Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. augusts, 2013
Drukāt

Naudīgie krievi sūta bērnus prestižās britu internātskolās

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc divām nedēļām sāksies jaunais mācību gads, un daudzās britu skolās gaida skolēnu pieplūdumu no turīgām ģimenēm Krievijā. Septembrī vairāk nekā divi tūkstoši skolēnu no Krievijas apmetīsies tradicionālajās britu internātskolās.

 

Pēc Neatkarīgās skolu padomes datiem, 2012. gadā britu internātskolās mācījās 2150 skolēnu no Krievijas, kas ir vairāk nekā kopējais skolēnu skaits, kas Britānijā ieradušies no ASV, Japānas un Indijas. Tikai Honkonga un Vācija sūta vairāk skolēnu britu skolās. Nekas tāds nebija iedomājams aukstā kara gados, kad vienīgo saikni starp Krieviju un britu privātskolām iezīmēja uz Maskavu pārbēgušie Kremļa dubultaģenti Kims Filbijs un Gajs Bērdžess, kuri savulaik bija mācījušies attiecīgi Ītonā un Vestminsterā, atzīmē laikraksts “The Moscow Times”.

 

Vēlmēm 
jāatbilst spējām

Kas mudina krievus sūtīt bērnus britu skolās? Britu skolotāji uzskata, ka tā varētu būt vēsturiski iedibinātā privātskolu tradīcija, kam līdzi nāk prestižs un “Rietumu” skolas diploms. “Vairākums skolēnu un studentu no Krievijas grib iekļūt visprestižākajās Britānijas vai ASV skolās un universitātēs, taču viņu vēlmes ne vienmēr atbilst spējām,” intervijā “MT” stāsta 19. gadsimta vidū dibinātās Velingtonas koledžas skolotājs Mets Oukmens. Tā atrodas Berkšīras grāfistē Anglijas dienvidaustrumos, un tur savulaik mācījušies rakstnieki Džordžs Orvels un Sebastjans Folkss.

“Viņu cerības mēdz pārsniegt spēju līmeni, jo viņiem trūkst izpratnes par britu izglītības sistēmu un ir robi angļu valodā, kas kavē mācības,” uzskata Oukmens.

Rodejas internātskolā Braitonā mācās tikai meitenes, no kurām gandrīz puse ir no ārvalstīm, bet tikai deviņas skolnieces ir no Krievijas. “Tās ir meitenes vecumā no deviņiem līdz trīspadsmit gadiem no Maskavas, Sanktpēterburgas un Novosibirskas un nelīdzinās tipiskiem skolēniem no Krievijas,” “MT” stāsta Rodejas internātskolas direktore Zoja Mārlova. “Viņu vecākiem ir dažādas profesijas, dažām ir radinieki, kas dzīvo Londonā, tāpēc viņām ir izpratne un interese par britu kultūru un viņas viegli iekļaujas skolas dzīvē un britu dzīvesveidā. Vecāki atzīst un novērtē globāla pasaules uzskata veidošanas vērtību, veiklas angļu valodas apguvi un kontaktu tīklu vecumā, kad bērns ir visatvērtākais jaunām idejām,” saka Mārlova.

 

Grib zīmola izglītību

Nataša Semjonova-Beitmane dzīvo Anglijā, kur vada konsultāciju firmu, kas dod padomus turīgām personām un viņu atvasēm, kā izvēlēties un iestāties britu skolās. Viņas vērtējums ir ciniskāks un reālistiskāks:

“Nav noslēpums, ka krievi mīl zīmolus, kas dažreiz apliecina preces kvalitāti, bet dažreiz ir tikai iemesls izrādīties. Piemēram, krievi uzskata skolu Ītonā par modes zīmola “Dolce & Gabana” līdzinieku izglītībā,” “MT” saka Semjonova-Beitmane.

“Viņi grib iekļūt tikai pirmā desmitnieka skolās, lai gan vairākums nav gatavi tur mācīties, un par citām pat negrib dzirdēt,” atzīst izglītības konsultāciju firmas vadītāja. Viņa zina teikt, ka daudzu britu internātskolu aģenti izvērsuši skolēnu vervēšanu Krievijā, Kazahstānā un Ķīnā, solot zemāku mācību maksu. Daudzu skolēnu vecāki nav informēti, ka Britānijā ir tikai septiņas vēsturiskās internātskolas: Ītona, Herova, Šrūsberija, Ragbija, Čārterhauza, Vestminstera un Vinčestera. Ītona ir viena no slavenākajām, vecākajām un dārgākajām privātskolām Britānijā, kur gada mācību maksa pārsniedz 30 000 mārciņas (aptuveni 24 000 latu). Nesen Krievijas Valsts domē tika izskatīts priekšlikums aizliegt augstākā ranga amatpersonām sūtīt bērnus britu skolās, taču tika noraidīts, deputātiem atzīmējot, ka Britānijas un Krievijas izglītības sistēmu pretnostatījums var būt noderīgs, atzīmē laikraksts “The Guardian”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+