Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. maijs, 2015
Drukāt

Rīgā plaša 9. maija svinēšana (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Šogad 9. maija "svinībās" bija jaunievedums – akcija "Mūžīgais pulks", kurā ap 200 cilvēkiem pieminēja savus radiniekus, kas karojuši sarkanās armijas rindās. Pirmoreiz šāda akcija notika 2012. gadā Krievijas pilsētā Tomskā.

Sestdien Pārdaugavā pie tā saucamā Uzvaras pieminekļa notika pēdējos gados vērienīgākās 9. maija svinības. Tās apmeklēja līdz 200 000 cilvēku. Svētku plašais vēriens acīmredzot skaidrojams arī ar to, ka šogad tie iekrita sestdienā.

Pasākumu 9. maija rītā ievadīja ziedu nolikšanu pie monumenta Pārdaugavā. Ceremonijā piedalījās Rīgas mērs Nils Ušakovs, Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, kā arī Ķīnas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas un Kazahstānas diplomāti. Rīta pusē pie pieminekļa lielākoties bija pulcējušies vecāka gadagājuma cilvēki, starp kuriem reti bija sastopami bijušie kara veterāni. Sarkanās armijas partizānos karojusī Vera Ivolga man atzina, ka viņai 9. maijs ir nozīmīgākā diena: “Mēs karojām tādēļ, lai atbrīvotu dzimto zemi. Es vēlos, lai mūsu jaunieši nekad nepiedzīvotu karu un neredzētu tās šausmas, kuras pieredzējām mēs.” V. Ivolga arī pauda pārliecību, ka PSRS nav veikusi Latvijas okupāciju.

Pieminekļa pakājē gūla ziedi, veidojot skaitli “70” – sabiedroto uzvaras gadskārtu. Nolikt ziedus pie pieminekļa bija atnākuši arī divdesmitgadnieki Artjoms un Vitālijs. Artjoms stāsta, ka viņa vectēvs kritis karā, tāpēc atnācis viņu pieminēt. Viņš nelabprāt turpināja sarunu ar “Latvijas Avīzes” žurnālistu, paužot aizdomas, ka viņa teiktais var tikt izmantots “kādai riebeklībai”. Abi jaunieši noliedza jebkādas runas par Latvijas okupāciju. Vitālijs vēl uzskaitīja, ka PSRS laikos visiem esot bijis darbs, bet tagad daudzi spiesti aizbraukt no Latvijas peļņā uz ārzemēm. Kāds pusmūža vecuma Krievijas iedzīvotājs Valentīns, kurš esot ieradies uz svinībām garāmbraucot, pastāstīja, ka piemin savus senčus, kuri karojuši Ukrainas rietumos. Runājot par to, ka 9. maijs Latvijai nesa gadu desmitu ilgu okupāciju, Valentīns argumentēja, ka PSRS laikos uzcelts daudz vairāk nekā pēc PSRS sabrukuma: “Kur tad šeit ir okupācija?”

Ap plkst. 13.45 Uzvaras parkā iesoļoja ap 200 cilvēku liela kolonna, kas vienojusies zem izkārtnes “Mūžīgais pulks”. Cilvēki nesa līdzi savu karā piedalījušos vai kritušo radinieku portretus. Pasākumu rīkoja “Latvijas antinacistiskās komitejas” pārstāvis Aleksejs Šaripovs, kā arī Broņislavs Zeļcermans un Elizabete Krivcova, kurus Drošības policija atzinusi par aktīviem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā. Gājiena pirmajās rindās bija manāms arī “Nepilsoņu kongresa” priekšsēdētājs Aleksandrs Gapoņenko.

Vēlāk pie pieminekļa krievu valodas referenduma iniciators Vladimirs Lindermans izvilka prokrievisko teroristu karogus, kurus policisti lika aizvākt. Neilgi pēc plkst. 19 pie pieminekļa lielākoties bija pulcējušies jaunieši, kuri stāstīja, ka ieradušies godināt savus radiniekus, kas cīnījušies pret nacistisko Vāciju.

Rīgas mērs Nils Ušakovs savā uzrunā svētku svinētājiem uzsvēra, ka Otrajā pasaules karā piedalījušies abi viņa vectēvi – viens bijis artilērists, bet otrs – lidotājs sarkanajā armijā. “20. gadsimts bija nežēlīgu režīmu un cietsirdīgu diktatūru laiks. Tieši pagājušajā gadsimtā mūsu leksikā ienāca tādi vārdi kā, piemēram, holokausts, genocīds, koncentrācijas nometnes, masu represijas, masu deportācijas. No šo režīmu noziegumiem cieta daudzas tautas Eiropas kontinentā. To vidū – arī Latvijas tauta. Otrais pasaules karš smagi skāra mūsu valsti. Un šeit ne pēc nostāstiem zina, kas ir, piemēram, represijas vai deportācijas. Mūsu pienākums ir vienmēr atcerēties un godināt visu pagājušā gadsimta režīmu upuru piemiņu. Taču mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka nacisms bija absolūtais ļaunums. Un briesmīgāka režīma nav bijis cilvēces vēsturē. 9. maijā mēs svinam uzvaru pār absolūto ļaunumu,” sacīja N. Ušakovs. Rīgas mērs arī sacīja, ka katru gadu uz svinībām sanākot ap 
150 000 – 200 000 svinētāju, kas esot ceturtdaļa no Rīgas iedzīvotājiem. “Nav nevienas citas pilsētas pasaulē, kur tā tiktu atzīmēta Uzvaras diena,” teica N. Ušakovs.

Vēlāk uz skatuves kāpa pazīstamais serbu mūziķis Emirs Kusturica, kurš klātesošos krievu valodā sveica ar “Uzvaras dienu”, muzicēja arī krievu rokgrupa “DDT”. Tikmēr apkārtnē cilvēki piknikoja un paslepus lietoja arī alkoholiskos dzērienus.

9. maija svinēšana Rīgā beidzās ar salūtu plkst. 23, neliela daļa svinētāju uzvedās agresīvi. Pēc salūta svinētāji devās uz pilsētas centru un skandināja “Rossija”, “Rossija”!

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kādas svinības? Atbildēt

    Nodzeršanās. Jāsauc lietas īstajos vārdos.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+