valdis Semjonovs, AP, EPA, Reuters, AFP/Scanpix/LETAFoto: Valdis Semjonovs, AP, EPA, Reuters, AFP/Scanpix/LETA

Katru gadu dzīves pavediens pārtrūkst daudziem pazīstamām, cienītām, mīlētām, apbrīnotām un arī skandāla garšu baudījušām personībām. Šķiet, 2017. gads, īpaši pret Latvijas kultūras ļaudīm, bijis īpaši skarbs.

Dziesminiece, dziesminieku kustības aizsācēja un veicinātāja Latvijā Austra Pumpure (26.11.1928-3.01.2017) aizgāja mūžībā 3. janvārī. Pateicoties dziesminieces sirsnībai un cilvēcībai, ap viņu gadiem pulcējās “austrasbērni” – cilvēki, kas vēlējās līdzdziedāt un izteikt sevi dziesmās.

Lords Snoudons (7.03.1930-13.01.2017) – Lielbritānijas princeses Margarētas bijušais vīrs un pazīstams fotogrāfs mierīgi aizgāja mūžībā 13. janvārī 86 gadu vecumā.

21. janvārī mirusi teātra un kino aktrise Maija Apine (4.04.1961-21.01.2017). Skatītāji viņu labi atceras no tēliem filmā “Baiga vasara”, “Pa ceļam aizejot….” , “Likteņa līdumnieki” un citām lomām. Filmā “Viktorija” Apinei bija galvenā – Viktorijas – loma.

21. janvārī mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja Biruta Baumane (dzimusi Frīdberga 6.06.1922-21.01.2017). Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā latviešu gleznotāja apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņas gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā un citur.

26. janvārī mūžībā aizgājusi teātra zinātniece Līvija Akurātere (23.09.1925-26.01.2017). Akurātere sarakstījusi monogrāfijas par tādiem aktieriem kā Anta Klints, Artūrs Filipsons, Emīlija Viesture. Tāpat viņa sarakstījusi monogrāfiju par režisoru un aktieri Gunāru Cilinski un citas. Teātra zinātniece saņēmusi Sudrabkalna prēmiju, Triju zvaigžņu ordeni, “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu latviešu teātrī, kā arī Ministru kabineta balvu.

27. janvārī 106 gadu vecumā mirusi nacistiskās Vācijas propagandas ministra Jozefa Gēbelsa kādreizējā sekretāre Brunhilde Pomzele (11.01.1911-27.012017).

10. februārī pēc smagas slimības mūžībā aizgājusi grupas “Duets Sandra” soliste Sandra Brīnuma. “Duets Sandra” tika izveidots 1991. gada vasarā, grupai iznākuši 22 albumi.

Leģendārais kordiriģents Gido Kokars (17.08.1921-9.03.2017), kurš pērn 17.augustā svinēja savu 95 jubileju, aizgāja mūžībā marta sākumā, par vairāk nekā pieciem gadiem pārdzīvojot savu tikpat leģendāro dvīņubrāli Imantu Kokaru. Gido Kokars apbalvots ar valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni,bijis vairākkārtējs Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesors.

18. martā mūžībā aizgājis mūziķis, ansambļa “Čikāgas piecīši” dalībnieks Alberts Legzdiņš (1.05.1933-18.03.2017). Ansamblis “Čikāgas piecīši” saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. Legzdiņs apbalvots arī ar Triju zvaigžņu ordeni.

Amerikas rokmūziķis, dziedātājs, dziesmu autors Čaks Berijs (18.10.1927-18.03.2017) nomira 89 gadu vecumā, apstājoties sirdij.

101 gada vecumā 20. martā dzīve aprāvās pasaules vecākajam multimiljardierim Deividam Rokfelleram (12.06.1915-20.03.2017).

1. aprīlī mūžībā aizgāja padomju un krievu dzejnieks un režisors Jevgeņijs Jevtušenko (18.07.193201.04.2017).

