Ekonomika
Īpašums

Lai tiktu vaļā no parādiem, politiski represētais spiests pārdot ģimenes relikvijas 16


1949. gada 25. martā mani, divgadīgu bērnu, kopā ar māti padomju okupācijas vara izsūtīja uz Tomskas apgabalu. Iedzenot milzu parādos, tagad to pašu var panākt zemes īpašnieks,” spriež Imants Šmits.
1949. gada 25. martā mani, divgadīgu bērnu, kopā ar māti padomju okupācijas vara izsūtīja uz Tomskas apgabalu. Iedzenot milzu parādos, tagad to pašu var panākt zemes īpašnieks,” spriež Imants Šmits.
Foto – Valdis Semjonovs

Bulduros no Muižas ielas 26. nama iedzīvotājiem grib piedzīt 32 718 eiro par 1305 kvadrātmetriem zemes, kas pēc likumā noteiktā viņiem jānomā no zemes īpašnieka piespiedu kārtā.

Nama iedzīvotājs Imants Šmits stāsta, ka pirms diviem gadiem no apsaimniekotāja saņēmis brīdinājumu par parādu 4299,55 eiro apmērā. Cenzdamies to samazināt, bijušais Jūrmalas mūzikas vidusskolas skolotājs un politiski represētais pārdevis viņam piederošos mūzikas instrumentus, no vecmammas mantotās ulmaņlaiku dzintara krelles, citas dārglietas un ģimenes relikvijas…

“Pie mākslinieka Daiļa Rožlapas gleznām vēl neesmu ķēries. Neceļas rokas, jo tās man viņa paša dāvinātas,” viņš nopūšas.

Jāmaksā teju simt reižu vairāk!

2012. gadā gada nomas maksa Imantam Šmitam bijusi aprēķināta 724,80 eiro apmērā – proporcionāli viņa dzīvokļa platībai. Bet 2013. gadā apsaimniekotāja rēķinā piepeši parādījusies teju sešreiz lielāka summa – 3986 eiro…

“Līdz 2012. gada beigām par zemes nomu maksāju 10,68 latus jeb 15,20 eiro mēnesī,” skaidro Imants Šmits, “bet par 2013. gada janvāri man jau bija aprēķināti 1031,11 lati jeb 1467,14 eiro. Sākot no februāra, mēneša nomas maksa tika noteikta 398,63 lati jeb 567,20 eiro. Mana pensija ir 160 eiro. Dzīvesbiedre gan vēl strādā, uz rokas saņemot 300 eiro. Tik un tā mēs, divi pensijas vecuma cilvēki, nevarējām samaksāt toreiz un nespējam arī pašlaik, tāpēc slīkām parādos. Pēc visiem maksājumiem par dzīvokli, uzturu un zālēm mums pāri paliek 106 eiro… Kaut arī parāda summu, pārdodot ģimenes relikvijas, pašlaik man izdevies samazināt apmēram uz pusi, patiešām nezinu, kā spēšu samaksāt atlikušo. Jo jāmaksā jau arī kārtējie zemes nomas rēķini – kopš šā gada februāra 44,49 eiro mēnesī, vairāk nekā 500 eiro gadā,” atzīst Imants Šmits.

Milzu rēķini arī citiem

Līdzīgus parādu rēķinus saņēmuši arī citi šā nama iedzīvotāji. Šā gada martā Edgaram Šņorem piesūtīts rēķins par 3937,94 eiro parādu. Rēķinu par 2286 eiro SIA “Jūrmalas namsaimnieks” šomēnes piesūtījis arī Edgara mātei Helēnai, kaut arī jau pirms gada viņa aizgājusi viņsaulē.

Ja līdz 1. maijam – nepilnu divu mēneša laikā – šie parādi nebūšot samaksāti, apsaimniekotājs sola vērsties pret iedzīvotājiem tiesā, kas piedzīšot no viņiem gan šos parādus, gan soda naudu par maksājuma kavējumu, gan tiesas izdevumus.

Iedzīvotājiem sūtītajos brīdinājumos apsaimniekotājs norādījis, ka šie parādi esot ne tikai par zemes nomu, bet arī par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Manis uzrunātie nama iedzīvotāji gan apgalvo, ka par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem vienmēr maksājuši apsaimniekotāja noteiktajos termiņos un pilnā apmērā, agrākajiem zemes īpašniekiem tāpat maksājuši arī par zemes nomu. Bet parādos viņus iedzinis pašreizējais zemes īpašnieks – AS “Pilsētas zemes dienests”, kurš, tiesā piedzīdams no iedzīvotājiem parādus, labi pazīstams ne tikai Jūrmalas, bet arī Rīgas iedzīvotājiem.

