Kādus preses izdevumus abonējat un pasūtīsit turpmāk? 0
Dzidra Sondore, pensionēta žurnāliste: “”Latvijas Avīze” ir vienīgā, ko varu lasīt no sirds, tādēļ to abonēju un abonēšu arī turpmāk, lai gan dažkārt gribas ar autoriem pastrīdēties. Bet tā tam ir jābūt. 1. un 2. datumā man pastkastītē par brīvu met arī “NRA”. Tur ir daži interesenti raksti, bet avīze kopumā nesaista. Taču “Latvijas Avīzē” daudzi autori man ir pazīstami. Parasti rakstu sāku lasīt, paskatījusies, kas to rakstījis. Nevarētu teikt, ka izlasu visu pilnībā, bet Voldemāra Krustiņa un Franka Gordona rakstus vienmēr. Patīk, kā profesionāli auguši Dace Kokareviča un Ivars Bušmanis. Interesē raksti par veselību un senioru lietām. Kaislīgi risinu krustvārdu mīklas. Reizēm šķiet, ka dzīvoju, neapzinoties savus gadus, – izgriežu un krāju rakstus, kas varētu noderēt. Daļu iedodu mazmeitai un mazmazmeitām, draugiem un draudzenēm. Pasūtīto avīzi lasa mani kaimiņi, kas paši nevar to abonēt. Tātad iznāk, ka katru avīzes eksemplāru lasa daudzi.”
Aivars Innuss Valkā: “Es pasūtu “Latvijas Avīzi” vēl no tiem laikiem, kad tā bija “Lauku Avīze”. Patīk lietišķie, koncentrētie raksti, ne spriedelēšana apkārt. Pasūtu arī “Mājas Viesi”. Sevišķi interesē raksti par vēsturi, kas mani saista jau no skolas laikiem. Ar vēsturi roku rokā būtu jāiet politikai, bet tāda, kāda mūsu valstī tā ir pašlaik, tikai uzrauj smaidu. Ko gan tur var parasts cilvēks darīt? Kad nāks vēlēšanas, tad būs jāvērtē, jo tomēr sekoju līdzi visam procesam. Man ļoti negribētos, ka Latvija tiktu pārvērsta par iebraucamo sētu, kur katrs, kam nav slinkums, var doties pēc uzturēšanās atļaujām. Viņiem jau nevajag mūsu valsti, bet gan Eiropu, un arī krievu kā valsts valodas statusu grib izkarot tikai tādēļ, lai šī valoda iegūtu oficiālas valodas statusu Eiropas Savienībā. Iepriecina, ka “Latvijas Avīzei” ir stingra latviska pozīcija. Tā stiprina pārliecību, ka Latvijas valsts un latviešu valoda pastāvēs.”
Andris Ludvigs Rundāles pagastā: “Pasūtām avīzi no pirmsākumiem 1988. gadā. Vispirms izlasu “Lasītāju balsis”, kur gadās interesantas lasītāju domas, tad 2. lappusē – mazo rakstiņu par vēsturi, kur vienmēr atrodamas interesantas ziņas par spilgtām personībām un notikumiem, un aktuālo aptauju. Saldajā ēdienā ir Egila Līcīša feļetoni un Voldemāra Krustiņa komentāri. Lasu arī avīzē publicētos romānu turpinājumus, no kuriem dažs lasās raitāk, cits varbūt ne, bet gribas sekot tiem līdzi, jo darbojos arī Bauskas literārajā apvienībā. Laikrakstu lasa arī mana meita, kas dzīvo un strādā Bauskā, bet pāris reižu nedēļā ierodas mani apciemot. Visvairāk man ir tuva un saprotama avīzes nacionālā ievirze, stingrā nostāja par latviskumu un valsts valodu, tāpēc “Latvijas Avīze” ir vienīgais dienas laikraksts, ko pasūtīšu arī turpmāk.”
Anna Liepiņa Talsos: “Mēs pasūtām avīzi no pirmās dienas. Citi laikraksti man liekas tukši. Kā var nepatikt, piemēram, intervija ar Zigmaru Liepiņu? Es izlasu avīzi no vāka līdz vākam. Patīk lasītāju vēstules un atbildes uz jautājumiem, romānu turpinājumi, 3. lappuse, kur ir politiskās aktualitātes. Taču abi ar vīru vienmēr sākam ar krustvārdu mīklas risināšanu – es ierakstu, ko zinu, vīrs pabeidz ar grūtākajiem vārdiem enciklopēdijās. Ļoti patīk anekdotes gan “Nedēļā Kabatā”, gan “Mājas Viesī”, un tās pat izgriežam. Vīrs cītīgi lasa mednieku lappuses, jo ir mednieks. Dodam avīzi lasīt arī kaimiņiem. Uzskatām, ka “Latvijas Avīze” ir vislabākais laikraksts Latvijā.”
Miervaldis Ceimurs Dundagā: “”Latvijas Avīze” ir avīze ar latvisku nosaukumu un būtību, tāpēc to pasūtām kā vienīgo republikānisko laikrakstu, jo pārstāvu gan lībiešu, gan latviešu ģimeni. Mana sirdslieta ir politika un vēsture, sievai – medicīna un daba. Ģimenē esam par kristīgajām vērtībām, un patīkami, piemēram, avīzē izlasīt arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi ekumeniskajā dievkalpojumā Domā 18. novembrī. Domāju, ka vēl vairāk būtu jāpublicē atmiņas par dažādu cilvēku pārdzīvoto. Šie stāsti ir jālasa skolu jaunatnei, lai viņi zinātu mūsu vēsturi. Uzskatu, ka skolās būtu vairāk jāizmanto “Latvijas Avīze”.”
Fakti
“Latvijas Avīzi” 2014. gadam vislabāk abonēt līdz 2013. gada 20. decembrim.
Abonējot avīzi vismaz janvārim, dāvanā būs kalendārs, bet, abonējot vismaz pirmajiem četriem mēnešiem – brīnišķīga grāmata “Naudas laiki Latvijā”.
