Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Latvijā augstākais darbaspēka nodokļu slogs starp Baltijas valstīm

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā vidējās algas saņēmējam darbaspēka nodokļi veido 44,2% no kopējām darba devēja darbaspēka izmaksām, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs, kur darbaspēka nodokļu slogs ir 43,7%, liecina jaunākais SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Savukārt Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs ir attiecīgi 40,7% un 40,1%.

Nelielo algu saņēmējiem Latvijā ir visaugstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijas valstīs un septītais augstākais Eiropas Savienībā, secināts apskatā.

Strādājošajam, kurš saņem divas trešdaļas jeb 67% no vidējās darba samaksas Latvijā, 43,4% no kopējām darba devēja izmaksām par darbinieku veido darba devēja un paša darbinieka maksātie nodokļi. Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs nelielo algu saņēmējiem ir attiecīgi 38,9% un 38,8%, kas ir mazliet mazāk nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs – 39,6%.

Šogad darbaspēka nodokļu slogs samazinājies Latvijā un Igaunijā. Latvijā līdz ar iedzīvotāju ienākumu nodokļu (IIN) likmes samazināšanu no 25% uz 24% darbaspēka nodokļu slogs vidējās algas saņēmējam bez apgādībā esošajām personām sarucis par 0,6 procentpunktiem. Tādējādi vidējās algas saņēmējs nodokļu samazināšanas dēļ iegūst par aptuveni 1,2% lielāku algu jeb 48 latiem vairāk gada laikā. Neskatoties uz IIN likmes samazinājumu, Latvijā darbaspēka nodokļu slogs joprojām ir visaugstākais starp Baltijas valstīm. No pārējām Baltijas valstīm arī Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs šogad ir samazinājies, pateicoties bezdarba apdrošināšanas likmes samazināšanai no 4,2% līdz 3%.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka IIN likmes plānotā samazināšana līdz 20% 2015.gadā ļaus darbaspēka nodokļu slogam tuvināties pārējo Baltijas valstu līmenim, palielinot strādājošo neto algu un pozitīvi ietekmējot nodarbinātību. Tomēr no IIN likmes samazināšanas visvairāk iegūst lielo algu saņēmēji, tāpēc nākamajiem soļiem darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai būtu jābūt neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām (bērniem) palielināšana, iespējams, ieviešot arī progresivitātes principu, atzīmē bankas sociālekonomikas eksperts.

Kā ziņots, Finanšu ministrija rosina no nākamā gada ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, saglabājot tagadējo 45 latu līmeni lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām neapliekamais minimums nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Ministrija rosinājusi nākamgad paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī līdz 98 latiem. Rosināts arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem – no pašreizējiem 200 latiem līdz 225 latiem.

Nākamgad plānots IIN samazināt no pašreizējiem 24% uz 22%, bet 2015.gadā – līdz 20%.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+