Kultūrkapitāla fonda finansējuma maiņa nopietni jāpamato 0
Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma modeļa maiņa ir iespējama, taču Kultūras ministrijai (KM) jābūt gatavai nepieciešamās izmaiņas kvalitatīvi aizstāvēt Ministru kabinetā, vēsta Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisija.
VKKF finansējuma modeļa maiņa, nodrošinot stabilu un prognozējamu atbalstu kultūras nozares attīstībai, atkarīga tikai no politiskās gribas, – tā trešdien, 26. martā, uzklausot KM sagatavotos priekšlikumus par vēlamo VKKF nākotnes finanšu plūsmu, akcentēja Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola, aicinot komisijas deputātus būt kā vēstniekiem savās frakcijās un neaizmirst par kultūru valsts budžeta veidošanas procesā.
VKKF direktors Edgars Vērpe Saeimas komisijai prezentēja datus par atbalstu kultūras nozarei visās Baltijas valstīs, kas liecina, ka Latvijā VKKF finansējums, kas šogad ir 6,6 miljoni eiro, pat vairākas reizes atpaliek no kaimiņvalstīm.
Igaunijā un Lietuvā kultūras nozares attīstībai novirza daļu no akcīzes ieņēmumiem par tabaku un alkoholu, kā arī daļu no izložu un azartspēļu nodokļa. Tas abās kaimiņvalstīs nodrošina ne tikai būtiski lielāku finansējumu, bet arī garantē stabilu un ilgtspējīgu kultūras jomas attīstību neatkarīgi no politiskajiem lēmumiem.
Līdzīgu VKKF finansēšanas modeli KM aicina atjaunot arī Latvijā. Šobrīd ministrija ir izstrādājusi četrus iespējamos variantus, pārņemot pozitīvo kaimiņvalstu pieredzi.
Nodrošinot stabilu un prognozējamu VKKF finansējuma pieaugumu, būs iespējams kultūras nozarē risināt daudzus būtiskus jautājumus – laikus sākt gatavoties Latvijas simtgades svinībām, atbalstīt reģionālo kultūras centru attīstību un profesionālo mākslu reģionos, sekmēt mākslas un mūzikas izglītības iestāžu darbību un nodrošināt muzeju krājumu attīstību, veicināt lasīšanu, popularizēt Latvijas kultūru un mākslu aiz mūsu valsts robežām.
Sarunā ar deputātiem kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka latviešu nācija ir izdzīvojusi un varējusi attīstīties, tikai pateicoties savas valodas un kultūras vērtību lološanai, taču pašreizējos apstākļos nacionālā latviskā kultūra nespēj konkurēt ar modernās kultūras tirgu. Arī D. Reizniece-Ozola akcentēja, ka kultūra ir nozīmīgs valsts instruments sabiedrības vienošanā un nacionālās identitātes stiprināšanā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pauda atbalstu VKFF finansēšanas modeļa maiņai. “Kultūras ministrija apliecināja labo gribu mainīt finansējuma pārdales veidu kultūrai, padarīt to neatkarīgāku no izmaiņām politiskajā vidē, stabilāku un prognozējamu. Taču ministrijai ar lielu atbildību jāgatavojas Valsts kultūrkapitāla fonda jauno finansēšanas modeļa variantu aizstāvēšanai Ministru kabinetā. Ja valdība tos noraidīs, tad turpmākās iespējas palielināt finansējumu kultūrai un pilnveidot finansējuma pārdali būs apgrūtinātas,” rezumējot komisijas sēdē gūtos secinājumus, sacīja komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.
Koncepciju VKKF modeļa maiņai līdz 1. maijam plānots iesniegt izskatīšanai valdībā, lai līdz 1. augustam priekšlikumu par finansējuma palielināšanu varētu iesniegt kā jauno politikas iniciatīvu 2015. gada valsts budžeta veidošanas gaitā.
