Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. jūlijs, 2014
Drukāt

Kultūrpolitikas pamatnostādnes atbalsta, finansējumu nesola

Foto: LETAFoto: LETA

Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē šodien atbalstītas kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam “Radošā Latvija”.

Diskutējot par pamatnostādnēm, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka papildus nepieciešamie 100 miljoni latu (142 miljoni eiro) nebūs pieejami. Līdz ar to rodas jautājums, vai ar šo dokumentu cilvēkiem netiek dotas veltas cerības, norādīja premjere.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) atbildēja, ka katru gadu nepieciešamie līdzekļi tiks aprēķināti, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju. Viņa skaidroja, ka ir nepieciešams paredzēt lielāku līdzekļu izlietojumu, rēķinoties ar pozitīvu attīstību. Ja valsts budžets labi pildīsies, Kultūras ministrijai nākotnē būs iespējams norādīt uz jau ieplānoto līdzekļu izlietojumu.

Melbārde žurnālistiem skaidroja, ka Straujumas minētie simt miljoni latu ir attiecināmi uz trim projektiem – laikmetīgās mākslas muzeju, akustisko koncertzāli un Daugavas stadiona rekonstrukciju. Taču jāņem vērā, ka par pēdējais objekts ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības sfērā.

“Radošā Latvija” ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts kultūrpolitikas mērķus un prioritātes laika periodam līdz 2020. gadam un sekmē valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu. Kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apliecināt kultūras vērtību un definēt rīcības virzienus kultūras daudzveidīgai un ilgtspējīgai attīstībai, kas, veicinot valsts izaugsmi un konkurētspēju, veido augstāku dzīves kvalitāti ikvienam, saglabājot un attīstot Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu.

Pamatnostādņu “Radošā Latvija” plānošanas periods sākas 2014. gadā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, un turpinās 2015.gadā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Abas starptautiskās aktivitātes ir unikāla iespēja pievērst Eiropas un pasaules uzmanību, kas būtu efektīvi jāizmanto valsts atpazīstamības, tostarp Latvijas kultūras un radošo industriju konkurētspējas veicināšanai, norāda Kultūras ministrija (KM).

Savukārt 2018. gadā Latvijas Republika svin savu simtgadi, kas, veicinot plašas sabiedrības interesi un līdzdalību, ir nozīmīgs stimuls apzināt un aktualizēt nācijas mantotās un jaunradītās kultūras vērtības, kā arī apliecināt kultūras lomu nacionālās identitātes un lepnuma par piederību Latvijai stiprināšanā.

Pamatnostādnes izstrādājusi Kultūras ministrijas izveidota darba grupa. Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starptautiskais finansējums, tostarp ES struktūrfondi, Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments, kā arī privātais kapitāls, kas piesaistāms, veiksmīgi attīstot publiskās un privātās partnerattiecības, kā arī citus risinājumus privātā kapitāla piesaistei. Pamatnostādnēs noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, tostarp citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējums.

Saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam kultūrpolitikas īstenošanai ir iezīmēti 304,55 miljoni eiro. Šā gada valsts budžeta izdevumi pamatnostādņu īstenošanai ir 127,67 miljoni eiro, bet likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” atbalstītas jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 2015. gadam 20,5 miljonu eiro apmērā un 2016. gadam – 23,26 miljonu eiro apmērā.

Uzklausot Straujumas iebildumus, 2015. gadam prasītais finansējums varētu tikt plānots 2016. gadā, norādīja KM valsts sekretāra vietas izpildītājs Uldis Lielpēters. Melbārde vēlāk žurnālistiem skaidroja, ka tas varētu apgrūtināt, piemēram, piecu pilnmetrāžas filmu tapšanu līdz Latvijas simtgades svinībām 2018. gadā. Viņa gan skaidroja, ka 20,5 miljonu eiro finansējums kultūras nozarei jau ir paredzēts vidēja termiņa budžeta plānos 2015. gadam – galīgais lēmums šajā lietā būs jāpieņem 12. Saeimā.

Nepieciešamais papildu finansējums pamatnostādņu īstenošanai 2015. gadā bija plānots 47,54 miljonu eiro apjomā, taču to varētu pārcelt uz 2016. gadu, norādīja ministre. Dokumentā vēl atsevišķi 2016. gadā plānoti 57,68 miljonu eiro, 2017. gadā – 76,96 miljonu eiro, 2018. gadā – 85,14 miljonu eiro, 2019. gadā – 53,18 miljonu eiro, 2020. gadā – 53,06 miljonu eiro apmērā. KM gan norāda, ka aprēķini ir provizoriski un tie var mainīties. Citu ministriju atbildībā esošo kultūras institūciju attīstību un finansējuma pieaugumu katra ministrija plāno sava budžeta ietvaros, iespēju robežās ņemot vērā pamatnostādņu uzstādījumus. Detalizētus aprēķinus citu ministriju atbildībā esošo kultūras institūciju attīstībai veic katra ministrija.

Pamatnostādņu virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam.

Pamatnostādnēs ir definētas četras prioritātes jeb stratēģiskie mērķi politikas mērķa sasniegšanai. Kā pirmais mērķis pamatnostādnēs iekļauta Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos. Šī prioritāte paredz labvēlīgas vides veidošanu jaunu kultūras vērtību radīšanai, mantoto kultūras vērtību saglabāšanai un pieejamībai, kultūras institūciju un mediju iesaisti auditorijas paplašināšanā, veicinot sabiedrības ieinteresētību kultūras procesos, Latvijas kultūras ciešāku iesaisti starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos, veicinot kultūras diplomātijas attīstību, kā arī Cilvēkresursu attīstību un efektīvu kultūrpārvaldību.

Otrā prioritāte ir radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība, kas iekļauj personību attīstošu mūžizglītību, īpaši radošuma attīstīšanu bērnu un jauniešu vispārējā formālajā un neformālajā izglītībā, kvalitāti un izcilību vidējā profesionālajā kultūrizglītībā, Konkurētspējīgu augstāko izglītību un pētniecību, kā arī darba tirgum pielāgotu profesionālo tālākizglītību.

Pamatnostādnēs iekļautas arī konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas, kas iekļauj uzņēmējdarbības izaugsmi radošo industriju sektorā. Plānots, ka līdz 2020. gadam darbavietu skaits radošo industriju sektorā pieaugs par 50%, bet uzņēmumu skaits – līdz 9300 salīdzinājumā ar 7848 uzņēmumiem 2008. gadā. Šī prioritāte iekļauj arī tādus mērķus kā radošo industriju sektora konkurētspēja un eksports, inovācijām labvēlīgas infrastruktūras un vides attīstība, kā arī sabiedrības informēšana, radošo industriju pētniecība un monitorings.

Kā ceturtā “Radošās Latvijas” prioritāte minēta radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība, kas iekļauj kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstības un pieejamības nodrošināšanu, kā arī radošu un ekonomiski aktīvu cilvēkresursu piesaisti un radošas vides veidošanu ārpus Rīgas. Tāpat paredzēts attīstīt Rīgu par Ziemeļeiropas kultūras metropoli un veicināt tās pozitīvu ietekmi uz Latvijas līdzsvarotu izaugsmi.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+