Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
20. jūnijs, 2012
Drukāt

«Nē!» verdzībai Eiropā

Foto - LETAFoto - LETA

Lai gan Eiropa arvien ciešāk sadarbojas cīņā pret mūsdienu verdzību – cilvēku tirdzniecību šajā nicināmajā nodarbē parādās jauni modeļi. Bērni, kurus izmanto Eiropā darbojošies kriminālie grupējumi, saskaras ar paaugstinātu risku atkal tikt pārdoti, jau esot pieauguši.

 

Arvien biežāk par mērķi kļūst visneaizsargātākie mūsu sabiedrības pārstāvji, kā, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, sievietes, kuras bēg no vardarbības ģimenē, vai bērni, kuru vecāki strādā ārzemēs. Kaut arī lielākā daļa cietušo ir sievietes, tirgotāji nešķiro dzimumus – vīrieši tiek piespiesti smagi strādāt, bērni – ubagot un zagt, meitenes un zēni tiek nodoti seksuālai izmantošanai.

Arvien biežāk tas notiek starp ES valstīm un to iekšienē, tāpēc Eiropai ir jārīkojas un jāuzņemas atbildība. Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar piecu gadu stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai. Stratēģija ciešāk apvieno Eiropas labos spēkus, nostāda cietušos galvenajā lomā.

Kristina no Rumānijas tika piespiesta apprecēties 13 gadu vecumā. Viņu atveda uz Spāniju un Beļģiju ubagot uz ielas, līdz viņai izdevās aizbēgt no saviem sagūstītājiem. Markam, 20 gadus vecam britu bezdarbniekam, tika piedāvāts darbs un bezmaksas mājvieta, taču beigu beigās viņš strādāja verdzībai līdzīgos apstākļos Zviedrijā.

 

18 gadus vecā Sofija, arī no Apvienotās Karalistes, devās uz Itāliju ar draugu, kurš vēlāk ik dienu pārdeva viņu apmēram 30 vīriešiem. Šādu cietušo ir daudz, daudz vairāk – simtiem tūkstošu Eiropas Savienībā un vairāki miljoni visā pasaulē.

 

Tādēļ satraucošs ir fakts, ka cilvēku tirdzniecības lietas Eiropas valstīs reti nonāk līdz tiesai un ka pēdējo gadu laikā ir samazinājies sodīto cilvēku tirgotāju skaits: no apmēram 1500 notiesājošiem spriedumiem 2008. gadā līdz 1100 divus gadus vēlāk. Uz katru ES valsti – arī uz Latviju – gulstas atbildība nodrošināt to, ka šiem jautājumiem tiek piešķirta pienācīga uzmanība.

Cilvēku pārrobežu tirdzniecība ir jautājums, kura sakarā ir skaidri redzamas Eiropas līmeņa sadarbības priekšrocības. Neskatoties uz ekonomisko krīzi un lielajām grūtībām, kas jārisina Eiropas Savienībai, mēs esam vienoti kopīgās vērtībās, kā, piemēram, pastāvēšanā par cilvēktiesībām un mūsu sabiedrības vismazāk aizsargāto pārstāvju aizstāvēšanā. Mēs nedrīkstam atkāpties no šīm vērtībām neatkarīgi no pašreizējiem krīzes apstākļiem. Eiropieši tam piekrīt – jaunās “Eirobarometra” aptaujas dati liecina, ka 93% no mums uzskata, ka ir svarīgi, lai ES sadarbotos cīņā pret cilvēku tirdzniecību.

Tāpēc mums ir jāpastiprina savas pūles, jāuzlabo cīņas paņēmieni un jāmācās no iepriekšējo gadu pieredzes. Šodien publicētās Eiropas Komisijas stratēģijas prioritāšu klāstā ietilpst pie atbildības saukto skaita palielināšana, palīdzība cietušajiem visos iespējamos veidos un jaunu noziedzības modeļu un tendenču izprašana. Katrā ES valstī tiesībaizsardzības iestādēm vajadzētu izveidot specializētas valsts struktūrvienības, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecības izskaušanu. Tās darbotos kā kontaktpunkti, kad, piemēram, citas valsts iestādēm ir vajadzīga palīdzība izmeklēšanas procesā. Sadarbojoties ES dalībvalstīm un Eiropas policijas iestādei Eiropolam, tiks izveidotas kopīgas izmeklēšanas komandas.

 

Par policijas darbu – šobrīd svarīgāk nekā jebkad agrāk ir sākt sekošanu naudas plūsmai, tas ir, vākt pierādījumus, izmeklējot cilvēku tirgotāju finanšu līdzekļus. Ir arī nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību šīs nozares starpniekiem – nelegālām pagaidu darba aģentūrām un tamlīdzīgiem vidutājiem.

 

Eiropa jau ir veikusi pareizajā virzienā vērstus pasākumus. Pagājušajā gadā tika pieņemti ES tiesību akti, kas visās Eiropas tiesās šiem noziegumiem paredz vienlīdz smagu sodu. Tagad dalībvalstīm ir tiesisks pienākums nodrošināt veselības aprūpi un atbalsta sniegšanu cietušajiem. Var un vajag darīt vēl. Nākamgad tiks izveidots ES mēroga tīkls, apvienojot organizācijas un iestādes, kas specializējas cietušo atbalsta jautājumos. No ES fondiem tiks finansēti arī pētījumi par to, kā noziedznieki maina savas vervēšanas metodes, aizvien vairāk koncentrējoties uz sociālajiem medijiem un interneta sludinājumiem. Turklāt ir svarīgi izpētīt cilvēku tirdzniecības pieprasījuma pusi. Ja nav pircēju – nav arī cietušo.

Lai palīdzētu bērniem, kuri nonāk cilvēku tirgotāju ķetnās, ir nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi. Pēc Londonas policijas datiem, nelegāli ievesta bērna cena Lielbritānijā ir 20 000 eiro, šī summa tad ir “parāds”, ko cietušajiem var nākties nomaksāt. Neskatoties uz šo bērnu neaizsargātību, ES nepastāv vienota nostāja par to, kā aizsargāt šo bērnu intereses un kādai būtu jābūt aizbildņu un pārstāvju lomai. Šādas pamatnostādnes tagad tiks izstrādātas ES līmenī.

Tomēr ar stratēģijas izveidi vien nepietiek. Galu galā šie pasākumi ir atkarīgi no ES dalībvalstu politiskās gribas un resursiem, kas atvēlēti cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Ja mēs vēlamies izdarīt izvēli par labu cietušajiem un Eiropas sabiedrībai, mēs nedrīkstam pazemināt nospraustos mērķus. Cilvēku tirdzniecība ir jāizskauž, un šodien publiskotās stratēģijas ietvaros Eiropas Savienībai ir iespēja strādāt kopā, lai sasniegtu šo mērķi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+