Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. aprīlis, 2013
Drukāt

Laika izvērtēt komunistu un nacistu simbolu nozīmi ir bijis atliku likām

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc Reformu partijas iniciatīvas Saeima nolēma steidzamības kārtībā neizskatīt aizliegumu izmantot nacistu un komunistu simboliku. Formālais iemesls gaužām ierasts – nevajag sasteigt, labāk vēlreiz ar vēsu prātu visu pārdomāt. Īstais iegansts gan pavisam cits – 9. maija tuvošanās.

 

Tātad šo likumu skatīs vēlāk ierastajā kārtībā un šogad maijā, tāpat kā pagājušogad un aizpagājušo, Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā netraucēti plivināsies padomju okupācijas simboli. Lai nepiemirstos, kur dzīvojam.

Ja reiz ir ko vētīt, tad tā ir ugunskrusta jeb svastikas izmantošana. Ugunskrusts ir ļoti sena indoeiropiešu spēka zīme. Tā bieži sastopama vēlā dzelzs laikmeta baltu rotās, villainēs un jostās. Palūkojieties kaut vai Stāmerienas latgaļu sagšā ar ugunskrustiem no vara spirālītēm. Baltu apdzīvotajās teritorijās ugunskrusts kā sargājoša zīme sastopams arī uz sadzīves priekšmetiem, iegrebts durvju sliekšņos un māju pamata baļķos. Tāpat svastika rotā 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogu un vēlāk Latvijas armijas karaspēka karogus. Piemēram, 8. Daugavpils kājnieku pulka standartu.

Arī piecstaru zvaigznei senatnē ir cita nozīme. Tas ir lietuvēna krusts – spēcīga enerģētiska zīme. Nav mūsu vaina, ka divdesmitajā gadsimtā divi totalitāri un noziedzīgi režīmi svastiku un zvaigzni izmantoja savas ideoloģijas apzīmēšanai.

Tāpēc jāaizliedz šo simbolu izmantošana saistībā ar okupācijas režīmu, nepieļaujama ir svastikas un sirpja ar āmuru lietošana, slavinot okupācijas periodus, nevis zīme kā tāda. Jo pretējā gadījumā mums, mācot Latvijas vēsturi, daudzas vietas nāksies aizkrāsot ar balto korektoru.

Bet ne jau šādas nianses lika Reformu partijai steigties ar nesteigšanos. Aiz viedajiem vārdiem un aicinājuma septiņreiz nomērīt, pirms vienreiz griezt, slēpjas politisks gļēvums, nevēlēšanās lietas risināt pēc būtības un rūpes par krievu jūtīgajām dvēselēm. Reformu partijas ministrs Kozlovskis to spīdoši nodemonstrēja 16. martā pie Brīvības pieminekļa. Aizstāvot krievvalodīgos huligānus, droši var bradāt pa latviešu tautas jūtām. Arguments par nesteigšanos ir smieklīgs, laika izvērtēt komunistu un nacistu simbolu nozīmi ir bijis atliku likām. Kopš 1940. gada, tātad jau septiņdesmit divus gadus, komunistu sirpis un āmurs lielai daļai latviešu tautas izraisa vien sāpju un aizvainojuma sajūtu. Reformu partijas rīcība izbrīnu nerada. Savulaik Valdis Zatlers solīja, ka tikai ar tankiem varēšot apturēt viņa vēlmi sadarboties ar “Saskaņas centru”.

Ar sirpi un āmuru uz tankiem četrdesmitajā gadā padomju okupācijas karaspēks ienāca mūsu valstī, ar tankiem Reformu partijas dibinātājs solījās šo “draudzību” sargāt. Kāds gan brīnums, ka tieši šī partija nevēlas steigties ar padomju okupācijas simbolu aizliegšanu?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+