Kultūra
Kultūrpolitika

Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki pirms 145 gadiem: tradīcijas sākums 16

Ekrānuzņēmums no lndb.lv

“Jautrus un priecīgus Dziedāšanas svētku pavadījuši, mēs gribam caur šām rindiņām tiem piemiņu celt un tos ne vien viņu līdzdalībniekiem dārgā atmiņā uzglabāt, bet arī nākamiem dzimumiem par šiem tautas svētkiem vēstīt,” – tā sākas Pirmiem vispārīgiem latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums, kurā apkopotas ziņas par to dalībniekiem un dziedāšanas svētku vēsturi, atgādinot, ka kopdziedāšanas tradīciju aizsācis mācītājs Juris Neikens 1864. gadā. Vēlāk sadziedāšanās notikusi arī citviet Latvijā, tomēr atļauju kopējiem visu latviešu dziedāšanas svētkiem vēl 1870. gadā nav izdevies izlūgties. Tos atļāva tikai 1873. gadā, un tad svētki tika nolikti uz 26.-29. jūniju, “starp Jāņiem un 1. jūliju”.

Praktiskie svētku rīkošanas jautājumi daudz neatšķīrās no mūsdienām, ja nu vienīgi apmērā. Tika lemts svētkus sarīkot Rīgā, jo tā vistuvāk, no visiem novadiem braucot. Tika iecelta svētku rīkošanas komiteja, izvēlēti virsdiriģenti, atrasta vieta, kur apmesties dziedātājiem no novadiem (Vingrotāju biedrības zāle jeb Turnhalle), un, lai nenotiktu kāds negadījums, to sargāt pa nakti nolikti ugunsdzēsēji. Tāpat pieteikušies ar brīvprātīgie, kuri izdevumā visi kārtīgi nosaukti vārdā – kas zin, kāds mūsdienu dziedātājs starp brīvprātīgajiem var atrast arī kādu savu senci. Vārdā nosauktas arī Līgo karoga dāvinātājas, tiesa, no uzrakstītā nekļūst īsti skaidrs, vai viņas pašas to arī darinājušas, vai darināšanu apmaksājušas.

“Lai nu gan vietām dziedāšanu nīdēja un raudzīja apspiest, tad tomēr mūsu skolotāji to brīvstundās kopa cik spēdami,” rakstīts tālāk, atgādinot, ka sākumā trūcis arī dziesmu daudzbalsīgai dziedāšanai latviešu valodā. Patiesībā šādu dziesmu vēl nebija gana arī Pirmajos vispārīgos dziedāšanas svētkos 1873. gadā. Garīgās mūzikas programma Doma baznīcā pilnībā sastādīta no vācu komponistu dziesmām, laicīgā – pārsvarā no latviešu tautasdziesmām Jāņa Cimzes apdarē.

Nezināmu iemeslu dēļ daži no pieteiktajiem 50 koriem uz svētkiem neatbrauca, tomēr pirmajam šāda veida sarīkojumam dalībnieku skaits bija gana kupls – 1003 dziedātāji un 16 mūziķi, pat Koru karos piedalījās 15 kori (13 – no Vidzemes, divi – no Kurzemes). Jāpiebilst, – pirmajos svētkos bija jūtams vīru koru pārsvars pār jauktajiem, savukārt sieviešu koru nebija neviena. Toties jauktajos koros dziedošajām dāmām daiļdārznieki no uzņēmuma “Šlihts un dēli” bija atsūtījuši tūkstoš rozes.

Saistītie raksti

Interesanti, ka vēl šodien iespējams detalizēti apskatīt Dziesmu svētku izmaksas un ieņēmumus. Tā, piemēram, uz garīgās mūzikas koncertu pārdotas 2369 biļetes, kopējie ieņēmumi sastāda 1372,50 rubļus. Laicīgās mūzikas koncerta 10 899 biļetes ienesušas 3552,30 rubļus, bet koru karu 4323 biļetes – 1452 rubļus. Ziedojumos un sīkos ieņēmumos no pārdotā svētku inventāra iegūti vēl nepilni tūkstoš rubļi, tādējādi kopējie ieņēmumi no svētkiem sastāda 7354,5 rubļus.

No izdevumiem lielākā summa aizgājusi Ķeizara dārza īrei, tajā celtajai tribīnei, krēsliem un žogam ap dārzu, kopā tūkstoš rubļu. Interesanti, ka izmaksāta arī autoratlīdzība 200 rubļu apmērā Cimzes mantiniekiem par dziesmu svētkos iekļautajām dziesmām. Kopējie svētku izdevumi bijuši 4779,24 rubļi, tādējādi to rīkotāji strādājuši ar peļņu.

LA.lv