Latvijā
Politika

Pavļuts: Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi 4

LETA

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc “Kustības “Par”” mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā aģentūrai LETA stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Šā gada Saeimas vēlēšanas, pēc Pavļuta domām, nebūs ierastā izvēle starp labējiem un kreisajiem vai starp konservatīvajiem un liberāļiem, bet gan tā būšot “izvēle par labu nākotnei, nekavējoties vakardienā”.

“Mēs esam moderni, diezgan jauni, labi izglītoti cilvēki, kas domā par nākotni, kuriem daudziem ir bērni un kuri domā par to, kā viņi dzīvos un kāda nākotne būs Latvijai. Mēs nedomājam divu vai četru gadu vēlēšanu ciklā. Mēs skatāmies daudz tālākā nākotnē,” balsot par “Par” mudināja Pavļuts.

Pēc Pavļuta domām, patlaban Latvijā nav nevienas īsti labējas partijas. “Latvijā vairāk ir bijusi tāda neskaidra centriska politika. “Vienotība” ir kaut kas grūti izprotams politiskajā spektrā. Pēdējā laikā “Vienotībā” ir vērojams iekšējs stress, kas saistīts ar vēlmi piesaistīt nacionāli noskaņotus vēlētājus, tāpēc ir “izklupieni” nacionālā konservatīvisma virzienā. Es šajā partijā vairs nesaskatu neko labēju, pat ne lāga centrisku.”

“Man liekas, ka galvenais nav karināt politiskas birkas, jo vēlētājiem faktiski neko neizsaka apzīmējumi “labējs”, “kreiss”, pie tam Latvijā šajos jēdzienos valda pietiekami liels juceklis. “Par” iesaistoties politikā, galvenais jautājums bija, vai vēl kāds politiskais spēks ir gatavs vērsties pret stagnāciju, bezcerības sajūtu, kas valda ne tikai politiskajā vidē, bet arī vēlētājos,” izteicās Pavļuts.

Pavļuts domā, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki turpina braukt projām no Latvijas ar visām ģimenēm, ir tāpēc, ka nejūt te perspektīvu un netic, ka esošajai politiķu paaudzei būtu redzējums, kādā veidā Latvija nākotnē varētu uzplaukt. “Cilvēki netic, ka politiķi šajā situācijā spēj piedāvāt redzējumu, kā Latvija var attīstīties,” uzskata Pavļuts.

Meklējot partnerus vēlēšanām, “Par” izteikusi piedāvājumu “progresīvi domājošiem, liberāliem politiskajiem spēkiem”, uz ko atsaucās partijas “Izaugsme” un “Latvijas attīstībai”. “Par partiju “Izaugsme” varu teikt, ka mēs šos cilvēkus zinām, mums no paša sākuma ļoti simpatizēja viņu orientācija uz iejūtīgu sociālo politiku, ļoti laba izpratne veselības politikas jomā. Partijā ir ārsti un citi ar veselības jomu saistīti cilvēki. Partijas “Izaugsme” vadītājs Andris Skride ir sabiedrībā labi pazīstams kā reto slimību speciālists. Par partiju “Latvijas attīstībai” jāsaka, ka līdz “Kustības “Par”” izveidošanai Latvijas politiskajā spektrā tā bija vienīgā modernā liberālā partija, mūsu sadarbība ar kuru ir loģiska. Šobrīd panāktās vienošanās liecina, ka mēs ejam uz sociāli liberālu jeb sociālā taisnīguma modernu, jaunas paaudzes piedāvājumu.”

Ticis runāts par sadarbību arī ar “Vienotību”, bet sarunu gaitā esot atklājies, ka “Vienotība” interesējoties tikai par “mūsu jaunajiem, politikā “nesasmērētajiem” cilvēkiem”, lai ar tiem “izdaiļotu savu fasādi, bet pēc būtības nevēlas mainīt pilnīgi neko”.

“”Vienotībai” ir ērti tā, kā patlaban ir. To apliecina arī viņu pašreizējā darbošanās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītajā koalīcijā. Ir redzams, ka “Vienotība” mainīties nevēlas. Sarunas par jaunajām politiskajām prioritātēm, ko varētu piedāvāt vēlētājiem, nekur nenoveda. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc mēs izvēlējāmies veidot priekšvēlēšanu apvienību bez “Vienotības”,” “Vienotību” kritizēja Pavļuts.

LA.lv