Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. septembris, 2014
Drukāt

KNAB nasta paliks mantojumā

Foto - LETAFoto - LETA

Vairākas darba grupas nākušas klajā ar priekšlikumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības pārkārtošanai. Tomēr gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kas pārrauga KNAB, gan arī citi valdošās koalīcijas politiķi izteikušies, ka līdz Saeimas vēlēšanām nekādu pārmaiņu birojā nebūs.

Baidās no vienas 
partijas kalpa


Saeima, kas KNAB priekšnieka amatā apstiprināja Jaroslavu Streļčenoku, negrasās apspriest jautājumu, vai viņš nebūtu jānomaina ar citu, prasmīgāku vadītāju, jo, kā vēsta neoficiāli ziņu avoti, koalīcija slēgtā sēdē pārliecinājusies, ka pret Streļčenoku nebalsos ne Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ne arī Nacionālā apvienība (NA). “Jauna vadītāja izvirzīšana un apstiprināšana neizslēdz risku, ka viņš dzīvos “Vienotības” paspārnē. Jau kopš 2002. gada esam redzējuši politiskās spēlītes, kad “Jaunais laiks” un pēc tam arī “Vienotība” atrada šim amatam savus cilvēkus, kas citiem dzīvojas pa galvu,” neslēpa ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

NA līdzpriekšsēdētājs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ziņu aģentūrai LETA akcentējis, ka situācija KNAB nav apmierinoša, tomēr lēmumi šajā jautājumā būtu jāpieņem jaunajai valdībai un jaunajam Saeimas sasaukumam.

Šodien Streļčenoks viesosies ZZS Saeimas frakcijā, kur atbildēs uz deputātu jautājumiem ne tikai par to, kāpēc ZZS atņemts valsts finansējums, bet, kā teica Brigmanis, arī par paša biroja darba problēmām.

Rīkosies, ja iestāsies 
būtiskas sekas


Pēc Saeimas vēlēšanām turpināsies diskusijas, kam ir jāpārrauga KNAB – Ministru kabinetam vai Iekšlietu ministrijai, jo abas darba grupas, kas strādāja pie šā jautājuma, nākušas klajā ar atšķirīgu piedāvājumu un secinājumiem.

Valsts kancelejas (VK) piesaistītie eksperti no Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, arī sabiedrības par atklātību “Delna” un pat KNAB, kuru pārstāvēja pats biroja priekšnieks, secinājuši, ka arī turpmāk KNAB ir jāpārrauga Ministru kabinetam un šī pārraudzība ir jāīsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Valdības vadītājs nespēj izvērtēt birojā veiktās operatīvās darbības, ierosināto kriminālprocesu atbilstību tiesību aktiem, tāpēc šo uzdevumu arī turpmāk paredzēts atstāt Ģenerālprokuratūras un tiesas ziņā. Lai KNAB priekšnieku varētu atbrīvot no amata, pēc Saeimas, Ministru kabineta, Ministru prezidenta vai ģenerālprokurora ierosinājuma viņa rīcību vispirms izvērtēs likumā noteikta kompetenta komisija, kuru vadīs VK direktors un kuras sastāvā būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Komisija atzinumu iesniegs Saeimai.

Darba grupa ir precizējusi KNAB pārrauga pilnvaru apjomu un rīcību priekšnieka prettiesiska pārvaldes lēmuma gadījumā. Ja Ministru prezidents konstatēs, ka priekšnieks ir pieņēmis prettiesisku lēmumu, priekšniekam tiks uzdots labot situāciju. Bet, ja priekšnieks nepiekritīs, KNAB vadītājs varēs lūgt likumā paredzētās komisijas atzinumu, kuru tā sniegs Ministru kabinetam, kas pieņems galīgo lēmumu konkrētajā pārvaldes jautājumā. Jaunums atšķirībā no pašreizējās likuma redakcijas ir tas, ka KNAB priekšnieku ar Saeimas lēmumu varēs atbrīvot no amata, ja citstarp, pildot dienesta pienākumus, viņš būs pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā dēļ iestājušās būtiskas sekas. Likuma grozījumos noteikts, ka biroja darbinieka atbrīvošanai nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana. Noteikts arī tas, ka Saeima varēs lemt par biroja priekšnieka pilnvaru termiņa pagarināšanu uz vēl vienu gadu tikai pēc tam, kad deputāti būs uzklausījuši KNAB priekšnieka ziņojumu, kurš biroja priekšniekam būs jāiesniedz pusgadu pirms termiņa beigām. Pirms lēmuma pieņemšanas Saeimai būs jāuzklausa arī ģenerālprokurora un Ministru prezidenta viedoklis.

Iekšlietu ministrijas 
pozitīvais piemērs


Otra darba grupa Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā konstatējusi, ka MK tiešā pārraudzība nenodrošina efektīvu un sistemātisku šīs valsts pārvaldes iestādes darbību, tāpēc ierosina uzticēt biroja pārraudzību Iekšlietu ministrijai ar iekšlietu ministra starpniecību.

KNAB darbinieki, uzzinot par šo ideju, bija ļoti pārsteigti, jo uzskata, ka Iekšlietu ministrijai ir ne mazums neatrisinātu problēmu savās padotības tiesībsargājošajās iestādēs, kur nu vēl piepulcināt jaunas! Kā pretarguments un pozitīvs piemērs tiek minēta Valsts policijas Iekšējās drošības biroja, kura galvenais uzdevums ir Valsts policijas darbinieku noziedzīgu nodarījumu novēršana un atklāšana, pārveidošana par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu institūciju, lai noņemtu šaubas par tās neatkarību un objektivitāti, atrodoties Valsts policijas priekšnieka padotībā. Pārraudzība nozīmē augstākās iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+