Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. oktobris, 2014
Drukāt

Populārs franču blogeris: Rīgas restorāni frančiem neliktu vilties

francis

Franču blogeris Gijoms Lerū šobrīd ceļo pa Latviju un vaļsirdīgi atzīst, ka mums ir tieši tas, ko mūsdienās cilvēki meklē.

Blogeris Gijoms Lerū (Guillaume Le Roux) ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) atbalstu strādā Latvijā no 11. līdz 21. oktobrim, un viņa iepazīšanās brauciena maršrutā ir Liepāja, Dobele, Jelgava, Tukums, Jūrmala, Sigulda, Cēsis un Valmiera.

Pirmo reizi Latvijā francūzis ieradās ar „LiveRiga” atbalstu pagājušajā gadā, lai sagatavotu materiālu par Rīgu – nākamo Eiropas kultūras galvaspilsētu. Interesenti var viņā portālā www.716lavie.com paši izlasīt, ar kādiem ne visai jaukiem stereotipiem blogeris šurp toreiz braucis un tāpēc vēl jo vairāk bijis pārsteigts, ka realitāte parādījusi ko citu, daudz simpātiskāku, nekā cerēts. Bet Rīgas restorāni bijuši īsts atklājums. Kad par tiem publicējis savus blogus, interese bijusi neticami liela un franču iecienītā gardēžu žurnāla „Saveurs” žurnāliste nolēmusi ar mūsu virtuvi iepazīties pati, brīvā brīdī soloties atceļot uz Latviju ar visu ģimeni.

„Tas ir kā domino spēlē, kur viens kauliņš parauj nākamo,” saka Gijoms Lerū, paužot pārliecību, ka Rīgas restorāni ir trumpis, ar ko varam iegūt franču interesi. Pēc gadiem pieciem – francūzis domā – viņi tieši ar šādu mērķi šurp braukšot: „Es to zinu. Es to jūtu.” Latvijā esot viss, ko meklē mūsdienu cilvēki.

Blogeris tincināts skaita pa punktiem: pirmkārt, ēdiens. Cilvēki vēlas ēst ekoloģisku pārtiku un par to maksā arvien dārgāk. Latvijā produkti, pēc Gijoma Lerū vārdiem, ir labi. Aizej uz tirgu un nopērc. Otrkārt, mūsdienu cilvēki arvien vairāk novērtē iespēju būt dabā. Latvijā tās i tik, cik uziet. Parīzē būvējot aizvien jaunas autostāvvietas, bet Rīga ir viens liels, zaļš parks. Treškārt, dabu Latvijā var brīvi baudīt. Francūzis ļoti cer, ka tā būs arī turpmāk. Ceturtkārt, Latvijā ir ļoti vienkārši un viegli ceļot. Satiksme ir laba, transports kursē laikā, viss funkcionē, un visur ir bezvadu internets. Vari braukt autobusā un ar datoru strādāt! Cilvēki esot draudzīgi un izpalīdzīgi.

Par to, kāpēc pagaidām franči par Latvijas apceļošanu lielu vēlmi neizrāda, Gijoms Lerū atbild ar pretjautājumu – „ar ko jums asociējas Austrālija? Ķenguriem, karstumu, Sidnejas operu – labi. Ar ko Itālija? Ar pastu, Leonardo, Florenci – labi. Ar ko frančiem asociējas Latvija? Blogeris atbild pats: Latvija viņiem nozīmē – pelēks, pelēks, pelēks. Vai varbūt, viņaprāt, mūsu valsts lielākajai daļai franču neasociējas ne ar ko, un Gijoms Lerū par Latvijā pieredzēto gatavo blogus, lai situāciju mainītu uz labu.

Gijomam Lerū patīk ceļot mierīgi, iedziļinoties un strikti nesekojot programmām, kas izrēķinātas pēc minūtēm. Viņš pat sevi salīdzina ar sūkli, kas ceļojumos uzsūc iespaidus un tad kā zelta skalotājs atlasa no tiem spilgtākos un vērtīgākos, ar kuriem dalīties savos blogos.

