Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. maijs, 2013
Drukāt

Ķīļa vietā – diplomātisks ekonomists

Foto - Ernests Dinka/Saeimas KancelejaFoto - Ernests Dinka/Saeimas Kanceleja

Smagnēju ledlauzi nomainījis veiklāks loča kuģītis – tā varētu raksturot situāciju Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kuras vadībā Roberta Ķīļa vietā stājies līdzšinējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.


Dombrovski, kurš ieguvis ekonomikas doktora grādu Klarka universitātē ASV un ir arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēks, Saeima amatā apstiprināja ar 46 balsīm par, pret bija 28. Dombrovskis bija cerējis arī uz “Saskaņas centra” frakcijas balsīm, jo nav latvietis. Šīs balsis viņš gan neieguva, par ko izteica pārsteigumu.

Kā zināms, R. Ķīlis no amata atkāpies veselības stāvokļa dēļ. Jāsaka gan, ka viņa darbība ministra amatā pēdējos mēnešos bija apgrūtināta arī konfrontācijas dēļ ar daudziem izglītības un zinātnes nozarē iesaistītajiem.

Vakar pēc Saeimas balsojuma bijušais un jaunais izglītības un zinātnes ministrs rīkoja kopīgu preses konferenci.

Ķīlis apgalvoja, ka Dombrovskis esot labākais iespējamais kandidāts, un tēlaini izteicās, ka esot uzaris lauku, šo to iesējis, sagaidījis pirmos asnus – nu Dombrovskim būšot jāuzrauga, lai mežacūkas šos asnus nenobradā. To jaunais ministrs arī acīmredzot grasās darīt, jo solīja turpināt visas Ķīļa iesāktās reformas.

Tomēr Dombrovskis nosauca arī savas prioritātes. Pirmā no tām – duālās izglītības ieviešana profesionālajā izglītībā pēc Vācijas parauga, kas nozīmē, ka profesionālā izglītība tiek iegūta ciešākā sadarbībā ar potenciālajiem darba devējiem.

Jaunais ministrs atgādināja, ka Vācijā ir augsta industriālā attīstība un zems bezdarba līmenis. Nākamās prioritātes ir piecu gadu laikā būtiski uzlabot augstskolu konkurētspēju, sakārtot pedagogu atalgojuma sistēmu tā, lai par vienu darbu netiktu saņemts ļoti atšķirīgs atalgojums un lielākajai daļai pedagogu algas pieaugtu, kā arī turpināt zinātnisko institūciju izvērtēšanu un to resursu konsolidēšanu. Cita starpā ministrs sacīja, ka turpinās gādāt par angļu valodas plašāku lietošanu augstākajā izglītībā, taču nesniedza skaidru atbildi, kad vaicāju, vai, viņaprāt, valsts augstskolās būtu ielaižama krievu valoda.

Dombrovskis pieļāva, ka reformu īstenošana, to saskaņošana ar sociālajiem un koalīcijas partneriem viņam sekmēsies labāk nekā priekštecim, jo guvis labu pieredzi parlamentārajās cīņās. Jautāts, vai spēs sadarboties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti (“Vienotība”), ar ko Ķīlim bija gana asa konfrontācija, jaunais ministrs atbildēja, ka spēšot nodrošināt pietiekami konstruktīvu dialogu. Ķīlis gan nenovaldījās un minēja, ka komisijas vadību sen būtu laiks mainīt, taču šajā Saeimas sasaukumā tas laikam neizdosies.

To, ka Dombrovskim labāk varētu veikties sarunas, atzina arī konferencē klātesošais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kurš cita starpā teica, ka pluss varētu būt arī Dombrovska ekonomista izglītība.

Žurnālistiem tika izdalīts demisionējušā ministra labo darbu saraksts. Starp tiem bija minēts, ka sadalīta valsts un pašvaldības atbildība par mācību līdzekļu finansēšanu, trīskāršots valsts finansējums mācību literatūras iegādei, reorganizēta IZM, izveidota pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programma. Pēdējā, tāpat kā vairāki uzskaitījumā minētie darbi, gan vēl nav pilnībā pabeigta.

Jautāts par nākotnes plāniem, Ķīlis teica, ka grasās doties uz stacionāru, lai uzlabotu veselību, bet nākotnē viņš labprāt sniegšot Dombrovskim padomus, ja “vien Slava man gribēs ko pajautāt”. Jaunais ministrs pauda vēlmi uzklausīt priekšteča ieteikumus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+