Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
12. februāris, 2017
Drukāt

Rīdzinieks aiz sevis atstāj 320 kilogramus atkritumu (6)

Foto - LETAFoto - LETA

Viens Rīgas pilsētas iedzīvotājs gada laikā rada 320 kilogramus atkritumu, liecina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pētījums par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām.

Pētījumā konstatēts, ka 2014.gadā un 2015.gadā Rīgā iedzīvotāju skaits, kam ir pieejami centralizētie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, bija 639 900. Visi šie iedzīvotāji gadā kopā rada 275 800 tonnas sadzīves atkritumu. No tiem 248 400 tonnas ir nešķirotie sadzīves atkritumi, un 27 400 tonnas jeb 9,9% ir dalīti savāktais pārstrādei derīgo materiālu apjoms.

No visiem Rīgas pilsētā saražotajiem atkritumiem aptuveni 69 000 tonnu gadā saražo uzņēmumi un iestādes. Savukārt iedzīvotāji rada aptuveni 206 800 tonnu atkritumu gadā, tātad viens galvaspilsētas iedzīvotājs gadā rada 0,32 tonnas atkritumu.

No nešķirojamiem atkritumiem pusi jeb 50,7% veido bioloģiskie noārdāmie atkritumi, 9,9% – stikls, 11,8% – papīrs un kartons, 8,4% – plastmasa, 3,6% – metāli, 2,1% koksne, 3,4% – tekstils, āda un gumija, 6% – higiēnas atkritumi, 4,2% – inertie atkritumi.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pētījumu izstrādāja personu apvienība SIA “Konsorts” un SIA “Geo Consultants”.

Kā ziņots, Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, kas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā.

Paredzēts, ka reformas rezultātā tiks izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punkti un 12 šķiroto atkritumu laukumi. Pašvaldība ir rezervējusi 30 zemesgabalus atkritumu savākšanas punktu izveidei, tāpēc tiks vērtēts, kurus no tiem izmantot paredzētajiem 12 šķiroto atkritumu laukumiem. Tāpat projekta laikā plānota konteineru parka nomaiņa, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas teritorijā un transportlīdzekļu parka nomaiņa.

Finanšu aprēķini paredz, ka kopējās investīcijas visā periodā sasniegs 27 miljonus eiro.

Plānots, ka, ieviešot šo modeli, visā 20 gadu periodā ieņēmumi varētu sasniegt 507 miljonus eiro. Pēc 20 gadiem, kad kopsabiedrība beigs darbu, ieņēmumi tikšot sadalīti proporcionāli – 10% nonākšot pašvaldībā, bet 90% – privātajam partnerim. Arī zemesgabali pēc kopsabiedrības darba beigšanas nonāks atpakaļ pašvaldības īpašumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Cik godīgi tas atkritumu daudzums aprēķināts un cik saņēma pētnieks.

  2. nav korekti teikt, ka iedzīvotāji saražo atkritumus. Iedzīvotājiem pārdod atkritumus – tie ir gan ķīnas tautas republikas izstrādājumi, gan veikalos sīki sadalīto preču iepakojumi – lielākā svarā pat nevar nopirkt. Ja piemēram, man vajag konkrētas augu vai dārzeņu sēklas lielākai platībai, jāpērk daudzas paciņas. Tas pats ar produktiem. Kardināli mainiet ražotāju un tirgoņu politiku, nevis uzbrauciet tikai tam, kuram to visvieglāk izdarīt – iedzīvotājam. Nu kāpēc ledusskapim, veļas mašīnai utt. ir tik mazs resurss? Tā ir dabas resursu pārvēršana atkritumos un piesārņojumā.

  3. Olaines novada Stūnīšu ciemā var apskatīt, kādus atkritumus aiz sevis atstāj LATVENERGO pēc koku zaru apzāģēšanas. Un neliekas ne zinis kopš pagājušā gada rudens.

    • Sadales tīkla arboristi šoziem ir darbojušies arī Salaspils pilsētas teritorijā. Sakropļojuši kokus tā, ka slimībām un kaitēkļiem tur būs paradīze. Atstātās zaru kaudzes uz paaugstinātas ugunsbīstamības sākumu būs jau izžuvušas.

  4. nekorekti sadzīves atkritumos ieskaitīt rūpniecības atlikumus!!

Draugiem Facebook Twitter Google+