Jau sākotnēji bijis skaidrs, ka viņš savos blogos dalīsies tikai tajos gadījumos, ja enerģija, ko tie nesīs tālāk, būs pozitīva. Negatīvās enerģijas jau tā esot par daudz, lai to vēl vairotu.

Gijomam Lerū patīk iejusties svešā vidē un uz tajā notiekošo paraudzīties ar vietējo iedzīvotāju acīm, bez distances. Tikai tā varot iegūt objektīvu ainu. Francūža blogiem neesot labāka novērtējuma par to, ja kāds, pēc viņa bloga izlasīšanas aizgājis uz restorānu, atzīst, ka tur bijis tieši tā, kā Gijoms pastāstījis.

Paraugoties atpakaļ uz blogera karjeras gaitām, tieši ar to viss ir arī sācies. Ar restorāniem, kurus viņš apmeklējis, bez augstprātības izvēloties arī pavisam vienkāršus, bet tādus, kur prot labi gatavot („Mani interesē cilvēki, kas prot lieliski gatavot.”). Gijoms Lerū piebilst – frančiem tāpat kā citiem cilvēkiem kabatas nav uztūkušas, un viņi meklē iespējas ieturēt maltīti par demokrātiskām cenām. Otrs faktors, kas ietekmējis viņa pievēršanos blogera amatam, bijusi neapmierinātība ar darbu prestižajā Francijas nacionālajā radio. Viņš – cilvēks ar klīniskā psihologa un antropologa izglītību – nejuties tur savā ādā. Viņam gribējies just neformālo, dzīvo kontaktu ar reāliem cilvēkiem.

Galu galā viss nonācis līdz tam, ka Gijoms Lerū nu jau septiņus gadus saimnieko portālā www.617lavie.com, kura nosaukuma „c’est la vie” atšifrējums no franču valodas nozīmē „tāda ir dzīve” un viens no bagātākajiem šķirkļiem ir „restorāni”.

Portālā nozīmīga vieta ierādīta arī citām Gijoma Lerū interešu jomām – mūzikai un ceļojumiem. Tur ir gan Parīze, kur blogeris vada ekskursijas, gan citas pilsētas un valstis, tostarp iespaidi par Latviju.

Kaut gan šajās rudens dienās vairāk līst, nekā spīd saule, Gijoms Lerū ne par ko nesūdzas un mūsu valstī gūto iespaidu vidū izceļ visspilgtākos. Sevišķi viņam sirdī iespiedusies Dobele un ne tikai tāpēc, ka tieši tobrīd bijis saulains. Viņam bijusi iespēja nesteidzīgi satikties ar sirsnīgiem cilvēkiem, tūrisma informācijas centra darbinieces bijušas ļoti profesionālas un izprotošas, un neaizmirstamus iespaidus žurnālists guvis viesu mājā „Auru cīruļi” ar fantastisku pirti, proti, tieši to, kas mūsdienu steigā un spriedzē rada brīnišķīgu atbrīvotības un harmonijas sajūtu. Viesu mājas saimnieks teicis – viņu māja un pirts esot pārāk vienkārša, lai to piedāvātu ārzemju ciemiņiem, bet Gijoms Lerū nepiekrīt: „Tur viss ir. Tīrs, glīts. Tieši tas ir luksuss.”

Francūzim ļoti paticis arī „Ezera mājā” Liepājas pusē. Apkārt mežs, klusums, pie mājas – dārzs. Neticami, ka varot būt tādas vietas.

Jāseko līdzi Gijoma Lerū blogiem, un tajos droši vien ieraudzīsim arī, piemēram, iespaidus Karostas cietumā, kur lietainajā dienā bijis ļooti drūmi, gājienu uz Kungu ielas kvartālu pa tumšo, spokaini tukšo Liepāju u. c.

Gijoms Lerū TAVA birojā ciemojās 15. oktobrī, kad puse vizītes vēl bija priekšā.
Blogeris kopā ar TAVA pateicas visiem novadu tūrisma informācija centru darbiniekiem, kas atbalstīja vizīti!

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturē (1)Jā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+