Tikai pāris dienas pirms savas 83 dzimšanas dienas, 13 .aprīlī mūžībā aizgājis Dainu kalna un Dziesmu dārza izveidotājs, tēlnieks Indulis Ranka (15.04.1934 – 13.04.2017).

29. aprīlī 117 gadu vecumā mirusi itāliete Emma Morāno, kura tika uzskatīta par vecāko cilvēku pasaulē. Morāno piedzima 1899. gada 29.novembrī. Tiek uzskatīts, ka viņa bija vienīgais izdzīvojušais cilvēks, kas dzimis vēl 19. gadsimtā.

No vēža tikai 47 gadu vecumā 9. maijā nomira pazīstamais Šveicē dzimušais itāliešu dīdžejs un komponists Roberts Mailzs, kuram pasaules slavu atnesa skaņdarbs “Children”.

Pazīstamais padomju, krievu un amerikāņu aktieris Oļegs Vidovs (11.06.1943 – 15.05.2017), kurš pazīstams no tādām kinolentām kā “Jātnieks bez galvas”, “Parastais brīnums”, “Fortūnas džentlmeņi” un citām aizgāja mūžībā 15. maijā.

Amerikāņu ģitārists, komponists un vokālists Kriss Kornels (2.07.1964 – 18.05.2017), grupas “Soundgarden” solists tika atrasts miris Detroitas viesnīcas numurā. Policija atzina, ka mūziķis izdarījis pašnāvību. Kornels daudzus gadus cieta no atkarībām un depresijas.

Britu aktieris Rodžers Mūrs (14,10.1927 – 23.05.2017) tika saukts par “visilgāk spēlējušo Džeimsu Bondu”, kurš 12 gadu laikā filmējās septiņās kinolentēs.

26. maijā 73 gadu vecumā mirusi itāļu modes dizainere Laura Biadžoti (4.08.1943 – 26.05.2017) – viena no pirmajām, kurām izdevās iekarot globālo tirgu. Viņa pazīstama ar maigām, vieglām sieviešu kleitām un smalkiem adījumiem, kuru dēļ tika iedēvēta par “kašmira karalieni”.

27. maijā mūžībā aizgājusi aktrise Venta Vecumniece (3.12.1927 – 27.05.2017). 2010.gadā viņai tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2011.gadā aktrise saņēma Nacionālo kinobalvu “Lielais Kristaps”. 2012. gadā Vecumniece tika arī uzņemta Teātra Zelta fondā.

Pēc ilgstošas slimības 90 gadu vecumā aprāvās diriģenta un pedagoga Paula Kveldes (23.02.1927 – 18.06.2017) mūžs. Pauls Kvelde bijis vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, 1977. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, 1990. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu. 1997. gadā Kvelde tika apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

19. jūnijā mūžībā aizgājusi latviešu tekstilmāksliniece Aina Muze (16.07.1943.– 18.06.2017), kura bija viena no pirmajām izcilā tekstilmākslas meistara Rūdolfa Heimrāta audzēknēm, kura turpināja viņa idejas, ieviešot savus mākslinieciskos meklējumus un kļūstot par vienu nozīmīgākām latviešu tekstilmākslas nozares pārstāvēm.

20. jūnijā 79 gadu vecumā pēc ilgas un smagas slimības mirusi Karla Fendi (12.07.1937 – 19.06.2017), kas kopā ar savām četrām māsām vadīja itāļu modes namu “Fendi” un bija pazīstama kā filantrope.

Tikai 48 gadu vecumā 29. jūnijā no smagas pneimonijas nāvē tika aizsaukts krievu dziedātājs un aktieris Oļegs Jakovļevs, bijušais populārās grupas “Ivanuški International” solists.

