Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. oktobris, 2016
Drukāt

Tas tev noteikti jāzina: Ko redz un spēj ceļu policija ar netrafarētu auto (8)

Foto - Atis JansonsFoto - Atis Jansons

Pretējā virziena joslu kontrolei. Tur ar 106 km/h pa malējo joslu braucošo vēl ātrāks.

Ceļu policijas vadība man deva iespēju dažas stundas būt viņu pašlaik modernākā satiksmes kontroles rīka – “netrafarētā” auto – pasažierim. Jautāt par tehniskajām iekārtām un to dotajām iespējām.

Vispirms par tehniku. Pirmkārt – videoieraksta kameras. Divas – uz priekšu un atpakaļ vērstas. Tātad aptverts tiek gandrīz viss 360 grādu loks ap šo auto. Aptverts visai augstā kvalitātē, izšķirtspējā, kas daudzkārt pārsniedz mūsu pašu lietoto amatieru videoiekārtu trūcīgo detalizējumu. Kameras ieraksta arī skaņu. Ieslēgtas tās tiek vienlaikus ar auto aizdedzi un darbojas pastāvīgi līdz ekipāžas dežūras beigām. Tātad viss, kas ekipāžas darba laikā notiek ap to, ir fiksēts precīzi un neapstrīdami, “attinams”atpakaļ, apstādināms, pietuvināms, nepieļaujot nekādus potenciāli vainīgo atrunu manevrus vai pašu inspektoru subjektīvu jeb pārlieku stingru piekasīšanos.

Otrkārt – “radari” jeb ātruma mērīšanas ierīces. Arī divi – uz priekšu un atpakaļ vērsts. Atšķirībā no videokamerām tie nedarbojas pastāvīgi, bet tiek ar pulti ieslēgti brīžos, kad inspektors uzskata to par vajadzīgu. Pastāvīgs starojums būtu lieka jau tā dažādu viļņu pilnas vides piesārņošana. Turklāt tas varētu atklāt kontroles klātbūtni tiem ne mazāk mūsdienīgi aprīkotajiem satiksmes dalībniekiem, kuri par spīti likuma liegumam lieto dažādas “pretradaru”ierīces. Par tām mazliet vēlāk. Vēl par radaru. Zaļais lodziņš rāda mūsu ātrumu. Pa kreiso joslu apsteidzošais brauc ar 103 km/h. Un apturēts netiks, jo viņa un mūsu mērierīču kļūdas nobīda grēciņu zemākajā (+10 km/h) pārkāpumu zonā, kura šajos apstākļos par bīstamu un sodāmu atzīta netiek.

Uz priekšu vērstais radars spēj skatīt kopainu arī plašāk. Uz Vidzemes šosejas divu pretējā virziena joslu kontrolē redzam, ka tur ar 106 km/h pa malējo joslu braucošo apsteidz kāds, kuram arī 115 km/h liekas pieļaujami. Tipiska Latvijas aina, vai ne? Mūsu ekipāža šajās norisēs iejaukties diemžēl nav spējīga – grēcinieks ir aiz virzienus atdalošās barjeras, un aizturēšanas manevrs būtu pārāk sarežģīts…

Uz šaurāka (divjoslu ceļa) viss ir vienkārši. Tuvojoties aizdomīgam pretimbraucējam, radars tiek ieslēgts, parāda pārkāpumu. Inspektors ieslēdz vējstiklos maskētās bākugunis (ja vajag – arī jaudīgu skaļruni) un vainīgo apstādina. Seko audzinoša saruna, kuru pamatotāku padara informācija, kuru iespējams iegūt mobilajā datu bāzē, datoriņa skārienjutīgā ekrānā. Ievadot tajā jebkura auto numuru, saņemam ziņas par iespējamu auto atrašanos meklēšanā, par tehniskajām apskatēm, apdrošināšanu u. tml. Ievadot vadītāja personas kodu – viņa vēsturiskos grēkus (arī datus par medicīnisko izziņu, dzīvesvietu utt.). Datu ievade diemžēl manuāla, kameras nolasīto numura zīmju automātiska filtrēšana pagaidām nav iespējama.

Priecīga ziņa aizmāršīgajiem un izklaidīgajiem – nevajag baidīties par milzu nepatikšanām, ja mājās aizmirsušies dokumenti. Šī datu bāze pēc jūsu nosaukta personas koda spēs inspektoram parādīt jūsu sejas foto ar visiem vadīšanas tiesību un auto piederības datiem. Tiksiet cauri ar aizrādījumu vai niecīgu sodu.

