×
Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Jānis
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
23. februāris, 2018
Drukāt

Eiropas Komisija izklāsta konkrētus nākamā ES budžeta variantus

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šo piektdien Briselē tiksies valstu un valdību vadītāji, lai pārrunātu jautājumu, kas iespaidos visu 500 miljonu Eiropas iedzīvotāju dzīvi un kopīgo nākotni, – nākamo ES ilgtermiņa budžetu.

Tā nebūs skaitļu pārbīdīšana uz papīra, bet tiks ie­skicēts budžets, tikpat liels kā mūsu, savienības, cerības un iztēle, lai varam efektīvi risināt neatliekamākās problēmas tagad un nākotnē – kā pārvaldīt migrāciju ilgtermiņā, ierobežot klimata pārmaiņas, nepazaudēt sevi globalizētajā ekonomikā un vēl daudzas citas.

Lai virzītu diskusiju, komisija izklāstīja variantus un to sekas, kas ilustrē jau sen publiski apspriestās idejas. Tie ir divi vai trīs detalizēti scenāriji katram lielam ES izdevumu postenim, un to mērķis ir rosināt pārdomas par to, cik lielu ES klātbūtni vēlaties savā dzīvē. Tie palīdz gan politiskajiem līderiem, gan iedzīvotājiem ātri izdarīt apzinātu izvēli.

Šeit svarīgs ir laiks, komisija priekšlikumu iesniegs 2. maijā, lai budžetu varētu pieņemt līdz Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām. Katra nedēļa, kas pavadīta, nespējot izšķirties par budžeta pozīcijām, atsaucas taču uz reālo dzīvi. Manā kompetences jomā, kas ir kohēzijas politika, budžeta pieņemšana vēlīni var nozīmēt to, ka 100 000 ES finansētu projektu varētu netikt sākti laikā. Mēs runājam par maziem uzņēmumiem, kas gaida nepieciešamo ES finansiālo atbalstu, aizkavētu ES finansēta medicīniskā aprīkojuma piegādi, vai bērniem, kam vēl daži mēneši jāpavada skolā, kam steidzami vajadzīgs remonts.

Nākamajam budžetam ir daži strukturāli aspekti, par kuriem garas diskusijas nemaz nevajadzēs. Jau valda plaša vienprātība, ka nākamajam ES budžetam jābūt vienkāršākam, elastīgākam un jādod labāki rezultāti.

Kohēzijas politikā tas nozīmē mazāka skaita, taču vienkāršākus un skaidrākus noteikumus iestādēm, kuras nodarbojas ar fondiem, un uzņēmumiem, kuri pieprasa finansējumu. Līdz ar to septiņu gadu budžeta ietvaros daļai var būt nepieciešama lielāka elastība, lai tiktu galā neparedzētos gadījumos. Tas nozīmē arī to, ka ES finansējums ne vien jā­orientē uz jomām, kam nepārprotami rada pievienoto vērtību (komisija patlaban izstrādā šādu definīciju), tam arī jāatbalsta nepieciešamās reformas tieši tā, lai ES un valstu publiskos ieguldījumus drīzāk un spēcīgāk izjustu iedzīvotāji.

Kohēzijas politika, par kuru es ar lepnumu atbildu, ir pierādījusi savu ES pievienoto vērtību. Kā vislielākais ieguldījumu līdzeklis tā ir bijusi dzīvības artērija daudzām ES valstīm, reģioniem, pilsētām, augstskolām, uzņēmumiem visdziļākajā ekonomikas krīzē, pēdējo 10 gadu laikā dodot darbu 1,2 miljoniem cilvēku. Tā rosina lielāku izaugsmi visās dalībvalstīs, atverot jaunus tirgus, palielinot tirdzniecību un uzlabojot infrastruktūru. Un tā ir līdzējusi dziedēt brūces Eiropas vēsturē ar desmitiem gadu ilgušām pārrobežu sadarbības pro­grammām.

Bet kohēzijas politikai nav tikai ekonomisks spēks, situācijā, kur daudzi ilūzijas zaudējuši vēlētāji savu vilšanos pauž, atbalstot antieiropeiskas partijas, kohēzijas politika uzrāda konkrētus ES rezultātus, cieši sadarbojoties ar ministriem, reģionālajām pašvaldībām, pilsētu mēriem un vietējām ieinteresētajām personām. Tai ir neatsverama politiskā pievienotā vērtība. Tā gādā, lai ikviens reģions, pilsēta un ciemats – tas nozīmē ikvienu iedzīvotāju – varētu gūt labumu no tā sauktā Eiropas projekta.

Nu ir pienācis laiks uzzināt, ko dalībvalstīs domā par kohēzijas politikas nākotni un ES budžetu kopumā. Komisija iesniegs priekšlikumu, bet izvēli izdarīs Eiropas Parlaments un dalībvalstis – galu galā iedzīvotāji. Tāpēc aicinu iedzīvotājus iesaistīties diskusijā un piedalīties ES mēroga sabiedriskajā apspriešanā, ko komisija sāka 10. janvārī. ES priekšrocības ir tik lielas, ka grūti aptvert, bet mums tām ir jānosaka vērtība.

 

Korina Krecu, EK reģionālās politikas komisāre

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+