Pašā jūlija sākumā mūžībā aizgāja itāļu aktieris, komiķis, režisors un rakstnieks Paolo Viladžo (30.12.1932 – 3.07.2017), kurš Austrumeiropā vislabāk pazīstams ar neveiksmīgā grāmatveža Ugo Fantoci tēlu.

Džordžs Romero (4.02.1940 – 6.07.2017) – amerikāņu šausmu filmu režisors, ieguvis pasaules slavu pēc filmas “Dzīvo miroņu nakts” 1968. gadā, nomira 6. jūlijā.

Pēkšņā nāvē 55 gadu vecumā 12. jūlijā mira bijušais veselības ministrs, neiroķirurgs Āris Auders (10.02.1962 – 17.07.2017). Pēc aiziešanas no medicīnas Auders pievērsās dārzkopībai savā mājā Plieņciemā, radīja jaunu Sibīrijas egles šķirni Snake Auders (“Čūska Auders”) un uzrakstīja grāmatu “Dārzs” par dekoratīvo dendroloģiju. 2012. gadā kopā ar D. Spaiseru izdeva nozares ekspertu augstu vērtētu skujukoku šķirņu un sugu rokasgrāmatu, kurā apkopota informācija par 615 pasaules skujkoku sugām un vairāk nekā 8000 reģistrētām skujkoku šķirnēm. Āra Audera nāves apstākļi bija neskaidri, tika izteiktas aizdomas, ka viņš, iespējams, izdarījis pašnāvību.

Padomju, kazahu un krievu aktieris Vladimirs Tolokoņņikovs (25.06.1943 – 15.07.2017), kurš kļuva pazīstams pēc Poligrāfa Poligrafoviča Šarikova lomas kinolentē “Suņa sirds” aizgāja mūžībā 15. jūlijā.

Bijušais Latvijas Universitātes (LU) rektors Juris Zaķis (4.11.1936-18.07.2017), kurš LU rektora amatā strādājis no 1987. līdz 2000. gadam, aizsaulē aizgāja 18. jūlijā 80 gadu vecumā.

20. jūlijā 32 gadu vecumā pēkšņi mūžībā aizgāja latgaliešu dziedātāja Aija Eriņa. 2008.gadā uzvarot televīzijas šovā “Latvijas talants 2008”, Eriņa balvā saņēma apmaksātu vokālo mācību kursu Londonā, kur viņa pavadīja nepilnu gadu. Vēlāk, atgriežoties Latvijā, Eriņa aktīvi pievērsās muzicēšanai. Kopā ar tuviniekiem viņa piedalījās arī televīzijas šovā “Dziedošās ģimenes”.

41 gada vecumā 20. jūlijā pašnāvību izdarīja pazīstamais amerikāņu rokmūziķis, dziesmu autors, grupas “Linkin Park” solists Česters Beningtons (20.03.1976 – 20.07.2017). Autopsijā tika noskaidrots, ka viņš nav bijis ne alkohola, ne narkotisko vielu iespaidā.

31. jūlijā 89 gadu vecumā Parīzē mirusi aktrise, dziedātāja, scenāriste Žanna Moro (23.01.1928 – 31.07.2017), franču “jaunā viļņa” aktrise, kurai starptautisku slavu atnesa režisora Fransuā Trifo filma “Jules et Jim” (“Žils un Džims”). Garās karjeras laikā saņēmusi daudzas prestižas balvas, tostarp 1992.gadā ieguva Cēzara balvu kategorijā “labākā aktrise” par lomu filmā “La vieille qui marchait dans la mer”.

8. augustā miris komponists, pianists, koncertmeistars Pēteris Plakidis (4.03.1947 -8.08.2017). Viņš rakstīja simfoniskos darbus, instrumentālos koncertus, kamermūziku, kora un solo dziesmas, tautasdziesmu apdares, mūziku teātra izrādēm, kinofilmām.

15. augustā mūžībā aizgājis ASV dzīvojošais latviešu arhitekts, jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projekta autors Gunārs Birkerts (17.01.1925 – 15.08.2017).

