Kultūra
Kultūrpolitika

Raidījums: Rīgas Lielajos kapos piedāvā būvēt ielas un ēkas 16

Foto: LETA

Rīgas Pieminekļu aģentūras pasūtījuma tapušā arhitektu piedāvājuma četri Rīgas Lielo kapu attīstības varianti paredz ielu un ēku izbūvi kapos, ziņo LTV raidījums “Kultūršoks”. Valsts kultūras pieminekļu inspekcija jau paudusi iebildumus pret jaunām būvēm Lielo kapu teritorijā.

Līdz ar Rīgas Lielo kapu nonākšanu pilsētas īpašumā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija prasīja Rīgas Pieminekļu aģentūrai izstrādāt kapu saglabāšanas un attīstības koncepciju. Šogad šim mērķim no Kultūras ministrijas budžeta paredzēti līdzekļi, un inspekcija novirzīja 11 608 eiro Pieminekļu aģentūrai, kas savukārt slēdza līgumu ar arhitektiem par pirmo posmu – situācijas izpēti.

Īsi pirms izpētes darbu noslēguma Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis devis arhitektiem papildu uzdevumu – iezīmēt Lielo kapu nākotnes attīstības redzējumu, vēl pirms izstrādāta koncepcija, un pirms divām nedēļām notika veiktās izpētes prezentācija, kas gan inspekcijas speciālistiem, gan uzaicinātajiem Lielo kapu draugiem raisījusi satraukumu.

Māris Kārkliņš, arhitekts no arhitektu birojs “Forma” raidījumā skaidro, ka viņi “pasteidzināti sniegt savu vīziju uz starptautisku konferenci”. Viens arhitektu piedāvājums bijis visu saglabāt saglabāt esošajā stāvoklī, otrs – teritoriju attīstīt, taču inspekcija par prezentētajiem rezultātiem pauž pārsteigumu.

Rīgas Lielo kapu draugu aktīviste Rita Eva Našeniece norāda: “Diemžēl tie priekšlikumi, ko redzējām, atstāj ļoti agresīvu plānu iespaidu uz Lielajiem kapiem.”

Arhitekti piedāvāja vairākas Lielo kapu nākotnes vīzijas, taču visas paredz apbūvi kapu dienvidu malā 20 metru platā joslā – šajā teritorijā plānots celt gan ēkas, gan kolumbārijus, kā arī ielu izbūvi.

“Tas bija ļoti skumji, jo radās iespaids, ka vienīgais veids, kā redz attīstību, ir būvēt,” stāsta Našeniece.

“Visi risināja šo kolumbāriju izvietošanu, kas mums ir absolūti nepieņemami. Mērķis bija pavisam cits. Tāda funkcija šim objektam nemaz nav iespējama ar to statusu, kāds tam ir,” norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniece Katrīna Kukaine.

Uz to norāda arī Našeniece: “Mēs vairākkārt atgādinājām par likuma esamību un jautājām, kāpēc šādi plāni vispār eksistē, ja likums aizsargā vēsturiskos parkus un dārzus. Mulsinoši bija tas, ka ne Gailīša kungs, ne arhitekts nebija šo faktu pamanījuši.” Savā Facebook kontā viņa raksta: “Konkrētais arhitekts uz mūsu jautājumu, kāpēc koncepcija paredz kapos būvēt ielas un tos apbūvēt, ja RD vadība saka ko citu, attrauca – politiķiem ir jābūt diplomātiem, bet praktiķi plāno savādāk. Tulkoju – politiķi melo, pārējie viņus apkalpo.”

Lielo kapu draugu biedrības aktīviste uzsver, ka jautājums nav par 20 centimetriem vai 20 metriem, jo, ja lapu teritorijā būvniecība sāksies, ja sarkanās līnijas tiks pārkāptas, sāksies neatgriezenisks process.

Arhitekts raidījumā skaidroja, ka visi piedāvātie varianti balstīti dažādos līdzšinējos plānošanas dokumentos, un visagresīvāko iejaukšanos kapos paredz spēkā esošais Rīgas pilsētas teritorijas plānojums, proti, Gaisa tiltu un Senču ielu savienojošu ielu izbūve caur Lielajiem kapiem. Tās lietderību viņš nesaredz, taču uzskata, ka ielu un ēku izbūve celtu parka vērtību: “Visā pasaulē tas ir labi zināms. Ēkas pie ūdeņiem, mežiem ir vērtīgākas, nekā blīvā apbūvē pilsētas vidū. Arī parks iegūtu. Šīs pamestās teritorijas kļūtu apdzīvotas.”

“Šīs teritorijas vērtība ir tāpat kā Kengsingtonas dārzam vai Centrālparkam – tā vērtība, ko mēs nekādi neiegūstam ar apbūvi,” saka Našeniece.

Saskārušies ar aso pretestību, gan arhitekts, gan pasūtītājs Gailītis cenšas atkāpties no sava veikuma. Vismaz šonedēļ Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai iesniegtajā dokumentā prezentācijā uzburtās Lielo kapu nākotnes vīzijas nav pieminētas ne ar vārdu.

“Tas, kas mums tika prezentēts, jāuzskata savā ziņā par pārpratumu,” saka inspekcijas pārstāve.

Saistītie raksti

Arhitekts raidījumam paziņojis, ka projekti ir tikai idejas, kuru mērķis provocēt, pārbaudīt sabiedrības viedokli, tomēr materiālus “Kultūršokam” tā arī nav atsūtījis. Arī pasūtītājs Guntis Gailītis uzskata, ka sagatavotie priekšlikumi sabiedrībai nav rādāmi.

Arī nākamā posma – pašas koncepcijas izstrādei paredzēts līdzīgs mehānisms – inspekcija novirza līdzekļus, Rīgas Pieminekļu aģentūra formulē uzdevumu un nolīgst izpildītāju. Nauda šim mērķim ir rezervēta, taču, ņemot vērā nepatīkamo pieredzi, VKPAI ir bažas, kādu Lielo kapu saglabāšanas koncepciju Rīgas Pieminekļu aģentūra autoriem pasūtīs izstrādāt.

LA.lv