Mobilā versija
+2.1°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Otrdiena, 24. janvāris, 2017
18. februāris, 2016
Drukāt

Mazas mājiņas sētnieks (2)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Namu apsaimniekotājs Rīgā, SIA “Nekustamā īpašuma pārvalde” valdes loceklis Andris Dzenuška raksta: “No 2017. gada varētu stāties spēkā nosacījums, ka neatkarīgi no minimālās algas būs jāmaksā noteikts sociālo iemaksu apmērs, lai novērstu darba algu izmaksas zem minimālās algas līmeņa.

Ir pieņēmums, ka būvnieki un citi uzņēmēji, nespējot vai arī nevēloties nodrošināt atalgojuma pieaugumu, spiesti krāpties un noformēt darbiniekus uz nepilnu darba laika slodzi. Mums, namu apsaimniekotājiem, ir atšķirīga situācija, jo daudzi no mūsu sētniekiem reāli strādā tikai dažas stundas dienā, apkopjot nelielu māju ar dažiem dzīvokļiem. Ja apsaimniekotāji būs spiesti sētniekiem maksāt minimālo algu jeb maksāt nodokļus, aprēķinot tos no valsts noteiktās minimālās algas, tad pārvaldniekiem nāksies paaugstināt namu apsaimniekošanas maksu. Turklāt šogad 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmaksas un aprēķinu kārtībā, kas uzliek par pienākumu namu apsaimniekotājiem pievienot PVN namu apsaimniekošanas maksai. Ja nāksies apsaimniekošanas maksu palielināt, ņemot vērā šīs abas pozīcijas, tad tā var pieaugt būtiski atkarībā no dzīvokļu skaita mājā. Tā kā namu apsaimniekošanas maksu var paaugstināt, tikai vienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem, tad, iespējams, daudzi iedzīvotāji nebūs ar mieru apmaksāt sētnieka pakalpojumus, ņemot vērā minimālās algas nodokļu apjomu, un nāksies atteikties no sētnieka, kas savukārt novedīs pie namu grimšanas netīrībā un Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma”punkta par obligāti veicamām pārvaldīšanas darbībām neizpildi. Namu apsaimniekotājiem izņēmuma kārtā vajadzētu saglabāt iespēju apmaksāt sētniekiem nepilnu darba laika slodzi, citādi situācija ar minēto darbinieku algām un namu apsaimniekošanas maksu pārvērtīsies par absurdu.”

Lūdzu skaidrojumu Labklājības ministrijai. “Pēdējos gados no visām sociāli apdrošinātajām personām par apmēram 31% personām apdrošināšanas iemaksas veiktas no ienākumiem, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu,” atbild LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā referente Sandra Rucka. Viņa skaidro, ka šai trešdaļai sociālais nodrošinājums nākotnē būs ļoti zems, nebūs nopelnīta pat minimālā vecuma pensija. Līdz ar to pārējiem nāksies solidarizēties, lai niecīgo algu saņēmējiem vēlāk nodrošinātu vismaz minimālo vecuma pensiju. Amatpersona skaidro: “Lai šo problēmu risinātu, no 2017. gada 1. janvāra par darba ņēmēju būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās darba algas. Ja cilvēks strādā nepilnu darba laiku un saņem tik mazus ienākumus, rodas jautājums, no kādiem līdzekļiem viņš dzīvo. Visticamāk, persona strādā vēl pie cita darba devēja. Šādiem gadījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir norma (20.³ panta ceturtā daļa), kas paredz, ka par šo personu visu darba devēju veiktās apdrošināšanas iemaksas tiek summētas. Ja tās pārsniegs minimālās apdrošināšanas iemaksas, tad darba devējam, kuram bija pienākums maksāt apdrošināšanas iemaksas no minimālās darba algas, tiks atmaksātas pārmaksātās minimālās iemaksas.”

Taču rodas jautājums, vai nākamgad darba devēji vairs būs ieinteresēti pieņemt darbā, piemēram, tās jaunās māmiņas, kuras vēlas strādāt pusslodzes darbu, ko spētu apvienot ar bērna pieskatīšanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Interesanta darba samaksas sistēma – sētniekam tikai par slotas un lapstas vicināšanas laiku, bet apsaimniekošanas kantorī sēdošiem par visu darba dienu.

    • Atbilde Uldim.

      Esmu sētnieks, nē,ne Rīgā,kur sētnieks par divu māju kopšanu saņem 800 eur,bet nīstajā Latgalē..strādājam bez brīvdienām,bez svētkiem,bez prēmijām..jā,jā,svaigā gaisā,vicinot slotu un lāpstas, staipot smagās smiltis un lapu kaudzes..pat gribas novēlēt pašam pastrādāt par sētnieku kaut vienu mēnesi .

Egils Līcītis: Saeimai palielinās smadzenes (1)Varītēm spieda, kamēr izspieda analītisko dienestu
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gribam automašīnu kā darba kabinetu!

Auto kā darba kabinets

Pēc “LA” 19. janvāra publikācijas “Lembergs gāž ar visiem cilindriem”, kurā vēstīts, ka Ventspils brīvostas pārvalde pērn par 156 tūkstošiem eiro nopirkusi luksusautomašīnu, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir formāli no amata atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, redakcija saņēma Ventspils brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa vēstuli. Tajā citstarp teikts, ka “automašīna ir ne vien pārvietošanās līdzeklis, bet arī darba kabinets 6 stundas dienā, kas jāpavada ceļā uz dažādām sanāksmēm galvaspilsētā”. A. Lembergs ar brīvostas pārvaldei piederošu auto braukā arī uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā.

Uldis Šmits: Janvāra nozīmība (3)Baltiešu iespējas šodien ir plašākas nekā politiski tālajā 1991. gada janvārī.
Lasītāju aptauja
Vai Ventspils mūzikas skolai nepieciešamas 1,6 miljonus vērtas ērģeles?
Draugiem Facebook Twitter Google+