Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

Porošenko: Ukrainas krīze tuvojas noslēgumam (5)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Ukrainas prezidents Petro Porošenko

Noslēgtais pamiers ar prokrieviskajiem kaujiniekiem nozīmē kara bīstamākās daļas beigas, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

“Man nav šaubu, ka mans miera plāns nostrādās. Man nav šaubu, ka lielākā un bīstamākā kara daļa jau ir aiz mums, pateicoties Ukrainas karavīru varonībai,” Prošenko paziņoja savā pirmajā preses konferencē kopš sava amata ieņemšanas jūnija sākumā.

Konfliktā Austrumukrainā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 3200 cilvēku un aptuveni 650 000 bijuši spiesti pamest savas mājas.

Situācija Ukrainā arī saasinājusi Rietumu-Austrumu attiecības un radījusi bailes Austrumeiropas valstīs par Krievijas teritoriālajām ambīcijām.

Ukrainas parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja Porošenko plānu, kas paredz piešķirt valsts austrumu apgabaliem ierobežotas pašpārvaldes tiesības un 7.decembrī sarīkot šajos apgabalos vietējo varasiestāžu vēlēšanas. Vienlaikus likumprojekts nosaka, ka reģionu prokremliskajiem spēkiem ir jāatsakās no prasības par atdalīšanos no Ukrainas.

Likumprojekts bija daļa no miera plāna, kas tika parakstīts Minskā 5.septembrī.

Tomēr promaskaviskie kaujinieki noraidīja Porošneko ierosinājumu un paziņoja, ka paši sarīkos vēlēšanas 2.novembrī.

Porošenko savukārt pauda cerību, ka starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas neatzīs par likumīgām.

“Es ceru, ka nedz Krievija, nedz pārējā pasaule neatzīs pašpasludināto teroristu organizāciju vēlēšanas,” paziņoja prezidents, norādot, ka tās būs pretrunā ar Ukrainas likumiem.
Porošenko solīja aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti un garantēt, lai Dzelzs priekškars neatturētu Kijevu no pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO.

“Mēs pārāk ilgi cietām sociālistu nometnē, lai ļautu kādam nolaist Dzelzs priekškaru pār mūsu rietumu robežu,” paziņoja prezidents.

Jau ziņots, ka 5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.

Naktī uz 20.septembri Ukraina un Maskavas atbalstītās bruņotās bandas parakstīja vienošanos par demilitarizētas buferzonas izveidi valsts austrumos.

Saskaņā ar deviņu punktu vienošanos abas puses piekritušas atvilkt visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 kilometrus platu demilitarizēto zonu.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.

NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl pagājušajā nedēļā sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.

Atbilstoši Krievijas aktīvistu datiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Putina ieteikto miera plānu viņš piesavinas sev.Pēc viņa tukšās muldēšanas vēl ne reiz miers nav bijis.Acīmredzot kādam karš ir loti izdevīgs.

  2. Prezidents ir tik naivs…?

  3. Porošenko vajag brilles.

  4. pāragri atcelt sankcijas Atbildēt

    Drīzāk, tās būtu vēl jāpastiprina.

  5. Es tā neteiktu,Krievijai uzticēties nevar…….

Draugiem Facebook Twitter Google+