Krievu aktrisi, kinorežisori Veru Glagoļevu (31.01.1956 – 16.08.2017) , kura filmējusies vairāk nekā 50 kinolentēs, mūžībā aizsauca ļoti agresīva un strauji progresējoša vēža forma.

22. augustā 67 gadu vecumā mūžībā aizgājis kādreizējais Dailes teātra aktieris Pēteris Šiliņš (6.11.1949. – 20.08.2017.). Aktieris arī filmējies kinolentēs “Nepabeigtās vakariņas”, “Vīrietis labākajos gados”, “Elpojiet dziļi!” un citās.

Tieši mēnesi pirms 95. dzimšanas dienas, 21. septembrī 94 gadu vecumā aizsaulē aizgājusi kosmētikas uzņēmuma “L’Oreal” mantiniece Liliāna Betankūra (21.10.1922 -21.09.2017), kas atbilstoši žurnāla “Forbes” datiem bija bagātākā sieviete pasaulē.

Amerikāņu izdevējs, žurnāla “Playboy” tēvs un bohēmists Hjū Hefners (9.04.1926 -27.09.2017) nomira 91 gada vecumā 27. septembrī.

3. oktobrī mūžībā aizgājis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors, filozofijas doktors un vairāku grāmatu autors Andris Rubenis (8.04.1951 -3.10.2017). Rubenis bija ilggadējs LMA Mākslas zinātnes nodaļas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, kurš ar savām grāmatām un pasniedzēja darbu vairāk nekā 40 gadu garumā sekmēja humanitārās izglītības latviešu valodā attīstību.

9. oktobrī no dzīves 87 gadu vecumā slimnīcā aizgāja franču kinoaktieris Žans Rošfors (29.04.1930 – 9.10.2017), kurš pusgadsimta laikā filmējies vairāk nekā simt lentēs. Pirmos panākumus kino Rošfors izcīnīja jau tad, kad bija teju 30 gadus vecs. Sekoja lomas tādās filmās kā “Angelique” (Anželika) un “Le Masque de fer” (“Dzelzs maska”), bet, sākot ar 1972. gada lenti “Le Grand blond avec une chaussure noire” (“Slaidais gaišmatis ar melno kurpi”), lomas savās filmās viņam sāka regulāri piedāvāt režisors Īvs Robērs.

24. oktobrī mūžībā aizgājusi Rīgas Doma koncertu producente un pašdarbības kolektīvu koncertmeistare Silvija Karina Zaķe (14.10.1940-24.10.2017).

Šā gada oktobrī aizsaules ceļos aizgāja arī leģendārais ASV pianists un dziedātājs Fets Domino (26.02.1928 – 24.10.2017), viens no rokenrola pionieriem un pirmajām zvaigznēm, kuras padarīja jauno mūziku tiešām populāru, nomira savās mājās Luiziānā 24. oktobrī.

Vācu aktrise Karīna Dora (22.02.1938-6.11.2017), kas starptautiskā mērogā vislabāk pazīstama ar “Bonda meitenes” Helgas Brantas lomu filmā “Tu dzīvo tikai divreiz” (“You Only Live Twice”), nomira 6. novembrī 79 gadu vecumā.

Padomju un krievu satīriķis Mihails Zadornovs (21.07.1948 – 10.11.2017) aizgāja mūžībā pēc gadu ilgas cīņas ar audzēju un tika apglabāts Jūrmalā

Svētdien, 12.novembrī, mūžībā aizgājis metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Metāla dizaina apakšnozares dibinātājs un profesors Juris Gagainis (26.09.1944 – 12.11.2017).

13. novembrī 89 gadu vecumā mūžībā aizgājis tulkotājs, filozofijas doktors Valdis Bisenieks (2.10.1928 – 13.11.2017), kurš latviskojis tādus pazīstamus darbus kā Gētes “Fausts” un Dantes “Dievišķā komēdija”, bet teju 30 savas dzīves gadus veltījis latviešu-vācu valodas vārdnīcas uzlabošanai.

