Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. oktobris, 2016
Drukāt

Melbārde noraida apgalvojumus par neadekvāti lielo finansējumu kultūrai (9)

Foto: LETAFoto: LETA

Daļu kultūras finansējuma varētu novirzīt veselības aprūpei, jo Latvijā kultūrai atvēlēts neadekvāti daudz naudas, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais. Kultūras ministre Dace Melbārde šādam apgalvojumam nepiekrīt.

“Teiksim, veselības aprūpē mēs finansējam stipri mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (..) Tas nozīmē to, ka mums ir mazāk speciālistu varbūt nekā cilvēkiem vajadzētu, lai viņi varētu saņemt normālu pakalpojumu, mums mazāk naudas ir tādiem medikamentiem, kuri varētu efektīvāk cilvēkus izārstēt, un virkne citu problēmu. Ja mēs tagad paskatāmies, bet mēs to naudu kultūrai iztērējam, kas varētu šiem mērķiem iet, tad, kas tad mums ir svarīgākais? Mums nāk jauni dziesmusvētki – nu labi, tur aizies. Un tad vajag jaunu muzeju uzcelt un koncertzāli vajag, un izstāžu telpas jaunas – nu tur aiziet, pamazām sakrājas. Mums [finansējums kultūrai] ir vairāk nekā citiem. (..) Tātad, kādēļ mums trūkst – tādēļ, ka mēs tērējam kaut kur vairāk,” aģentūra sacīja Platais.

Kultūras ministre Dace Melbārde nepiekrīt Platā izteikumam par kultūru kā pārāk dāsni finansētu jomu un secina, ka tas acīmredzot radies, neiedziļinoties statistikas datos.

“Lielāko iespaidu uz “it kā dāsno finansējumu” ir atstājis fakts, ka KM budžetā no 2008. gada līdz 2013. gadam ir tikuši iekļauti ieguldījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvdarbu īstenošanai. Kā arī ik gadu trešo daļu KM finansējuma veido finansējums kultūrizglītībai, lai kopsummā 163 skolās (pašvaldību mūzikas un mākslas skolās, vidējās izglītības iestādēs un kultūras jomas augstskolās) nodrošinātu mākslas mūzikas un dejas izglītību,” Platā izteikumu portālam LA.lv komentēja Melbārde.

Ministre norāda, ka Latvija šajā ziņā ir unikāla, jo tā nav Eiropas Savienībā ierasta prakse – kultūrizglītību un kultūras infrastruktūras attīstību finansēt no Kultūras ministrijas budžeta. Piemēram, Igaunijā izdevumi kultūrizglītībai tiek pieskaitīti izglītības sadaļai.

“Ja raugāmies uz to, cik no Kultūras ministrijas resoram paredzētā budžeta pēdējo gadu laikā ir paredzēts tieši kultūras procesa nodrošināšanai, kultūras mantojuma pieejamībai un tā resursu saglabāšanai nākamajām paaudzēm, tad redzams, ka šis finansējums ir mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā,” piebilda Melbārde.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Atliek ar skaudību vērties uz ziemeļiem, kur Tartu atvērts Igaunijas nacionālais muzejs, veltīts igauņu un citu somu tautu etniskajai kultūrai un tam nav līdzvērtīga Eiropā. Visas jaunākās tehnoloģijas un oriģināla arhitektūra. Telpas ir milzīgas. Tāpēc arī Igaunijā plukatas un ubagi pa ielām nevazājas. Viņu tur ir maz. Latvijā ar sajūsmu uzņemtu vienīgi “Nīkuļu pašizpausmes graustu rajons kā izcilā padomju mantojuma manifestācija”. Vai izstādi – Metodika kā vairot plukatas un etniskos nihilistus.

  2. Pilnīgi piekrītu par lielo naudas izšķērdēšanu kultūras pasākumos. Arī Dziesmu svētkus var rīkot lētāk, bet sirsnīgāk. Tāda sajūta, ka notiek dzīres mēra laikā, ka daudzi oiesūkušies kā ērces pie kultūras naudas maka . Pasākumi birst kā no pārpilnības raga, nedomājot par to, ka slīgstam arvien lielākā nabadzībā, kad ir tik daudz nesakārtoto jomu.

  3. Bezjēdzīgi tērēta nauda.

  4. Tur tā lieta, ka tas lielais finansējums tiek nelietderīgi izmantots. Tāda neliela detaļa ir puķu pušķa pasniegšana, pašas Melbārdes meitai, jo māte esot aizņemta kultūras laukā, kā to varēja vērot TV. Kad ministres meita bija mazāka, viņa arī rika ņemta līdzi uz daudziem pasākumiem arī vakarā uz bērniem nepiemērotiem pasākumiem, un mātes aizņemtības brīžos to pieskatīja citi kultūras/ministrijas darbinieki.

    • Laikam esat slims: tai vietā lai priecātos, ka mums ir izcila kultūras ministre,laba māte, Jūs te atkal savu žulti lejat!!!

  5. Kultūrai tak sponsoru, kā biezs. Priekš kam vēl no budžeta jāņem? Un tā kultūra tāda pašvaka, precīzāk antikultūra.

    • Viduvējības naski rosās kultūras lauciņos un sēj savus beztalanta cauraustos darbeļus,
      kur vien var un kur vien spēj, jo finansējums ir tik liels…

  6. Kam tad vajadzēs to kultūru,ja nav par ko nopirkt zāles?

  7. Pārsteidzoši, ka mūsu”kultūras”ļaudis nespēj atrast ADEKVĀTAM latvisko tulkojumu! Kaunieties!

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+