Merkeles konservatīvie pieveic Šulca sociāldemokrātus 1
Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība (CDU) guvusi svarīgu uzvaru svētdien notikušajās Ziemeļreinas-Vestfālenes landtāga vēlēšanās, iedragājot Martina Šulca vadītās Sociāldemokrātu partijas (SPD) cerības atstumt Merkeles partiju no varas pēc Bundestāga vēlēšanām septembrī.
Šulca harisma izbālējusi
Pagaidu rezultāti liecina, ka vēlēšanās CDU apsteidza SPD par diviem popularitātes punktiem (33,1% – 31,2%), turklāt konservatīvie ieguva papildu astoņus procentus balsu salīdzinājumā ar balsojumu pirms pieciem gadiem, bet sociāldemokrāti zaudēja aptuveni tikpat daudz balsu. Ziemeļreinas-Vestfālenes landtāgā būs pārstāvēta arī liberālā Brīvo demokrātu partija, kas savāca 12,6% balsu, galēji labējā “Alternatīva Vācijai” (AfD) – 7,4%, Zaļo partija – 6,4%, bet aiz piecu procentu barjeras palika Kreisā partija – 4,9%.
Četrus mēnešus pirms federālā parlamenta vēlēšanām septembrī Eiroparlamenta bijušā priekšsēža Šulca, kurš pirms pusgada skaļi paziņoja, ka kandidēs uz kanclera amatu, harisma šķiet izbālējusi, atzīmē izdevums “Politico”. Vēlēšanu rezultātu Vācijas visapdzīvotākajā federālajā zemē, kur mīt 18 miljoni no 82 miljoniem Vācijas iedzīvotāju, analītiķi uzskata par svarīgu indikatoru vāciešu politiskajam noskaņojumam valsts mērogā. Uzņemoties atbildību par sociāldemokrātu zaudējumu vēlēšanās, no federālās zemes premjeres un SPD organizācijas vadītājas amatiem atkāpusies Hannelore Krafta, kas bija Ziemeļreinas-Vestfālenes premjere kopš 2010. gada un valdīja koalīcijā ar Zaļo partiju. SPD zaudējums Ziemeļreinā-Vestfālenē ir smags trieciens sociāldemokrātiem un viņu kanclera amata kandidātam Šulcam, kurš zaudējumu atzinis par “satriecošu sakāvi”. Zaudējums ir arī personīgs trieciens Šulcam, jo Ziemeļreina-Vestfālene ir viņa dzimtā pavalsts, kur viņš savulaik darbojies kā pašvaldības deputāts. Ziemeļreina-Vestfālene, kur Rūras apgabals, kur atrodas daudzi smagās rūpniecības un akmeņogļu ieguves uzņēmumi, kā arī vairākas Vācijas lielākās pilsētas, līdz šim tika uzskatīts par SPD bastionu, jo 45 no pēdējiem 50 gadiem pavalstī valdījusi SPD. Pēdējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka pavalstī pirmo reizi varētu tikt izveidota CDU un SPD koalīcijas valdība. Cita alternatīva ir CDU koalīcija ar tradicionālajiem partneriem FDP, kurai būtu neliels balsu vairākums landtāgā.
“Mēs esam saņēmuši smagu triecienu, bet joprojām paliekam ringā un turpinām gatavoties izšķirošajam raundam,” pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas teica Šulcs, piebilstot, ka “galu galā izšķirošie tiesneši būs vēlētāji, kuri pacels uzvarētāju rokas”. Bijušais Eiroparlamenta prezidents kā uzmundrinošu piemēru minēja Franciju, kur “mans draugs Emanuels Mak- rons pirms pieciem mēnešiem bija aptauju lejasgalā, bet tagad viņš ir valsts prezidents”, ziņo aģentūra AFP. Analītiķi atzīmē, ka jau vakar savā pirmajā ārzemju vizītē Makrons bija paredzējis doties uz Berlīni, lai tiktos ar kancleri Angelu Merkeli, Francijai un Vācijai uzņemoties īpašu atbildību par Eiropas Savienības nākotni. “Pēc trim zaudējumiem pēc kārtas Vācijas landtāgu vēlēšanās tagad Martinam Šulcam vajadzīgs brīnums, lai uzvarētu Bundestāga vēlēšanās septembrī,” uzskata žurnāls “Spiegel”.