Agresīvu smadzeņu audzēju neizdevās uzveikt slavenajam krievu operdziedātājam Dmitrijam Hvorostovskim (16.10.1962 – 22.11.2017), kurš dziedājis visos slavenākajos pasaules opernamos, tostarp koncertējis kopā ar tikpat slaveno latviešu operdziedātāju Elīnu Garanču. Hvorostovskis kopš 1994. gada dzīvoja Londonā, kur 22. oktobrī arī aizgāja aizsaulē.

Aktieris Nikolajs Godovikovs (1.01.1950 – 23.11.2017) nospēlējis kino vairāk nekā 20 lomas, tomēr padomju laika skatītāju sirdī vispirmām kārtām iekritis ar Petrušas lomu skumjajā komēdijā “Baltā tuksneša saule”. Mūžībā aizgāja šā gada 23. novembrī 67 gadu vecumā.

4. decembrī negaidīti nāve aizsauca aktieri un režisoru Valdi Liepiņu (16.08.1966 – 4.12.2017) – spilgtu aktieri un izcilu režisoru, kurš depresijas un alkohola atkarības dēļ vairākus gadus boja pametis skatuvi, bet tieši šī gada pavasarī atgriezās ar Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča dziesmuspēles “Tobago” atjaunojumu.

Franču dziedātājs Džonijs Halidejs (15.06.1943 – 5.12.2017), viens no spilgtākajiem savā nācijā, dēvēts arī par “franču Elvisu”, viņam bija 18 platīna albumi un vairāk nekā 110 miljoni pārdotu ierakstu, aizgāja mūžībā 5. decembrī.

7. decembrī mūžības ceļi aizsauca slaveno latviešu operdziedātāju Žermēnu Heini-Vāgneri (23.06.1923 – 7.12.2017). Jau no bērnības viņa bijusi saistīta ar mūziku. Māte Erna Heine dziedājusi Teodora Reitera korī, bet mātes brālis Alberts Verners bija viens no vadošajiem Nacionālās operas baritoniem 30. gados. 25 gadus ilgajā karjerā nodziedājusi 39 lomas, uz visiem laikiem no skatuves aizgājusi pēc ļoti spilgta Turandotas atveidojuma 1975. gadā.

10. decembrī mūžībā aizgāja režisors Kārlis Auškāps (28.07.1947 -10.12.2017), ilggadīgs Dailes teātra galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs.

94 gadu vecumā 11. decembrī mūžībā aizgāja viens no Salaspils memoriālā ansambļa veidotājiem, viens no vecākajiem latviešu māksliniekiem, tēlnieks Oļegs Skarainis (5.08.1923 – 11.12.2017).

Kinofestivāla “Arsenāls” dibinātāju, kinorežisoru Augustu Sukutu (14.05.1947–25.12.2017) mūžībā aizsauca Ziemassvētkos – 25. decembrī. 20. gadsimta 80. gados Sukuts uzņēma tādas dokumentālās filmas kā “Balss”, “Vieta zem saules” un “Solo”, darbojās arī kā producents un scenārija autors. 1986.gadā viņš izveidoja filmu skati “Arsenāls”, kas vēlāk izauga par starptautisku kinofestivālu.

Pirmie Ziemassvētki bija liktenīgi arī krievu komponistam Vladimiram Šainskim (12.12.1925 – 25.12.2017), kurš aizgāja aizsaulē ASV. Pazīstams viņš kļuva tikai pusmūžā, pirmā kompozīcija tapusi 1963. gadā, taču darbības laikā radījis daudz pazīstamu mūzikas darbu, tostarp ļoti daudz dziesmu bērniem, arī mūziku animācijas filmām par Čeburašku un krokodilu Genu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+