Latvijā
Izglītība

Pedagoģiju studējušo daudz, bet skolotāju – maz1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: PantherMedia/Scanpix/LETA

Uzturēt plašu skolu tīklu ar nelielām klasēm Latvija var atļauties, pateicoties mazajām skolotāju algām, kas ir zemākās starp tām valstīm, kas iestājušās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā). Vismaz tā var secināt no jaunākā OECD izglītības ziņojuma, kurā sniegti dati par izglītības sistēmas struktūru, finansējumu un kvalitāti.

Lai salīdzinātu skolotāju algas dažādās valstīs, pētījuma autori tās pārrēķinājuši ASV dolāros un secinājuši, ka Latvijā oficiāli noteiktā skolotāju algas likme gadā ir aptuveni 14 500 dolāru, kamēr OECD valstīs vidēji šī likme svārstās no 31 300 dolāru pirmsskolā līdz 35 900 dolāru vidējās izglītības posmā.

Jāsaka gan, ka dati par skolotāju algām attiecas uz laiku pirms nesenā algu pieauguma, kas zemāko iespējamo skolotāju atalgojumu paaugstināja par 40 eiro, tomēr, pat pieskaitot šo palielinājumu, jāsecina, ka Latvijas skolotāju algas ir uz pusi zemākas nekā OECD valstīs vidēji.

Zemo pedagogu algu dēļ Latvijā joprojām ir viszemākās izmaksas vidēji uz vienu skolēnu, neraugoties uz to, ka klasē vidēji ir maz skolēnu.

Latvija viena skolēna izglītošanai mācību gadā tērē apmēram 700 ASV dolāru sākumskolā un 1000 dolāru pamatskolā. Tie ir 76 procenti no OECD vidējiem izdevumiem izglītībā, un secināts, ka Latvija uz vienu izglītojamo, salīdzinot ar citām valstīm, tērē vismazāk. Neraugoties uz to, laikā no 2010. līdz 2016. gadam Latvijas tēriņi uz vienu skolēnu pieauguši par 23 procentiem.

Pieaugošās izglītošanas izmaksas uz vienu skolēnu saistāmas tieši ar nelielo skolēnu skaitu klasē, atzīts ziņojumā.

Latvijā 2017. gadā sākumskolā uz vienu skolotāju bija 12 skolēni, kamēr OECD vidēji – 15. Vēl lielāka atšķirība ir pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, kur Latvijā uz vienu skolotāju bija astoņi skolēni, bet OECD vidēji – 13. Interesanti, ka profesionālajā izglītībā Latvijā uz vienu skolotāju bija vairāk audzēkņu nekā OECD vidēji: 17 pret 14. Sakārtojot skolu tīklu un palielinot skolēnu skaitu klasē, būtu iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, atzīts ziņojumā.

Tajā pašā laikā ziņojuma autori tāpat kā pērn secina: ja skolotājs strādā pilnu slodzi, viņa faktiskā alga ir lielāka nekā citiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri arī ieguvuši augstāko izglītību. Vidējās izglītības posmā strādājošie pedagogi pelna pat par 50 procentiem vairāk nekā citi ar augstāko izglītību, bet skolu vadītāji vidējās izglītības posmā saņem pat par 91 procentu lielākas algas nekā citi nodarbinātie ar augstāko izglītību.

Secināts arī, ka Latvijā vairāk pieaugušo nekā OECD vidēji ir ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību: mūsu valstī tā ir pat 14 procentiem iedzīvotāju, kamēr OECD vidēji tikai 12 procentiem.

Ņemot vērā gan to, gan arī salīdzinoši augsto pilnas slodzes skolotāju atalgojumu, kļūst neskaidrs, kāpēc Latvijā ir tik akūts skolotāju trūkums.

Šajā pašā ziņojumā atklāts, ka 25 līdz 34 gadus veco iedzīvotāju grupā tikai viens procents iedzīvotāju ir skolotāji, kamēr OECD vidēji – 1,8 procenti. Toties 50 līdz 59 gadus veco cilvēku vidū 2,8 procenti iedzīvotāju ir skolotāji, kamēr OECD vidēji – 2,4 procenti.

Ziņojuma dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo jaunu cilvēku (25–34 gadi) īpatsvars. 2008. gadā augstāko izglītību bija ieguvušsi 29 procenti valsts iedzīvotāju šajā vecumā, toties 2018. gadā – jau 42 procenti. Secināts gan arī, ka augstākā izglītība biežāk ir sievietēm – 45 procentos gadījumu, kamēr vīriešiem tikai 30 procentiem. Latvijas studenti studijas mēdz ievilkt ilgāk par tām paredzēto laiku, bet sievietes diplomu iegūst ātrāk nekā vīrieši.

Diemžēl sievietes ar augstāko izglītību saņem par 20 procentiem mazākas algas nekā vīrieši ar šādu pašu izglītības līmeni. Ienākumu atšķirība starp dzimumiem gan ir vēl krasāka – pat 28 procenti augstāko izglītību neieguvušo vidū.

Saistītie raksti
Kopumā augstāko izglītību ieguvušie Latvijā pelna par 46 procentiem vairāk nekā pārējie, kamēr OECD valstīs vidēji augstāko izglītību ieguvušajiem ienākumi ir par 57 procentiem lielāki.

Aprēķināts, ka Latvijā finansiālais ieguvums no augstākās izglītības ir 147 500 ASV dolāru vīriešiem un 150 700 dolāru sievietēm, kamēr OECD vidēji vīriešu ieguvums ir 295 900, bet sieviešu – 227 600 ASV dolāru. Aprēķini veikti, ne tikai balstoties uz potenciālo algu, bet arī to, ka, iegūstot augstāko izglītību, iespējams vēlāk nonākt darba tirgū, kā arī ar diploma ieguvi saistītajām izmaksām. Atzīmēts, ka Latvijā ir viena no augstākajām studiju maksām Eiropā.

Atrast darbu gan lielākas izredzes ir tiem, kam ir augstākās izglītības diploms.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Ilūkstes novadā iereibis autovadītājs mēģina piekukuļot policistus
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Viltus ziņu portālu uzturētāju lietu skatīs aiz slēgtām durvīm
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valdība atbalsta ieceri Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā 1
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Aizmigušu marihuānas audzētāju sita ar koku un steidza griezt kaņepes…
5 minūtes
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Publicēts kārtējais universitāšu reitings: kā tajā klājies Latvijas augstskolām?
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: “Vefiņš” uz Eiropas skatuves atgriežas ar grūtu uzvaru pār Melnkalnes vicečempioniem
28 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Kampars uzsver, ka savulaik ierobežojis atļauju izsniegšanu daļai no OIK stacijām
2 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Ierodas ukraiņu tautas kalps Zelenskis
3 stundas