Parādu jūgā līdz mūža vakaram

“Biju ļoti pārsteigts, saņemot šādu rēķinu – par man un manai jau pirms pāris gadiem viņsaulē aizgājušajai mātei piederošajiem dzīvokļiem kopsummā vairāk nekā 6000 eiro,” piebilst Edgars Šņore. “Nama apsaimniekotājam gan šogad, gan agrāk esmu prasījis atsūtīt precīzāku aprēķinu, kā par man piederošajiem dzīvokļiem veidojies šis parāds, ņemot vērā gan atšķirīgās zemes kadastrālās vērtības, gan to, ka no 2015. gada nodoklis par zemi zemes īpašnieka vietā man nav jāmaksā. Taču nekādus paskaidrojumus tā arī neesmu saņēmis.”

“Man aprēķinātos ap 3500 eiro izdevās samaksāt, jo es vēl strādāju un nopelnu,” atklāj nama iedzīvotājs Kaspars Tolstiks, “bet diezin vai to spēs pārējie nama iedzīvotāji, kuri lielākoties ir pensijas vecumā un ar ļoti maziem ienākumiem. Tāpēc uzkraut viņiem šādu slogu būtībā nozīmē iejūgt parādu jūgā līdz mūža vakaram.”

Arī Oskars Miglenieks atklāj, ka no viņa viņsaulē aizgājušajai mātei aprēķinātā parāda aptuveni 7100 eiro apmērā izķepurojies tāpēc, ka pēc mantojuma izsludināšanas “Jūrmalas namsaimnieks” nepieteica savu prasību. “Taču citi dzīvokļu īpašnieki būs spiesti maksāt, ņemot vērā šo viņiem likumā noteikto pienākumu,” teic viņš.

Vēl jāsaņem 32 718 eiro…

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” valdes loceklim Kristapam Zarānam jautāju, kā nama iedzīvotājiem pēkšņi varēja rasties šie galvu reibinošie parādi. Viņš atbild, ka ar zemes īpašnieku – AS “Pilsētas zemes dienests” bijis ieildzis strīds par zemes nomas līguma noteikumiem. Kamēr strīdējušies, tikmēr zemes kadastrālā vērtība ik gadu strauji cēlusies, bet tai līdzi arī kāpusi nomas maksa.

2012. gada beigās strīdu izšķīrusi Rīgas apgabaltiesa. Pēc tiesas sprieduma “Jūrmalas namsaimniekam” bijis jāsamaksā “Pilsētas zemes dienestam” zemes noma – par aizvadītajiem pieciem gadiem 33 257 eiro.

“Šo tiesas piespriesto summu samaksājām zemes īpašniekam no savas kabatas. Bet par zemes nomu jāmaksā nama iedzīvotājiem. Līdz šim no viņiem esam iekasējuši 6849,78 eiro. Bet vēl jāsaņem atlikušie 32 718 eiro,” vēsta Kristaps Zarāns.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” pārstāvis atzīst, ka Muižas ielas nama iedzīvotāji neesot vienīgie Jūrmalā, kuri ir parādā par zemes nomu. Kauguros “Pilsētas zemes dienestam” piederot pāris citu zemes gabalu, uz kuriem uzcelto namu iedzīvotāji arī esot parādā par zemes nomu. Atšķirība esot vien tā, ka tur dzīvokļu namos ir vairāk un šis parāds vēl nesniedzas tūkstošos.

Zeme gājusi no rokas rokā

Iedzīvotāji stāsta, ka agrāk pat neesot zinājuši, kam īsti pieder zeme zem viņu nama. Kā redzams zemesgrāmatā, kopš no 1997. gada, kad ar Jūrmalas zemes komisijas lēmumu ap pushektāru lielais zemes gabals atdots likumīgajai mantiniecei, vēlāk tas šķērēts mazākos gabalos un gājis no rokas rokā. Turklāt, lai nama iedzīvotāji nevarētu izmantot pirmpirkuma tiesības, darījumi vienmēr noslēgti pēc pazīstamas shēmas. Vispirms pārdodot zemes domājamo daļu, bet pēc dažām dienām pārējo. Vai noslēdzot maiņas līgumu, kā par šī zemes gabala īpašnieku 2005. gadā kļuva “Pilsētas zemes dienests”.

