×
Mobilā versija
+8.1°C
Līksma, Bārbala
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
11. februāris, 2018
Drukāt

Raimonds Vējonis Phjončhanā – vējš pūš līdz kaulam, zemestrīci nejutu (6)

Foto: Romāns Kokšarovs/F/64 Photo AgencyFoto: Romāns Kokšarovs/F/64 Photo Agency

Raimonds Vējonis (baltajā jakā) apmeklē olimpisko ciematu Phjončhanā

Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim pirmās dienas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā sagādājušas daudz iespaidu. Viņš atzīst, ka vējš pūš cauri līdz kaulam, bet zemestrīci, kas naktī uz svētdienu bija Dienvidkorejā, neesot jutis.

“Aukstumu jūt. It kā tikai 4-5 grādi mīnusā, bet vējš pūš tā, ka līdz kaulam. Kārtīgs vējonis,” Valsts prezidents sacīja intervijā Latvijas Televīzijas komentētājam Mārim Rīmenim, kurš norādīja, ka naktī uz svētdienu mobilajā telefonā saņēmis ziņu par zemestrīci salīdzinoši netālu no Phjončhanas. Tās stiprums bija 4,8 magnitūdas.

“Zemestrīci nejutu, bet telefonā pienāca ziņa. Visi tika informēti, tas ir svarīgi, ka krīzes situācijās tiek sniegta informācija arī viesiem,” norādīja Vējonis.

Viņš kamaniņu sporta sacensības vīriešiem apmeklēja gan sestdien, gan svētdien, izsakot gandarījumu par jaunā Kristera Aparjoda sniegumu. Pēc trim braucieniem viņš bija devītajā vietā. “Rīt vēl skatīšos Andreja Rastorgujeva startu biatlona iedzīšanā un pie iespējas arī kaut ko no citiem veidiem. Šodien biju ātrslidošanā, ļoti interesanti, redzēju, kā Krāmers sasniedz olimpisko rekordu. Esmu no Madonas un tur biatlons kopš seniem laikiem ir sporta veids numur viens,” atgādināja Raimonds Vējonis, piebilstot, ka otrdien sāksies vizītes politiskā daļa.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kur Vējonis tur bez vēja neiztikt.

  2. Nu re kur vēl viena noplūdīte nodokļu maksātāju naudai, bet tas ir štrunts, salīdzinot ar idiotiskajiem milj. tēriņiem bruņojumam, jo lūk “krievi nāk”, tā jau ir kaitniecība Latvijai

  3. Ja tavs raksts būtu īss un kodolīgs, es to izlasītu. Tagad tas ir vienkārši spams.

  4. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro

  5. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiroLabāk VĒJONIS Lai pievienojas sportam,par prezidentu neder…..pilna kanceleja,kas sagrābā naudu……

Draugiem Facebook Twitter Google+