×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.4°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 27. maijs, 2018
16. maijs, 2018
Drukāt

Kāds Kārlim Ulmanim sakars ar marksismu? Atbild Ivars Ījabs (15)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ivars Ījabs

Vai viens no Latvijas valsts dibinātājiem Kārlis Ulmanis ir ietekmējies no marksisma un sociāldemokrātiem? Kādi īsti bija viņa uzskati?

To Juris Lorencs vaicā politologam Ivaram Ījabam.

Video – Juris Lorencs, Karīna Miezāja

Pilnu interviju lasiet drīzumā “Latvijas Avīzē”.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. … @ Georgs un @ Kvadrtats: Ir milziga starpiba, stradat Kolhozam, vai palidzet un piedalities Kooperativa … milie tautiesi … tapat ka stradat politruku pavada, vai pasam izveleties brivpratigi, vai par samaksu … !

    • Laiku un dzimšanas vietu neizvēlas, tāpēc vajag paskatīties uz sasniegto rezultātu, lai objektīvi izvērtētu sasniegto. Visu cieņu Latvijas atjaunotājiem – Ulmaņlaiku paaudzei!
      “Manu un daudzu manu vienaudžu jaunību izpostīja karš.(..) Sākām [1950-ie] vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru.”
      Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli (1927), kas bija Saldus rajona kopsaimniecības “Druva” priekšsēdētājs (Latvijas Avīze, 17.11.2011.)

  2. Pilnīgs marsietis Bet esot kas klausas visu to un dabū par kredītpunktus par izcilāko murgošanu Pieslēdzies neveiksminieku izlasei

  3. Kāds Ijabam sakars ar Ontūnu Mazpisānu? Abi vienādi gudri.

  4. 1940. gada 9. februāra verbālnotā Latvijas lauksaimniecības kameras priekšsēdētājam sacīts: “Iepriecināts par labajiem panākumiem pagājušās vasaras kaimiņu izpalīdzībā, kad 2000 lauksaimnieki ar savām mašīnām novākuši ražas kaimiņu druvās 65 000 ha platībā, tagad 1940. gada vasarai gribētu ieteikt šo kaimiņu izpalīdzības pasākumu sistematizēt. Ar lauksaimniecības biedrību un pagastu vecāko, un visu Latvijas lauksaimniecības kameras darbinieku palīdzību vajadzētu ievākt ziņas un tad noteikt, kuriem kaimiņiem un cik hektāru katram īpašniekam uzlikts par pienākumu novākt. 1940. gada 10. jūnijā, K.Ulmanis atgriežas pie šī jautājuma vēstulē ar nosaukumu “Kaimiņš kaimiņam”.(Latvijas Vēstnesis/05.09.1997.)
    1947.g. partorgs (!) E.Kauliņš:” Izeja [kokmateriālu sagādē] ir tikai viena – organizēt talkas, kurās kaimiņš palīdz kaimiņam.” (Kad migla krīt…/ R.,Liesma, 1972,- 185.lpp.)
    P.S. Liberastu ijabiešu propagndētajā ideoloģijā nav paredzēts nekāds tālākais cilvēces progress, viņiem tīkamākas ir “vēstures beigas” – tāpēc aktīvi notiek Latvijas vēstures pārrakstīšana. Valsts sagrābšana sākas ar vēstures sagrābšanu jeb…kas valda pār pagātni, pārvaldīs nākotni .(Dž.Orvels, 1984)

  5. kreisais pussargs Atbildēt

    Tik pārtikuši, kā Padomju Latvijā, kolhozu laikos, Latvijas lauku cilvēki nebija dzīvojuši nekad, un nekad arī vairs nedzīvos.

    • Nekad vairs? Liberastiem ijabiešiem tādas runas par “vēstures beigām” silda sirdi, jo K.Ulmaņa “mēs iesim tālāk” griež ausīs, liek ķerties pie melnās krāsas un jezuītiskiem paņēmieniem vēstures vilošanā.

    • Tur ar gāja dažādi. Sākumā, pēc kara, bija baigā nabadzība tomēr. Vēlāk, tā ap 1965. gadu, gan sākās strauja attīstība.

