Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. septembris, 2015
Drukāt

Latvijā strādājošo produktivitāte joprojām atpaliek no vairuma ES valstu (6)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas valstī strādājošo produktivitāte pēdējos desmit gados ir dubultojusies, taču tā joprojām ir teju četras reizes zemāka nekā Eiropas Savienības (ES) 15 valstīs, secināts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas prezentētajos priekšlikumos Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.

Starpziņojumā, kas veidots kā komisijas piedāvājums diskusijām par jautājumiem, kuru mērķtiecīgs risinājums rosinātu valsts ekonomisko izaugsmi, norādīts, ka darbaspēka izmaksas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā vecajās ES dalībvalstīs. Šobrīd darbaspēks un zeme ir vienīgie resursi, kas joprojām ir lētāki nekā vairumā ES valstu, taču straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā vecajās ES dalībvalstīs ir neizbēgams izaugsmes un atvērtā darba tirgus dēļ. Līdz ar to vienīgais ceļš, kā noturēt konkurētspēju globālā mērogā, ir produktivitātes palielināšana, uzsvērts starpziņojumā.

Tāpat norādīts, ka Latvijai pievienotā vērtība uz vienu strādājošo salīdzinājumā ar ES vidējo pievienoto vērtību ir zema. Tāpat eksporta struktūrā pārsvarā ir zemo vai vidēji zemo tehnoloģiju nozaru produkcija, un eksporta ienesīgums ir zems. Starpziņojumā arī vērsta uzmanība uz statistikas datiem, kuri liecina, ka gan pievienotā vērtība, gan darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto ir lielākas augsto tehnoloģiju nozarēs. Vienlaikus liela nozīme ir nevis uzņēmuma piederībai pie tehnoloģijas nozares grupas, bet gan tam, cik lielā mērā tas ir sakārtots, kāds ir tā automatizācijas līmenis un konkurētspēja eksporta tirgos.

Secināts, ja netiks veikti atbilstoši struktūrpolitikas pasākumi, Latvija var zaudēt konkurētspēju zemo izmaksu segmentos ātrāk nekā iegūt priekšrocības augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu tādu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, kam ir augstāka pievienotā vērtība, tajā skaitā rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizēšanai un eksporta sarežģītības attīstībai.

“Tas ir būtisks priekšnoteikums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam,” norādīts starpziņojumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Gribētos izlasīt šos Saeimas prezentētos secinājumus – priekšlikumus. Un ko nozīmē – starpziņojums ,par ko runāts agrāk ,kad un par ko būs gala ziņojums ? Tomēr diskusijas aizsākšanai dodiet teksta adresi . Problēma patiesi ir sarežģīta, jo nezinu NEVIENU Eiropas valsti, kur kāds kautko būtu apsteidzis pēdējo 30 gadu periodā , ne lielvalstis ,ne maza mēroga valstis.Struktūra ,jā , tā ir izmainījusies pat ļoti. Ievērojami samazinājies rūpniecības produkcijas īpatsvars IKP struktūrā ,arī agro sektors mazākos procentos ,augusi pakalpojumu sfēra. Pie mums arī nu jau 70,3 %. Tad kāpēc jāceļ ražība kapitālietilpīgajos rūpniecības procesos ,varbūt lietderīgāk izskaitļot tās pakalpojumu sfēras daļas kas dotu krietnāku lēcienu.

  2. Un kāds ir rādītājs efektivitāte pret darbaspēka izmaksām? Manuprāt vienkārši- garas stundas par mazu samaksu rada nogurušu darbaspēku, kas nav spējīgs padomāt tālāk par standarta procedure vai kaut vai kā lai paaugstina savu efektivitāti, darba devēji reti pieliek pie algas proporcionāli papildus pievienotajam darba daudzumam…

  3. Īpaši attapīgajiem LETĀ :
    .
    MEHANIZĒTI strādājot produktivitāte ir AUGSTĀKA !

  4. Kā maksā tā strādā- pat par daudz strādā

  5. Latvijā strādājošo alga no vairuma Eiropas valstu atpaliek pat pieckārtīgi! Minimālā alga,piemēram Luksemburgā-1923 eiro,Beļģijā un Nīderlandē-1502 eiro,Īrijā-1462 eiro,Francijā-1458 eiro,Vācijā-1473 eiro,Lielbritānijā-1556 eiro

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+