Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. augusts, 2012
Drukāt

Lai skolotāji nekļūtu par bruģētājiem

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ko darīt, ja vecāki mācību grāmatas atteiksies pirkt, bet skolai to nav? Kā panākt, lai jauni, spējīgi skolotāji paliktu strādāt skolā, nevis dotos pelnīt naudu, liekot bruģi?

 

To Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniecei Evijai Papulei, Saeimas deputātam Jānim Vucānam (Zaļo un zemnieku savienība) un Eiroparlamenta deputātam, bijušajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (“Vienotība”) Aizkrauklē notikušajā diskusijā “Reformas izglītībā – ko gaidām” vaicāja tuvējo novadu skolu direktori. Diskusija notika novadu 11. Grāmatu svētku ietvaros.

E. Papule teica – no iecerētajām reformām izglītības jomā tiek gaidīts, ka Latvijas izglītības sistēma kļūs par vienu no labākajām Eiropas Savienībā, ka tā būs konkurētspējīga izglītība. Viņa atgādināja, ka reformas pilnā sparā notiek profesionālajā izglītībā – tiek mainīts mācību saturs, renovētas skolu telpas, piesaistot Eiropas finansējumu. Arodskolu pedagogiem ir iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemēm.

J. Vucāns, kurš Saeimā strādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet savulaik bijis arī Ventspils Augstskolas rektors, teica, ka parlamentārajai opozīcijai šķiet, ka profesionālajā izglītībā kļūst aizvien sliktāk. Piemēram, savulaik Padomju Savienībā labākā profesionālā skola Jāņmuižā pievienota citai skolai. Visa kādreiz izbūvētā infrastruktūra atzīta par nevajadzīgu, bet četru kilometru attālumā no tās tiks būvēts jauns mācību komplekss.

 

papule_leta_Evija_Trifanova_7Nemācīsies tikai klasē

Tikko izvētītas studiju programmas augstākajā izglītībā un tiek domāts, kā tās uzlabot.
 ”Divu gadu laikā ceram ar sabiedrības atbalstu īstenot arī citas pārmaiņas izglītības jomā,” teica E. Papule (attēlā).

Visvairāk tiks mainīts mācību saturs 1. – 6. klasē, kā arī veids, kādā pārbauda skolēnu zināšanas. Joprojām IZM sola arī īpašu plānu mazo lauku skolu atbalstam. Taču paši pirmie pārmaiņas pamanīs vidusskolēni, jo tikšot mainīts centralizēto eksāmenu norises grafiks.

Sporta pedagogs Jānis Dzenis aicināja skolā vairāk uzmanības vērst uz bērnu fizisko audzināšanu, jo kustības veicina arī intelektuālo attīstību. Lielās mācību slodzes bērni nevar izturēt tieši tāpēc, ka nav fiziski sagatavoti. E. Papule atbildēja, ka jaunais mācību saturs nozīmēs arī veselīgāku dzīvesveidu. Piemēram, skolēni vairs nemācīsies tikai klasē.

 

sadurskis_leta_Lita_Krone_7Par daudz augstskolu

“Mēs tik ilgi runājam par to, ka izglītības sistēma nekam neder, ka esam tam noticējuši. Taču patiesībā mūsu izglītības sistēma ir tik dažāda un daudzveidīga, ka tajā var atrast gan ļoti izcilus, gan bēdīgus piemērus. Jālabo tas, kas patiešām jālabo, nevis viss jānojauc,” teica K. Šadurskis (attēlā).

E. Papule teica, ka visa ES patlaban meklē, kā uzlabot izglītības sistēmu.

Eiroparlamentārietis bažījās – jo vairāk jaunieši dzirdēs, ka Latvijā ir slikta izglītības sistēma, jo vairāk brauks prom. Lai viņus noturētu, jāpanāk, lai mūsu valstī būtu valsts pilnībā apmaksāta augstākā izglītība.