Sliktāk var klāties tiem augstāk pieminētajiem moderno tehnoloģiju faniem, kuri no ātruma sodiem sargāties nolēmuši ar “antiradariem”. Šis termins gan nav precīzs un būtu dalāms divās ierīču grupās. Radara detektori signalizē par kontrolējoša starojuma tuvumu. Radara bloķētāji tā signālu kropļo, padarot atstarotos rezultātus nelietojamus. Abas grupas Latvijā ir aizliegtas, konfiscējamas. Un abu grupu ierīču klātbūtni kādā auto varot noteikt pēdējais jauninājums policijas bruņojumā. Tā apgalvo inspektori. Nodemonstrēt rīku darbībā gan viņi man nepaspēja – divās mūsu reida stundās tas klusēja. Laikam jau pārāk izplatīti šie nelikumīgie “antiradari” tomēr nav.

Kopumā – diezgan rāma pastaiga iznāca. Viens protokols (kādai dāmai Ādažos) divās stundās – vai nav par maz tik nopietnām investīcijām kontroles tehnikā? Nav. Tā saku pēc otra protokola, kurš tika rakstīts, finišam tuvojoties. Un ir atsevišķa stāstiņa vērts.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Neatbalstu to kā izmanto šos resursus Atbildēt

    netrafarēto redzēju Daugavpilī pāris rezies pie pirsmskolas bērnu iestādes (dārziņa) pagalmā dežūrēja, lai cilvēki neliek zem zīmes mašīnas (no rīta ap 8:00 uz visiem vecākiem tikai 4 vietiņas, kur var tuvumā nolikt mašīnu), man uzreiz bija jautājums vai tiešām mašīnai ar tehniku kopā virs 100k kopumā būtu jādara tāds darbs?! Mēs esam tik bagāta valsts, kam tas vajadzīgs?!

  2. “Datu ievade diemžēl manuāla, kameras nolasīto numura zīmju automātiska filtrēšana pagaidām nav iespējama.”
    Nu, labi, ka vēl tā! Paldies par info, uz ceļa jutīšos nedaudz drošāk vēl kādu laiku.

  3. Neticu, ka divu stundu laikā nebija neviens, kurš laicīgi neparādīja pagrieziena rādītāju… kāpēc tādus neķer?

    • Tērēt degvielu ar tik dārgu tehniku, lai ķertu pagrieziena nerādītāju uz vientuļa ceļa? Izklausās muļķīgi. Netrafarētajam atklāties vispār vajadzētu tikai pie tādiem, kam 150 ir par maz, vai kas tīši uzvedas agresīvi.

  4. C’mon. Uz Vidzemes šosejas ir jānovāc tās standartiem neatbilstošās gājēju pārbrauktuves un jāuzliek automagistrāles zīme. 115 km/h ir lēni, starp citu. 165 km/h būtu normāli.

    • Manuprāt tomēr 130, ja ņemam vērā visus apstākļus, bet ar nosacījumu, ka līdz +20 liek mierā (apsteigšanas brīžiem, lai lieki nekavētu satiksmi). Pusei Latvijas autoparka tehniskais stāvoklis ir tāds, ka 165 ir tuvu galējai robežai, vai arī ļoti bīstami, pat braucot vienam – plikas riepas, bremzes nekādas utt., bet tajā plūsmā jāvar puslīdz iekļauties visiem, lai nesāktos bardaks. Bet tā jā – vispirms uzliktu vasarā 110, ziemā 100, un ik pēc pāris gadiem celtu to ātrumu, lai visi pierod, tehniku pielāgo, ceļa uzturētāji pamazām pielāgo ceļu.

      Un tās gājēju pārejas netraucē, tās ir tikai pāris vietās – tur var laicīgi samazināt līdz 100km/h, tad nebūs problēma nobremzēt, ja kāds tur tiešām sadomās iet (ar atbilstošu luksafora signālu, protams).

      Nu labi, pietiks sapņot 🙂

    • Daudz vairāk kā tikai gājēju pārbrauktuves traucē šo ceļa posmu pārveidot par automaģistrāli. Paskaiti cik vienlīmeņa krustojumi, cik mājas kurās var iebraukt tikai no joslas pa kuru, tavuprāt būtu jābrauc 165 utt.

      • Visas tās nesakarīgās nobrauktuves tāpat ar laiku būs jālikvidē. Mums vajag programmu Latvija 200 un mērķi katru gadu uzbūvēt vismaz 10 km automaģistrāļu identiskas pēc kvalitātes kā Vācijā.

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+