      • No “ne cik” līdz “kaut cik” un “tik un tik” (Ē.Hānbergs: Labvakar, priekšsēdētāj!). Visu cieņu Ulmaņlaiku paaudzei, kas spēja pārvarēt smagos pārbaudījumus skarbajos pēckara gados un atjaunot izpostīto zemi.
        Visi šitenie K.Ulmaņa nozākātāji un “pētnieki” jau tieši Ulmaņlaiku paaudzes paveikto cenšas nomelnot, padarīt sīku un nenozīmīgu, iztēlot par vieniem upuriem un zaudētājiem. “Bāreņu tautas” sindroma uzturētāji atņem latviešiem viņus varoņus, ārda nacionālo identitāti. Kauns liberastiem-ījabiešiem, šiem kangariešu darbu veicējiem.

  6. Neapstrīdot god. profesora prātojumu, varētu gan atgādināt, ko šajā jautājumā teicis pats K. Ulmanis, turklāt ne jau apcietinājumā rakstītās piezīmēs, bet LU aulā 1934. gada 14. novembrī nolasītajā akadēmiskajā runā sakarā ar uzreiz divu Doctor honoris causa grādu piešķiršanu: “Marksismam ir liela vēsturiska nozīme, ko neviens no mums negribēs noliegt; viņš ienesa jaunas domas tautsaimniecības doktrīnā, sociālā ekonomikā, politiskā filozofijā; marksisms attīstīja ekonomisko liberālismu līdz viņa pēdējai pakāpei, lai līdz ar to tam dotu nāves triecienu, jo katrai teorijai ir sava optimālais un beidzot maksimālais pielietošanas laikmets, pēc kura sasniegšanas viņa atmirst. Tādēļ mēs nevaram atzīt par paliekošu kaut kādu saimnieciskas attīstības pakāpi, ko pēc savas, lai arī cik pārliecinošas, bet tomēr tikai pārejoši pareizas loģikas mums grib uzspiest kāda teorētiska mācība. Mūsu ceļš ved uz priekšu. Marksisms mūs ir daudz mācījis, mēs to iegaumēsim, bet mēs ejam tālāk.” (Valdības Vēstnesis, 20134, 15. nov., Nr. 259).

  7. Ja Latvija dzīvotu bez ww2,tad dzīves līmenis būtu augsts,bet aizbraucēju plūsma % kā Skandināvijā un Rietumeiropā.

  8. Pravietisnejaukais Atbildēt

    Marksisms… no tā ietekmēties nav grūti, jo tas atbilst cilvēka samaitātajai dabai. Par “sociālo vienlīdzību” taču dzirdam vismaz divas reizes nedēļā… tā, ka – tālu nav jāiet, lai uzzinātu, cik saldi skan marsisma ietekmēto vārdi.

  9. Zīmīgi, ka stāstnieki fantazējot par “kā bija” parasti aizmirst 2.Pasaules karu, kas sākās pirms 1940.g., bet tēmā “kā būtu” pilnībā ignorē to attīstību, kas notika pēc 1945.g. Noder atgādināt, ka izpostīto zemi atjaunoja Ulmaņlaiku paaudze – īpaši jau lauku ļaudis. Visu cieņu Latvijas patriotiem par paveikto savas tautas un tēvzemes labā! Sk. vairāk LA rakstā: ” Kauliņtēva mantojums. Kolhoza priekšsēdētājs, kurš palika uzticīgs Latvijas zemei un tautai.”

    • Pēc 1945. gada notika stagnācija un tumsonīga krieviskošana.

      • Tādu “stagnāciju” arī es tagad varētu novēlēt Latvijai (pa lielam runājot).
        Par marksismu Ulmanis runā ļoti gudri, piebilstot, ka tomēr jāiet uz priekšu!
        Par kooperāciju Ulmanim vnk. taisnība, to negribu pat te apspriest.
        Par pārējo, atcerieties kaut muižu nacionalizāciju!

        Vienuvārd sakot, mums tomēr BIJA viens valstsvīrs!

Draugiem Facebook Twitter Google+