Taču arī K. Šadurskis norādīja uz konkrētām problēmām izglītības sistēmā. Piemēram, ar 34 augstskolām Latvijai ir par daudz. Daudzas no tām ir mazas un lielākoties nespēj nodrošināt izglītības kvalitāti, jo “augsta kvalitāte rodas no iekšējās konkurences”. Tāpēc būtu likumā jānosaka stingrākas prasības augstskolu pastāvēšanai vai jaunu atvēršanai.

 

Bērni būs noteicēji?

J. Vucāns uzskata, ka izglītībā nav pieļaujamas straujas reformas: pārmaiņas jāīsteno soli pa solim un tālāk jāiet tikai tad, ja iepriekšējais solis atzīts par pareizu. E. Papule toties norādīja, ka tieši bērnu dēļ pārmaiņas jāīsteno strauji, nevis soli pa solim. Jādomā par šodienas, nevis nākotnes bērniem. Jāļauj bērniem mācīties tā, kā viņi grib mācīties, un skolotājiem būs jāmaina savas darba metodes. Tāpēc iecerēts arī būtiski mainīt pedagoģiskās studiju programmas.

Diskusijā tika izteiktas bažas par to, ka jaunieši jo­projām krietni vairāk izvēlas studēt sociālās, nevis eksaktās zinātnes. Interesanti, ka vidusskolā, izvēloties mācību novirzienu, līdzvērtīgi tiek izvēlēts gan eksaktais, gan humanitārais novirziens, taču studēt eksakto jomu vēlas daudz mazāk jauniešu.

K. Šadurskis izpētījis, ka eksaktajās jomās budžeta vietas “tika aizpildītas ļoti, ļoti kūtri, kamēr uz budžeta vietām sociālajās un humanitārajās zinātnēs bija milzīgs pieprasījums”. Tādējādi daļa jauniešu apgūs izglītību, kas viņus izslēgs no darba tirgus.

vucans_leta_Ieva_Cika_7J. Vucāns (attēlā) uzskata: ja Latvijā būs vairāk rūpnīcu, vairāk jauniešu nolems studēt eksaktās zinātnes.

Pedagogs Guntars Dārznieks piebilda: jauniešiem ir maza interese par eksakto jomu arī tāpēc, ka interešu izglītībā viņiem lielākoties ir iespēja dziedāt un dejot, nevis, piemēram, būvēt robotus.

E. Papule piekrita, ka jāstiprina arī tehniskās jaunrades prasmes, tāpēc arī interešu izglītība būtu jāorganizē citādi nekā līdz šim.

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš uztraucās, ka vidusskolēniem nebūs grāmatu angļu valodas stundām: “Grāmatas nevar nodot mantojumā nākamajām klasēm, jo tajās tiek arī rakstīts. Bet vecāki tagad sēž un domā: pirkt vai nepirkt. Jāpērk taču esot skolai vai pašvaldībai, bet mums nav tam līdzekļu! Nezinu, kā būs.”

E. Papule atbildēja, ka “katrs profesionāls skolas direktors zina risinājumu” un arī pašvaldībā varot meklēt atbalstu. Viņa arī uzsvēra, ka profesionāliem skolotājiem jāmāk strādāt, neizmantojot darba burtnīcas.

Daudzeses pamatskolas direktora Valda Puidas lielākā sāpe ir par pedagogu algām. Labākie skolas skolotāji šovasar piepelnās, liekot bruģi, un nezina, vai skolā vēl atgriezīsies.

A. Rakstiņš piebilda, ka skolotāji par slodzi joprojām pelna tikai nedaudz vairāk par minimālo algu. Kā tādā situācijā var runāt par skolotāju profesijas prestižu?

E. Papule uzsvēra, ka pedagogi būs pirmie, kam paaugstinās algu, un atgādināja, ka no septembra tiks paaugstināts atalgojums pedagogiem, kas saņem zemākās algas, kā arī visaugstāk kvalificētajiem skolotājiem. Tiek domāts arī par atalgojuma celšanu pārējiem skolotājiem no nākamā gada.

Novadu 11. Grāmatu svētkus Aizkrauklē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “Vesta-LK”, Anita Mellupe, Pāvils Vasariņš, Mirdza Krastiņa, Kārlis Šadurskis, Aizkraukles novada pašvaldība.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+