Parādu krīze iezogas eksportējamās produkcijas cenās 0
Gada laikā ražotāju cenas eksportētajai produkcijai pieaugušas tikai par 0,1% un tās atspoguļo parādu krīzes ietekmi, kas vērojama Latvijas galvenā tirgus pieprasījuma izmaiņās, kā arī sasaucas ar citu pasaules reģionu izaugsmes perspektīvām, kas šogad ir visai piezemētas, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Uz valdošā naftas cenu kāpuma fona šā gada martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu līmenis samazinājās par 0,4%. To galvenokārt noteica produkcijas cenu kritums eksporta tirgos, kamēr vietējam tirgum saražotās produkcijas cenu līmenis pieauga minimāli – par 0,1%, skaidroja Gašpuitis.
Savukārt martā, salīdzinot ar pērno martu, ražotāju produkcijas inflācija turpināja palēnināties un sasniedza 5,4%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās būtiskāk jeb par 9,5%. Lielāko ietekmi uz ražotāju cenu kāpumu veidoja energoresursu sadārdzināšanās.
Izteiktu pieauguma tempu kritumu uzrāda eksportētās produkcijas cenas, kas martā gada laikā palielinājās vien par 0,1%.
“Šādas tendences eksporta produkcijas cenās atspoguļo parādu krīzes ietekmi, kas vērojama Latvijas galvenā tirgus pieprasījuma izmaiņās, kā arī sasaucas ar citu pasaules reģionu izaugsmes perspektīvām, kas šogad ir visai piezemētas. Tādēļ tuvākajos mēnešos eksporta produkcijas cenu līmenis var arī samazināties, kas, visdrīzāk, atstās ietekmi uz atsevišķu nozaru eksportējošo uzņēmumu apgrozījumiem,” prognozēja Gašpuitis.
Tādēļ Latvijas ražotājiem nāksies pastiprināti kāpināt noieta apjomus vai meklēt alternatīvas stagnējošajiem tirgiem. No tā izrietēs arī eksporta apjomu izmaiņas, lai arī kopējā izvedamo preču apjoma statistiku turpinās balstīt tranzīta plūsmas, sacīja ekonomists.
“Ražotāju cenu līmenis gan ir tikai indikatīvs potenciālajam patēriņu cenu izmaiņām. Tomēr tas varētu liecināt, ka vispārējais vērtējums par inflācijas pakāpenisku mazināšanos Eiropas Savienībā varētu saglabāties. Taču atšķirīgais cenu kāpums vietējai un eksportējamai produkcijai norāda, ka, pretēji tendencēm ārējos tirgos, ražotāji var pastiprināti meklēt iespējas izmaksu pieaugumu kompensēt iekšējā tirgū. Ja veidosies labvēlīgi apstākļi, tad jebkura iespēja izmaksas pārlikt uz gala patērētāja pleciem tiks izmantota, bet tas savukārt var radīt sarežģījumus inflācijas kritērija izpildei,” skaidroja Gašpuitis.
Jau ziņots, ka šā gada martā salīdzinājumā ar februāri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,4%, bet salīdzinājumā ar 2011.gada martu ražotāju cenas augušas par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2012.gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 5,4%.
