Latvijā
Vēsture

Pieminēs kņaza Anatola Līvena ieguldījumu Latvijas Neatkarības karā0

Foto: Mazmežotnes muiža

Ceturtdien, 31. janvārī, plkst. 17 Liepājas muzejā notiks pasākums, godinot kņaza, Krievijas impērijas virsnieka, Latvijas Neatkarības kara dalībnieka Mežotnes muižnieka Anatola Līvena piemiņu, informē Maruta Eistere, Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe.

Anatols Leonīds Līvens dzimis 1873. gada 16. novembrī Sanktpēterburgā, cēlies no senas vācbaltu aristokrātu dzimtas Līveniem. Viņa vecvecmāte Šarlote Līvena bija prominenta Krievijas impērijas galma dāma un cara Nikolaja I audzinātāja.

Pēc personīgas cara Nikolaja I pavēles 1826. gadā Šarlotei Līvenai bija piešķirts mantojamais kņazienes tituls ar retu godināšanu “Jūsu gaišība”, ko mantoja arī Anatols Līvens, 1891. gadā absolvējot ģimnāziju.

Anatols Līvens studēja Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, absolvējot to 1895. gadā. Tajā pašā gadā jaunais junkurs Līvens tika uzņemts prestižajā Kavalergardu pulkā un kā eksterns nokārtoja eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā, iegūstot leitnanta pakāpi. Piedalījās Pirmajā pasaules karā, 1915. gadā, par varonību apbalvots ar Sv. Jura 4. pakāpes ordeni 1917. gadā tika paaugstināts par kavalērijas kapteini.

Top “Līvena nodaļa”

1919. gada 15. janvārī kapteinis Līvens no bijušajiem Krievijas impērijas armijas karavīriem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā, cīņās pret lieliniekiem.

Marta sākumā vienībai pievienojās kapteiņa Klimentija Didorova krievu rota. 16. aprīļa apvērsuma laikā Līvens atteicās piedalīties militārajā direktorātā, ko plānoja veidot Baltiešu – vācu Nacionālā komiteja un sadarboties ar Andrieva Niedras valdību. Līvena vienība Baltijas landesvēra sastāvā piedalījās kaujās pie Ventspils un Jelgavas, kā arī Rīgas ieņemšanas operācijā.

1919. gada 6. jūnijā Līvena vienība tika pārveidota par krievu brīvprātīgo korpusu, kurā bija ap 3500 karavīru. Ievērojot neitralitāti, Līvens aizliedza savai karaspēka vienībai piedalīties Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju un Ziemeļlatvijas brigādi, neraugoties uz landesvēra aicinājumiem.

Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Līvens īsu laiku no 2. jūlija bija jaunizveidotās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas komandieris, kurā viņa korpusam pievienojās vēl divas krievu brīvprātīgo vienības.

1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa Judeņiča pavēli doties uz Narvas fronti, lai pievienotos Ziemeļrietumu armijas plānotajam karagājienam uz Petrogradu. Līvena komandētā 5. kājnieku divīzija līdz 1919. gada decembrim cīnījās Judeņiča Ziemeļrietumu armijā pie Petrogradas.

Antikomunistiskā darbība

Starpkaru Latvijā Anatols Līvens kļuva par aktīvu krievu sabiedrisku darbinieku, starptautiskās militāras Krievu Visparējās Kara Savienības pārstāvi Latvijā un pretlielinieku organizācijas Krievu Taisnības brālība locekli.

Varonīgā kņaza Līvena un krievu brīvprātīgo patriotu – antikomunistu attieksme parāda abu tautu vēsturē ievērojamu precedentu, kad latvieši un krievi plecs pie pleca, cīnījās par Latvijas neatkarību. Diemžēl mūsdienās šīs fakts nav guvis plašu atspoguļojumu sabiedrības apziņā.

Lai izceltu šo vēstures mantojumu Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija (AREM) aicina ik gadu 31. janvārī atzīmēt kā Līvena dienu, jo tieši 1919. gada 31. janvārī Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienība devās pretlielinieku frontē.

Saistītie raksti

AREM ir nekomerciāla sabiedriskā organizācija, kura ir izveidota un darbojas galvenokārt Latvijā. Tā cenšas veidot konstruktīvu dialogu starp krieviem un latviešiem, sniegt palīdzību politemigrantiem no Krievijas, kā arī atbalstīt pilsonisko sabiedrību Krievijā.

AREM nosoda komunistisko totalitārismu, Latvijas un citu Baltijas republiku okupāciju padomju laikos. Plānotais Līvena dienas pasākums arī tiek veidots ar mērķi veidot tautu sadraudzību, izceļot kopējās vēstures pozitīvās puses.

Pasākums notiks krievu valodā. Ieeja bez maksas.

LA.lv