Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. februāris, 2013
Drukāt

Politiķus biedējošā sociālā harta (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Veikt pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi – tieši šis Eiropas sociālajā hartā iekļautais uzdevums Latvijas politiķus pašlaik biedē visvairāk.

 

Tādēļ Saeima vakar kārtējo reizi novilcināja minētā dokumenta ratificēšanu, bet kopumā šis dokuments pa dažādiem gaiteņiem tiek muļļāts jau gadiem ilgi.

Šoreiz vilcināšanās tiek skaidrota ar to, ka koalīcijā nav vienošanās par 30. pantu, kas runā par iedzīvotāju tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību. Tas paredz, ka valsts veiks pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautus cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, apmācību, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi. Valdošās koalīcijas vairākums uzskata, ka šādu pantu Latvija nav gatava ratificēt, bet Nacionālā apvienība (NA) un opozīcija uzskata, ka tas ir jādara.

“Pirmkārt, mums ir jāskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka Latvija ir nabadzīga valsts.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, nabadzības riskam pakļauti 19% iedzīvotāju, bet pēc “Eurostat” datiem – pat 40%. Otrkārt, jāsaprot, ka šī harta nav vis deklaratīvs dokuments, bet nāk komplektā ar ļoti konkrētām rekomendācijām. Ja mēs tās nebūsim izpildījuši, tad pret mums sekos starptautiska pārkāpuma procedūra,”

nevēlēšanos ratificēt šo pantu skaidroja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”). Viņš arī vērsa uzmanību, ka pat pret tik turīgām valstīm kā Francija un Norvēģija esot sāktas pārkāpuma procedūras par sociālās hartas prasību neizpildīšanu.

Nacionāļi joprojām pieturas pie viedokļa, ka Latvijai šis pants jāratificē. Tomēr no frakcijas pārstāvju izteikumiem jaušams, ka nostāja nav “akmenī iecirsta”, tādēļ ļoti iespējams, ka pirmdien koalīcijas sēdē tiks panākts kompromiss. “Ja LM spēs pierādīt, ka šis pants rada valstij vairāk problēmu nekā labuma, tad esam gatavi ieklausīties,” teica E. Cilinskis.

E. Cilinskis uzsvēra, ka jau tagad vairāki NA priekšlikumi hartai tikuši akceptēti, piemēram, par invalīdu tiesībām un vides pieejamību. LM pārstāvji tikmēr nacionāļus cenšas iebiedēt ar argumentu, ka hartā aprakstītie labumi būšot jāattiecina arī uz Latvijā iebraukušajiem trešo valstu pilsoņiem.

Lielas diskusijas koalīcijā un sabiedrībā bija radījis arī Eiropas Sociālās hartas 4. pants, kurā ir runa par tiesībām uz taisnīgu atalgojumu. Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (“Vienotība”) norādījis, ka minimālā alga Latvijā šobrīd ir 200 lati mēnesī, tādēļ pēc nodokļu nomaksas iedzīvotāja iztikai paliek 144 lati. Tātad – summa, kas ir mazāka nekā aprēķinātais nabadzības riska slieksnis (147 lati mēnesī vienai personai) vai Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais pilna iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam (177 lati). Tiesībsargs arī atgādina, ka pat gadījumā, ja Latvija neratificēs pārskatītās Eiropas Sociālās hartas pantu par taisnīgu darba samaksu, spēkā ir un paliks Satversmes 107. pants. Tajā nostiprinātas cilvēka tiesības uz atbilstošu atalgojumu, kas nav mazāks par valsts noteikto minimumu.

“Aicinu valdību nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā ziņojuma saņemšanas dienas lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, saņemt tādu ienākumu, kas sasniedz vismaz Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas minimuma patēriņa groza apmēru,”

pieprasīja tiesībsargs. Oponenti gan vēlāk viņa teikto sagrozīja un paziņoja, ka tiesībsargs esot prasījis izpildīt Eiropas Sociālajā hartā noteikto (tas nozīmētu palielināt minimālo algu no pašreizējiem 200 latiem līdz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no vidējās algas – 303 vai 360 latiem). Tik straujš kāpums, pēc Ašeradena skaidrojuma, būtu “sprādziens tautsaimniecībai”, jo palielinātu to cilvēku daudzumu, kas nespēj kvalificēties minimālajai algai un to nopelnīt. Pašlaik koalīcijā panākta vienošanās, ka pantu par taisnīgu atalgojumu ratificēs daļēji, lai izvairītos no minimālās algas straujas celšanas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+