Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. oktobris, 2015
Drukāt

Latvijā gada laikā viens cilvēks izmet 113 kilogramus pārtikas (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gada laikā, rēķinot uz vienu Latvijas cilvēku, atkritumos izmet vismaz 113 kilogramus pārtikas produktu, tostarp visvairāk mājsaimniecības – 38% no kopējā daudzuma, rāda Zemkopības ministrijas un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aprēķini. Samazinot šo daudzumu kaut nedaudz, ietaupītu naudu, izsīkstošos dabas resursus un mazinātu klimata pārmaiņas. Latvijā pārtikas produktu vai atlikumu izmešanu likums neierobežo, bet vairākas valstis, tostarp Īrija, savos likumos ir iekļāvušas normas, kas to dara.

Visā pasaulē gada laikā atkritumos izmet aptuveni 1,3 miljardus tonnu pārtikas produktu, kas veido aptuveni 30% no ražoto produktu daudzuma. Tas situācijā, kad, pēc ANO vērtējuma, 805 miljoni no planētas 7,3 miljardiem iedzīvotāju laikā no 2012. līdz 2014. gadam nebija pietiekami paēduši. Eiropas Savienībā pārtikas atkritumu daudzums gadā veido 100 miljonus tonnu, lēš Eiropas Komisija. Vislielākā daļa no šiem atkritumiem rodas mājsaimniecībās – 38%, lauksaimniecības nozare ražo 23%, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozare – 14%, produktu gatavošana un glabāšana – 12%, bet pārtikas pārstrādes nozare – 5% pārtikas atkritumu.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtikas atkritumu daudzumu neuzskaita, tāpēc vērtēt šo nozari ir sarežģīti. LASA 2004. un 2014. gadā veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka Rīgas viesnīcās ar 50 – 80 darbiniekiem 2014. gadā nedēļas laikā, rēķinot uz vienu darbinieku, radīja 31 kg atkritumu. Desmit gadus agrāk šis rādītājs bija 14 kg. Savukārt mācību iestādēs ar 70 – 75 darbiniekiem atkritumu daudzums, rēķinot vidēji uz darbinieku, šajā laika posmā samazinājās no 10,8 kg līdz 2,7 kg. Mācību iestādēs un bērnudārzos ar 20 – 50 darbiniekiem “ražoja” vairāk atkritumu – aprēķini uzrādīja kāpumu no 0,9 kg līdz 2,9 kg, rēķinot uz vienu darbinieku. Slimnīcās ar mazāk nekā 1000 darbinieku skaitu atkritumu daudzums kritās no 1,6 līdz 0,2 kg, bet slimnīcās ar vairāk nekā 2000 darbiniekiem tas kritās no 0,8 līdz 0,6 kg.

Nīderlandes uztura centrā ir aprēķināts, ka mūža laikā viens cilvēks atkritumos izmet vairāk nekā 3,7 tonnas pārtikas produktu, tostarp visvairāk piena produktus – 992 kg, aptuveni 800 kg maizes, 405 kg dārzeņu, vismazāk kūkas – 106 kg un ēdiena atliekas – 56 kg. Latvijā šie rādītāji cilvēku labklājības līmeņa un vidējā dzīves ilguma, kas Nīderlandē ir 81,4 gadi, Latvijā 73,4 gadi, dēļ, visticamāk, būtu par 30 – 50% atšķirīgi, norāda LASA. Vides eksperti, Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) aicina ikvienu cilvēku, tostarp īpaši lēmējus, vērtēt milzīgos atkritumu izmešanas radītos zaudējumus un sekas, ko tie rada.

FAO aprēķināts – ja planētas iedzīvotāju skaits kāps, kā agrāk paredzēts, tad līdz 2030. gadam viņu ēdināšanai vajadzēs par 50% vairāk pārtikas produktu, par 40% vairāk ūdens un par 40% vairāk enerģijas. “Tas – situācijā, kad dabas resursus jau patlaban izmantojam pārāk intensīvi un klimata pārmaiņas ir kļuvušas par realitāti,” norāda FAO Lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības departamenta vadītāja Jevgēņija Serova.

Patlaban lauksaimniecības un pārtikas produktu ķēdē tērē aptuveni 30% no pasaulē ražotās enerģijas, tostarp 70% enerģijas – pēc tam, kad izejviela ir atstājusi fermu. Lauksaimniecības un pārtikas produktu ķēdē ražo aptuveni 30% siltumnīcas efektu veidojošās gāzes (SEG). Tātad, nonākot atkritumos pārtikas produktiem, zudumā ir gājusi šo atkritumu ražošanai tērētā enerģija. Lauksaimniecība ietekmē dabu, apkārtējo vidi. Pēdējā laikā ik gadu aptuveni 13 miljonus hekt­āru mežu zemes maina izmantošanas mērķi, 20% no apūdeņotajām augsnēm mineralizējas augkopības produktiem neefektīvi izmantotā ūdens daudzuma dēļ. Pasaules ekonomiski attīstīto valstu organizācijas (OECD) eksperti paredz – saistībā ar klimata pārmaiņām mazināsies augkopības kultūraugu ražība, viena trešdaļa fermu zemju patlaban ir degradēta, bet 12 miljonus ha no šīs zemes ik gadu zaudē sausuma un jaunu tuksneša platību veidošanās gaitā. Baltijas valstīs situācija ir labāka – lauksaimniecībā samazinās SEG emisijas, mazāk lieto slāpekli. OECD norāda Latvijai uz pieaugošo pesticīdu daudzumu izmantošanu un arī uz dabas daudzveidības samazināšanos.

Ko darīt? Varbūt ēdam pārāk daudz? Ja vērtē visā pasaulē, tad tā tas tiešām ir. Pirms vairākiem gadiem pētnieki pierādīja, ka pār­ēšanās ir vēl lielāka problēma, vēl lielāks slimību rašanas iemesls nekā nepietiekams uzturs. Varbūt vajag izmestos pārtikas produktus pārstrādāt vai apstrādāt un nodot enerģijas ražošanai biogāzes stacijām? Pasaulē izmanto dažādus modeļus, kas ļauj pārtikas produktu atkritumiem nenonākt atkritumu poligonos, kur tie rada par ogļskābo gāzi vairākus desmitus reižu kaitīgāko un bīstamāko metāna gāzi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lauku veikalos LIELĀKOTIES’ ir glīti iesaiņoti pārtikas atkritumi par kvalitatīvas pārtikas CENĀM !
    Gan vietēja ražojuma, gan ievesti.
    .
    To pašu var teikt par pārējām precēm…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+