Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. novembris, 2016
Drukāt

Toms Ancītis: Rakstiet mazāk grāmatu! (5)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Kad biju mazs zēns, vectēvs mani dažkārt ņēma līdzi uz grāmatnīcu. Tie bija pēdējie gadi Padomju Savienībā, grāmatas joprojām iznāca lielās tirāžās, maksāja kapeikas. Taču izvēle bija gaužām niecīga un ik pievedums tika gaidīts ar nepacietību. Jau agri no rīta pie grāmatnīcas stiepās rinda. Kāds vīrs, aizrautīgs bibliofils un pēc aroda sētnieks, vietu esot mēdzis aizņemt, pie grāmatveikala durvīm atstādams slotu. Kamēr slota “stāvēja rindā”, pats devies apdarīt rīta darbus, lai vēlāk atgrieztos kā pirmais pircējs.

Šo vīru, kurš nu droši vien jau aizsaulē, atcerējos, meklējot kādu grāmatu interneta veikalā “Amazon”. “Varbūt vēlaties lasīt ar “flatrate”?” piedāvāja veikals. Maksājiet tikai 9,99 eiro mēnesī un lasiet, cik vien grāmatu vēlaties. Kaut vai visas 900 000, kas pieejamas “Amazon” elektroniskajā krātuvē.

Ko par “Amazon” un “flatrate” šodien teiktu vīrs ar slotu? 900 000 grāmatu, no visas pasaules, turklāt – atkal par kapeikām! Vai būtu laimīgs? Ticamāk gan, viņš vairs nebūtu bibliofils. Varbūt viņš tā vietā spēlētu spēļu automātus vai būtu kļuvis atkarīgs no sociālajiem tīkliem. Azartiskā grāmatu pirkšana padomju laikos ne vienmēr bija balstīta vienlīdz kaismīgā lasītkārē. Dažam labam tā bija kaut kas, ko šodien psihiatrijā klasificētu kā atkarību.

Kopš tā laika daudz kas ir mainījies. Postpadomju valstīs rakstnieki un literatūra inerces pēc joprojām tiek uztverti kā “morālas autoritātes”, tomēr viņu godība ir pagājusi. Grāmata vairs nav “tā grāmata”. Katrs var izvēlēties savu tēmu, savu autoru, savu perspektīvu. Brīnišķīgi, ka ir tāda daudzveidība.

Taču vai daudzveidība nevar sasniegt tādus apmērus, ka kļūst pārmērīga? Brīvā tirgū šādus jautājumus it kā neuzdod. Katrs raksta, pārdod un pērk to, ko vēlas. Un tomēr: reti kuru arī brīvā tirgus apstākļos izbrīna aicinājums, piemēram, neizmest atkritumos pārtiku. Tāpat pašsaprotami, ka nelāgas sekas ir pārkarsušam nekustamo īpašumu tirgum.

Varbūt vietā būtu arī lūgums uz solidaritāti grāmatu autoriem: “Ja vien spējat, nerakstiet tik daudz!” Pārplūdinot pasauli ar grāmatām, jūs riskējat tajās noslīkt paši.

Varu iedomāties, ka ir cilvēki, kas spēj izanalizēt, kādas grāmatas – labas vai sliktas, skaistas vai neglītas – pērn iznākušas Latvijā (pēc LNB datiem: 2187). Taču nez vai kāds cilvēks spēj aptvert grāmatu saturisko piedāvājumu, piemēram, Vācijā, kur ik gadu iznāk ap 90 000 jaunu grāmatu.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, tas gan ir tikai nedaudz vairāk nekā Latvijā. Tomēr jāņem vērā, ka tās paredzētas vienai valodas telpai jeb ir teorētiskais izvēles plašums ikvienam vāciski lasošajam. Vācijas iedzīvotājs, ja var ticēt aptauju datiem, vidēji lasot 7 – 9 grāmatas gadā. Pēc kādiem kritērijiem lai viņš izvēlas, piemēram, daiļliteratūru (15 000 jaunizdevumu gadā)?

Var izmantot laikrakstu un žurnālu veidotos grāmatu apskatus. Var pirkt to, kas atrodas bestselleru sarakstos. Var arī vienkārši lasīt nosaukumus un titullapas pie plaukta grāmatnīcā.

Taču, ja paraugās paškritiski, jāatzīst: tas ir pašapmāns. Daudzveidība ir tik milzīga, ka tie, ko gribas saukt par kritērijiem, drīzāk ir vien izvēles attaisnojumi. Kas būtu zaudēts, neizlasot, ko pērn sarakstījuši pārējie 
14 993 vai visi 89 993 autori? Varbūt tur bijis kas nesalīdzināmi vērtīgāks? Tas netiks uzzināts nekad.

Var gan iebilst: tāpēc jau ir brīvais tirgus, kas noregulē šīs attiecības. Ja ir pieprasījums, autori raksta, apgādi izdod. Tirgū nenonāk tas, kas nevienam nav vajadzīgs. Tomēr tā gluži nav taisnība. No 90 000 grāmatu par “bestselleriem” jeb grāmatām, no kurām autori spēj dzīvot vai pat nopelnīt miljonus, kļūst tikai 200, 300 vai 500 (dažādi apgādi un grāmatnieki vācu presē sauc dažādas aplēses). Mikroskopiska daļiņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Ja nav iespējams mainīt jebko, kas nešķiet gana ideāls, bet no kā nav iespējams izvairīties – atliek vienīgi izmantot iespēju manīt attieksmi pret to.”

