Latvijā
Politika

Pašvaldību vadītāji grib turpināt glabāt naudu zeķē 16

Pašvaldību pārstāvošās organizācijas iebilst pret skaidras naudas uzkrājumu ierobežošanu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Virkne pilsētu mēru savus uzkrājumus veikuši tieši skaidrā naudā.

Lieli skaidras naudas uzkrājumi, dāvinājumi no vecākiem un mantojumi – to pirms gada, analizējot Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās strādājošo izmeklētāju deklarācijas, atklāja raidījums “de facto”. Nedaudz vēlāk par līdzīgu tendenci ziņoja arī žurnāls “Ir” savā pētījumā par Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē strādājošajiem. Protams, krāt naudu “zeķē” šobrīd nav pārkāpums. Taču tas ir mazliet neparasti. Atalgojumu amatpersonas saņem savā bankas kontā. Tieši iespējamo korupcijas risku mazināšana ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc plānots noteikt maksimālo skaidras naudas uzkrājumu apmēru.

“Jau no deviņdesmito gadu sākuma skaidras naudas uzkrājumi vienmēr pastāvēja risks, ka šie skaidrās naudas uzkrājumi dabā neeksistē un amatpersonas deklarācijā tos norāda, lai pēc tam, gūstot kādu prettiesisku labumu, un tālāk šo labumu realizējot un materializējot īpašumos, varētu atsaukties, ka tai bijuši lieli skaidras naudas uzkrājumi,” skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka p.i. Ilze Jurča.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzskata, ka “amatpersonām ir jābūt paraugam pārējai sabiedrībai. Ja mums pastāv ierobežojumi uz darījumiem skaidrā naudā, tad ir pilnīgi loģiski, ka arī tas varētu būt attiecībā uz šiem uzkrājumiem.”

Tieši pašvaldības pārstāvošās organizācijas izmaiņām iebilst visvairāk, un viņu vidū ir ne viens vien skaidras naudas krājējs. Piemēram, Zilupes novada mēra Oļega Agafonova bankas kontā pērn bija tikai apmēram septiņi tūkstoši eiro. Taču skaidrā naudā viņš esot uzkrājis 100 000 ASV dolārus un 86 tūkstošus eiro. Intervijā “de facto” Agafonovs pērn skaidroja, ka šo naudu viņš savulaik mantojis no savas visu mūžu pieticīgi dzīvojošās mātes.

Agafonovs nav vienīgais, kurš glabā skaidru naudu lielā apmērā. Lielākajai daļai no deviņiem Latvijas Lielo pilsētu asociācijas mēru 2015. gadā bijuši skaidras naudas uzkrājumi.

Skaidras naudas uzkrājumi 2015. gadā:

Nils Ušakovs, Rīgas mērs – 0
Jānis Baiks, Valmieras mērs – 0
Leonīds Salcevičs, Jēkabpils mērs – 1 200 EUR
Andris Rāviņš, Jelgavas mērs – 3 150 EUR
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils mērs – 3 235 EUR
Rita Sproģe, Jūrmalas mēre – 4 300 EUR
Uldis Sesks, Liepājas mērs – 6 000 EUR
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes mērs – 78 000 EUR
Aivars Lembergs, Ventspils mērs – 115 000 EUR

Tikai diviem – Rīgas un Valmieras pašvaldību vadītājiem, šāda veida iekrājumu nebija. Vēl daļai uzkrājumu apmērs skaidrā naudā nepārsniedza plānoto ierobežojumu slieksni – vairāk nekā 20 minimālās mēnešalgas vai, piemēram, ja likums būtu pieņemts šogad, – 7 600 eiro.

“Likums jau ir pareiziem, labiem cilvēkiem rakstīts. Ja tā nauda ir noziedzīgi iegūta, tad diez vai viņš to deklarēs jau šobrīd. Tas rada neizpratni,” pret skaidras naudas uzkrājumu ierobežošanu iestājas Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Vineta Reitere viņu papildina, sakot, ka “skaidras naudas uzkrājumu ierobežojums ir nesamērīgs. Attiecīgajām personām tiek liegts brīvi izmantot savu īpašumu.”

Pašvaldības iebilst arī pret to, ka turpmāk amatpersonām būtu jāatklāj partneris, ar kuru tās dzīvo nereģistrētā laulībā. “Nav skaidri definētas pazīmes, kas liecina par dzīvošanu kopā un kopīgu, nedalītu saimniecību. Faktiskajā dzīvē šīs pazīmes – kopīgs maks un kopīga saimniecība – sastopams, gan studentiem dzīvojot kopmītnēs un neatrodoties pāru attiecībās, gan gadījumos, kad tiek īrēta kopīga dzīvesvieta un vienlaikus neatrodoties pāru attiecībās,” savu nostāju pamato Reitere. Savukārt Valainis uzskata, ka ir nepieciešams zināt to, “kādā veidā kontrolējošajām iestādēm fiksēt šādus gadījumus, lai arī iestāžu vadītājiem būtu skaidri saprotams, pēc kādiem mehānismiem viņi varēs to kontrolēt”.

Pretēji pašvaldībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzstāj uz vēl lielāku nepieciešamību saistībā ar amatpersonu partneriem. Viņu vārdiem jābūt publiskiem, nevis ierakstītiem deklarāciju nepubliskojamajā daļā, tāpat kā tas ir ar amatpersonu vīriem un sievām. “Iedzīvotāji ziņo par iespējamiem interešu konfliktiem, balstoties tieši uz deklarācijā esošām ziņām. Viņi zina, kas ir amatpersonas darījumu partneri, kas ir amatpersonas radinieki, un mums šādi ziņojumi gadu gadiem nāk,” norāda Jurča.

Bija iecerēts, ka skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumi varētu stāties spēkā jau šogad, tāpat kā iecere, ka deklarācijās jāuzrāda amatpersonu civillaulāto vārds, kā arī citas iniciatīvas. Taču likumprojekts iestrēga diskusijās – izmaiņas neatbalsta ar pašvaldībām saistītās organizācijas un to pārstāvošā ministrija.

LA.lv