“Ka zeme pieder “Pilsētas zemes dienestam”, par to uzzinājām tikai 2013. gadā, kad no apsaimniekotāja saņēmām šos trakos rēķinus,” saka Edgars Šņore.

“Tiesa, 2003. gada oktobra beigās viens no agrākajiem zemes īpašniekiem Rolands Buls negaidīti piedāvāja mums izpirkt zemi zem mājas par 25 latiem jeb 40 eiro kvadrātmetrā. Ja nepirkšot, tad jau nākamgad zeme piederēšot akciju sabiedrībai “Juridiskais birojs SPECIALIS”, tagad pārdēvētai par “Pilsētas zemes dienestu”,” stāsta Imants Šmits. “Mums, deviņiem dzīvokļu īpašniekiem, piedāvāja samaksāt 26 300 latus jeb 42 080 eiro… Dalot uz galviņām, katram 4676 eiro. Bet neviens jau tādu summu pāris mēnešu laikā nespēja sagādāt, un viss palika pa vecam.”

Vienīgā izeja – maksāt

Nama iedzīvotāji pieļauj, ka šis “Pilsētas zemes dienests”, kuru pārstāv advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke un citi piespiedu nomas lieliskās iespējas izstudējušie juristi, mērķtiecīgi uzdarbojas, lai par milzu parādiem, kurus iedzīvotāji nekad nespēs samaksāt, panāktu viņu dzīvokļu pārdošanu izsolē. Ja par parādiem lieta nonāktu tiesā, tāds iznākums ir pilnīgi iespējams.

Pēc viņu domām, šo koka namu Šlitkem un Co nevajag. Toties vajag zemi, kas šajā Jūrmalas rajonā ir ļoti vērtīga.

SIA “Jūrmalas namsaimnieks” valdes loceklis Kristaps Zarāns gan apgalvo, ka pašlaik uzņēmumam parādā esot vien daži šā nama dzīvokļu īpašnieki, citi parādu maksājot.

Uz jautājumu, ko iedzīvotājiem iesākt, apsaimniekotāja pārstāvis atbild, ka vienīgā izeja esot nākt un vienoties par parāda maksājumiem kādā garākā termiņā.

Izeju neredz

Imants Šmits atzīst, ka pašlaik neredz izeju, kā izkļūt no parādu jūga. Izeju meklēdami, daži nama iedzīvotāji pat mēģinājuši pārdot dzīvokļus. Atradušies arī pircēji. Bet, tiklīdz uzzinājuši, ka zeme zem nama pieder citam īpašniekam, vienā rāvienā pazuduši.

Viņaprāt, diezin vai atrisinājums ir Tieslietu ministrijas sagatavotais un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais likumprojekts, kas paredz šo kroplīgo piespiedu zemes nomas attiecību izbeigšanu, ļaujot nama iedzīvotājiem atpirkt zemi par tās kadastrālo vērtību, sareizinātu ar koeficientu 1,18. Ministrijā plānoja, ka likums būtu spēkā jau no šī gada 1. janvāra. Pēc namiem nepieciešamo zemes robežu pārmērīšanas atpirkšana sāktos no 2020. gada. Bet kopš likumprojekta iesniegšanas 2015. gada oktobrī tas tālāk par pirmo lasījumu nav pavirzījies.

Saistītie raksti

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, zemes gabala kadastrālā vērtība ir 
74 633 eiro. Pat pieļaujot, ka turpmākajos gados tā neceļas, un sareizinot to ar 1,18, nama iedzīvotājiem šī zeme būtu jāizpērk par 
88 067 eiro. Proporcionāli dzīvokļu platībām maksājamās summas, protams, atšķirtos. Bet dalot šo summu uz deviņiem šā nama dzīvokļu īpašniekiem, katram būtu jāsamaksā 9785 eiro…

“Šī summa tātad jāmaksā papildus tām, ko jau visus aizvadītos gadus esam maksājuši par zemes nomu. Sarēķinot tās, šo zemi sen jau esam izpirkuši. Vai man vecumdienās jāpārdod vienīgais dzīvoklis un pēdējā iedzīve, lai izkļūtu no zemes nomas parādu jūga?” jautā Imants Šmits.

LA.lv