    Un, arī: “Nevajag “ķert kreņķi” par divām lietām – par to, ko var labot (tāpēc, ka VAR to mainīt), un par to, ko nevar labot (tāpēc, ka nav jēgas “cepties” par to, ko NEVAR ietekmēt).” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2008. gads): Grāmatizdevēju un grāmatu tirgotāju “nevalstisko organizāciju” vadītāji esot “nosūtījuši vēstuli finanšu ministram A. Slakterim (TP jeb “kurmjuTēta taukmūļi”), ekonomikas ministram K. Gerhardam (TB/LNNK jeb “tūdaliņi/pastalnieki”), izglītības ministrei T. Koķei (ZZS jeb “hūtes naftaspāķi”), kultūras ministrei H. Demakovai (TP jeb “kurmjuTēta taukmūļi”) un saeimas “finanšu un budžeta komisijas” priekšsēdētājam K. Leiškalnam (TP jeb “kurmjuTēta taukmūļi”), kurā pauž satraukumu un neizpratni par lēmumu mainīt grāmatu piegādēm noteikto PVN likmi no 5% uz 10% vai pat 21%”…
    —–
    .
    “Mums ‘izčakarē’ “shēmojumu”!!!…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 4.12.2008., Nr.6. )
    .
    ‘Stumj’ “grāmatnieki” ‘pergamentu’,
    Uz MUĻĶU Zemes parlamentu,
    Un valdīšanas ‘rumpju’ pusi ~
    Šiem ‘baigā skrobe sanākusi’:
    .
    “Mums trula neizpratne ‘raisās’,
    Par to, ka – ‘sugas biedri’ taisās,
    SEV ‘ieraut ķešās’ grašus liekus,
    Un “uzmest” ‘čomus’ – “grāmatniekus”!?
    .
    Kad “kultūr-shēmu” ‘kombinējām’,
    Kā bodniekam un izdevējam,
    ‘Pa trekno atslaukt’ “reņģēdājus” ~
    Jūs ‘nolobējāt’ “drukātājus”:
    .
    Kā MUĻĶU zemes “politiķi” ~
    Mums ļāvāt ‘nokāst smuku piķi’,
    Lai ‘biezāki’ kļūst “grāmatnieki”,
    (Kas nejūtas pie SILES lieki).
    .
    Viss “nišā” ‘rullē’ MAFIOZI:
    ‘Caur’ “ĀBeCi” un “Rapša-Rozi”,
    Kā arī – dažām ‘SILES durām’,
    Mēs “valstī” MONOPOLU ‘turam’.
    .
    Par grāmatu tik latus PRASĀM,
    Ka – “pūlis” ‘deso’ kājām basām,
    (Un, perspektīvā – pliku ‘di#su’…)
    Dēļ tā, ko ‘uzgriežam pa virsu’.
    .
    Tiek ‘navars’ sadalīts “pa godam”,
    No “gala cenas” pusi dodam,
    Mēs bodniekiem un “vairumniekiem”,
    Viss pārējais – mums, “grāmatniekiem”.
    .
    (Par autoriem – pat nerunāsim:
    Pēc “shēmas” katram ‘badakāsim’,
    ‘Pie SILES paikas nespīd rīties’ ~
    Lai kā kurš prastu “izpildīties”!…)
    .
    Pašreiz, ‘vot’ – esam “apdraudēti”:
    Ja nodoklim tiks ‘piespicēti’,
    Kaut pāris procenti – bez ‘ūzām’,
    Mums, ‘biedri’, nāksies “kalpo mūzām”!!!
    .
    Bet – tas, kurš radis trekni ‘rīties’,
    Ar “svešiem” nejēdz padalīties:
    Ja SILĒ “sapratne nav rasta” ~
    ‘Augs’ cenas grāmatām un ‘basta’!…”

    ‘Laiž’ “sērdienīši” ‘rakstu galu’,
    Uz Muļķu Zemes ‘SILES malu’,
    Ar “neizpratnes” satraukumu:
    “Mums ‘izčakarē’ “shēmojumu”!!!…”

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  2. Ja man būtu tā naudiņa, es nopirktu…
    tikai turpinājums cits – sev labprāt izvēlētās grāmatas.

  3. Vadims Villārds Hotuļovs Atbildēt

    Jā, bet vārbūt lai cilvēki tomēr raksta un izpauž sevi tādā veidā, nekā spēle automatus vai kļūst par atkarīgiem no sociāliem tīkliem utt.?

  4. Manai meitai (9.gadi), ļoti patīk lasīt. Protams lasa bibliotēkā, bet gribās arī savas grāmatas. Maksimāli mēnesī varu nopirkt vienu, divas grāmatas, jo mazliet kož cenas. Bērnu grāmata maksā 10-20 euro.

  5. Visādas melgalves skribentes ražo makulatūru. Pēc

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+