Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. marts, 2016
Drukāt

Leģionāriem sabiedroto nebija, piemiņas brīdī Lestenē uzsver Mūrniece (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šodien leģionāru piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos piedalījās aptuveni 1000 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Klātesošie Brāļu kapos aizdedza svecītes, kā arī nolika ziedus pie Mātes Latvijas pieminekļa un pie kapu sienas ar iegravētiem latviešu leģionāru vārdiem.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) savā uzrunā uzsvēra leģionāru sapni par neatkarīgu Latviju un to, ka Otrajā pasaules karā leģionāriem diemžēl uzticamu sabiedroto nebija.

“Šodien mēs pieminam savus Otrajā pasaules karā ierautos pilsoņus ar skumjās noliektām galvām – tāpat, kā to dara citas valstis, kurām ikviens savs kritušais ir liels zaudējums, nevis sausa statistika,” teica Mūrniece.

Viņa norādīja, ka latviešu leģionāri nav iesaistīti ne holokaustā, ne kara noziegumos, ne noziegumos pret cilvēci. Leģionāri tikai turēja fronti, traucējot padomju armijai no jauna okupēt Latviju.

“Tas vismaz uz laiku aizkavēja milzīgo represiju vilni, kas skāra Latviju 1944.-1945.gadā, aptuveni 150 000 cilvēku paguva evakuēties un trimdā saglabāja savu valodu un sapni par Latvijas neatkarību,” sacīja Mūrniece.

Viņa norādīja uz traģisko faktu, ka latviešu karavīri Otrajā pasaules karā bija spiesti cīnīties abās frontes pusēs, jo divas okupācijas varas veica pretlikumīgas mobilizācijas.

“Tas, ka vēl joprojām gan Latvijā, gan ārvalstīs ir jāskaidro 16.marta nozīme, ir pusgadsimtu ilgušās padomju okupācijas sekas. Tā ir vēstures nezināšana, paļaušanās uz padomju vēsturnieku izveidotajiem stereotipiem,” uzsvēra Mūrniece.

Mūrniece arī atgādināja, ka ap 4000 latviešu leģionāru Kurzemē nepadevās komunistiskajam režīmam un devās mežos, lai uzsāktu nacionālo partizānu gaitas.

Toreiz viņi cerēja uz sabiedroto militāru iejaukšanos.

“Diemžēl iecerētie sabiedrotie toreiz neatnāca. Šodien Latvijā ir aususi jauna diena, un mūsu sabiedrotie ir kopā ar mums – gan politiski un ekonomiski, gan militāri. Blakus Latvijas karogam plīvo Eiropas Savienības un NATO karogs,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Mūrniece pateicās leģionāriem, ka viņi cīnījās, cerot atgūt savas zemes brīvību un valsts neatkarību: “Paldies, ka turējāt Latviju sirdī! Paldies visiem, kas šodien tur Latviju sirdī, jo īpaši mūsu karavīriem!”

Piemiņas pasākumā uzstājās arī VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs, “Daugavas Vanagu” un pašvaldības pārstāvji.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Roberts J.-Nac.pretoš.kustība Atbildēt

    Paldies Latvijas nacionālas neakarības nelokamajiem balstiem Nacionālas apvienības deputātiem, kas saprot, ka
    godināt latviešu leģionārus – nellokāmos, neuzpērkamos antikomunistus, kas cīnījās, savas dzivības nežēlodami,
    lai Staļina asiņainais komunistiskais režīms neatgrieztos. Ja, mums nebija normāla antikomunistiska cīņu biedra. Uz Vācijas armijas spējām liktās cerības pilnībā sabruka nenormālā Hitlera un viņa kompānijas dēļ. Latvieši neatbalstīja ne hitleriešus, nedz viņu sabiedrotos Musolini fašistus. Žēl, ka Saeimā tik maz latviešu nacionālā gara atbalstītāju un cīnītāju par iedzīvotāju labklājības izauksmi. tādēļ lūgsim Dieviņu: “Glāb mūs no iznīcības !”

  2. es lepojos ar spīkeri Atbildēt

    Visu cieņu Mūrniecei! Viņa neapkauno savu valsti, viņa zina vēsturi un par to runā.

  3. Pareizi teikts:
    Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) savā uzrunā uzsvēra leģionāru sapni par neatkarīgu Latviju un to, ka Otrajā pasaules karā leģionāriem diemžēl uzticamu sabiedroto nebija.

  4. Vai Mūrniece vakar bija pie Brvības pieminekļa?

  5. Paldies par labiem, saprotošiem vārdiem. Līdzīgā stāvoklī bija plkv. Oskars Kalpaks, sākot Latvijas atbrīvošanu. Viņam un bataljonam bija bieži jādzird: vācu kalpi, vāciešu līdzskrējēji. Lai tautai stāvokli noskaidrotu, viņš sūtīja uz vietējām sapulcēm savus virsniekus. Tiem tauta ticēja, jo tie nāca tieši no frontes un Kalpaka vienība guva nedalītu tautas atbalstu: Kalpaks sāka ar 220 vīriem, pēc gada Latvijas armijā bija 75,000. Šodien 16. marta nozīmi tai pašai tautai ir daudz grūtāk izskaidrot.

  6. Vai tad fašisti nebija??

  7. Nezin kāpēc latvieši rekordskaitā bēg uz Rietumiem!Karš it kā nav! Klausoties gudro galvu prātojumus par veselības apdrošinašanu,par pabalstu nepieciešamību labi atalgotajiem,par progresīvā nodokļa kaitīgumu top skaidrs ka jāmūk vai jāmirst.Citas izejas nav!

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+