Mobilā versija
Brīdinājums -2.8°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
17. novembris, 2015
Drukāt

Prieks par “Lielo Dzintaru” (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Paldies visiem, kuri ilgākā laika posmā turēja rūpi, lai Liepāja tiktu pie jaunas, komfortablas koncertzāles! Nu tā ar lielisku koncertu ir iesvētīta.

Apbrīnas vērts ir interjers, plašums, augsta līmeņa akustika. Mūziķu, koru, solistu strādātprieks nodots galvenā diriģenta Lakstīgalas kunga pārziņā. Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars” būs mūsu tautas lepnums un muzikālās izglītības skola. Jo paši savās mājās biežāk varēsim dzirdēt gan komponistu Emīlu Dārziņu, Jāzepu Vītolu, Lūciju Garūtu, gan pasaulē atzīto, bet Latvijas publikai vēl maz iepazīto, ļoti talantīgo komponistu Pēteri Vasku, kā arī varēsim vērtēt topošo jauno mūziķu un dziedoņu varēšanu un spējas. Paldies LTV1 kolektīvam, kas visai Latvijai parādīja Liepājas jaunās koncertzāles atklāšanas brīnumu. Nu biežāk pie mums plānos iegriezties arī pasaules plašumos palaistie un slavu ieguvušie Egils Siliņš, Aleksandrs Antoņenko, Inese Galante, Elīna Garanča, Kristīne Opalais, Dita Krenberga, Baiba Skride un vēl citas mūzikas personības.

Anda Driķe Rīgā

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. par koncertiem var tikai priecāties, Marinas Rebekas koncerts vispār bija kaut kas vienreizējs!!! Toties visas šīs ēkas iekārtojums iekšpusē ir pilnīga katastrofa. Kaut ko tik nejēdzīgu un haotisku nebija gadījies redzēt. Prasās pēc kapitālā remonta

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt nodokļa atcelšanu pensijām?
Draugiem Facebook Twitter Google+